Ar sarīkojumu Latviešu biedrības namā atzīmēs Edvarta Virzas 130. jubileju

Šodien aprit 130.gadskārta kopš dzimis Edvarts Virza - izcilais dzejnieks, publicists, literatūrkritiķis un poēmas „Straumēni" autors. Rīgas Latviešu biedrības namā šodien notiks viņam veltīts sarīkojums, kurā skanēs Virzas dzeja, dziesmas ar viņa vārdiem, kā arī būs skatāma multimediāla performance „Straumēni. Ziema".

Piedalīsies Latvijas Zemessardzes koris „Stars", solisti Irma Pavāre un Kalvis Kalniņš, aktieris un režisors Valdis Lūriņš un vēl citi.

Edvarta Virzas poēma prozā „Straumēni" klajā nāca 1933.gadā. Līdz 40. gadu sākumam tā iznāca desmit metienos un kļuva par otru visvairāk izdoto latviešu grāmatu, tūlīt aiz Kaudzīšu „Mērnieku laikiem".

Gan „Straumēnos", gan visā savā daiļradē Virza atklājas kā ideālās Latvijas himnisks apdzejotājs. Literatūrzinātnieks Viesturs Vecgrāvis ir pārliecināts, ka viens no impulsiem tam bijis Virzas piedzīvotais strēlnieku gaitās.

„Ideālā Latvija - tie ir gan tuvie cilvēki, kas viņam bija visapkārt, gan viņa biedri no strēlnieku gaitām. Galu galā viņš 1919.gadā bija Liepājā - tur, kur Kārlis Ulmanis bija spiests noturēt šo mazo Latvijas daļu. Viņš to visu redzēja, kā tas tapa. Un man liekas, ka tas ir gandrīz neizbēgami, ka

Virza tapa par Latvijas tādu himnisku apdziedātāju. Virzam ir tāds pacēlums, reizē jūsma un reizē kaut kas ļoti cildens. Viņš nevarēja iedomāties, ka vispār tādas Latvijas varētu nebūt," Latvijas Radio stāsta Viesturs Vecgrāvis.

Padomju laikā Virza tika pasludināts par Kārļa Ulmaņa galma dzejnieku un viņa darbi tika pilnībā aizliegti. Ja arī kāds ik pa laikam vēlējās viņu izcelt no aizmirstības, šo ideju jau pašā saknē apslāpēja tolaik literārās dzīves noteicējs Arvīds Grigulis, kurš mēdza uzsvērt, ka Virzas darbi tiks izdoti tikai pār viņa līķi.

Atmodas gados viņa daiļrade atkal nonāca uzmanības centrā, taču šobrīd interese par to atkal pieklususi. Tas šķiet pavisam nepelnīti, jo Virza ir bijis ļoti meistarīgs un daudzpusīgs literārs, arī ļoti spožs mīlas liriķis.

Literatūrzinātnieks Viesturs Vecgrāvis akcentē, ka Virzas dzeja ir atšķirīga no citu mūsu klasiķu darbiem, Virza spēcīgi ietekmējies no viņam tuvās franču kultūras:

„Virzas dzejā ir viena tāda iezīme, ko velti mēs meklēsim Raiņa, Poruka dzejā. Tāds vieglums, graciozitāte panta veidojumā. Un tas ir tas franciskais substrāts, kas viņa dzejā izteikti nāk iekšā," pauž Viesturs Vecgrāvis.

Virzas daiļrade un arī viņa personības īpašības apliecina, ka viņš bijis latviešiem netipiski temperamentīgs cilvēks, iespējams, taisnība ir nostāstiem, ka Virzas senčos no tēva puses bijis turku asiņu piejaukums.

Režisors Valdis Lūriņš, kurš piedalīsies arī šodienas Virzam veltītajā sarīkojumā, ir pārliecināts, ka Virzas laiks noteikti atkal pienāks un, iespējams, pavisam drīz. „Tas, ka Virza atgriezīsies, ir pilnīgi noteikti. Jo galu galā tā ir tā Latvijas apzināšanās, bez kuras te nevar dzīvot. Un tās mūsu apzināšanās patlaban ir par maz," uzskata Lūriņš.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt