Rakstnieks, dzejnieks un tulkotājs, kura daiļrade ir piesātināta ar patiesumu un bagātīgu valodu. Literatūra Kārlim Štrālam vienmēr ir bijusi pārāka pār visām varām. Diemžēl reti kurš no jaunajiem lasītājiem zina rakstnieku, kuram šogad atzīmē 135 gadu jubileju.
"Viņa iekšējā pārliecība bija, ka rakstnieks ir tad, kad viņš ir iegājis dziļi dvēselē, un raksta tikai tad, kad šī dvēsele ir spējīga atvērties," stāsta literatūrzinātnieks Ilgonis Bērsons.
Kārlis Štrāls (1880-1970)
Dzejnieka, rakstnieka un tulkotāja literāta ceļš sākas 20. gadsimta sākumā. Rūdolfs Blaumanis iedrošina K. Štrālu pievērsties nopietni rakstniecībai un līdz pat mūža beigām ir literārais padomdevējs un tuvs draugs. Brāļu Štrālu (Aleksandrs Štrāls – gleznotājs) dzīvoklis Rīgā ir mājvieta radošo ļaužu disputiem.
Sākoties Pirmajam pasaules karam, jauno literātu Kārli Štrālu iesauc cariskās Krievijas armijā. Kā virsnieks K. Štrāls cīnījies senajā rietumukraiņu zemē Galīcijā. Cīņās 1915. gadā divas reizes ievainots. Otro reizi tik smagi, ka dienestu vairs neturpina. Ārstējies Pēterburgā un Maskavā. Par cīņām K. Štrāls 1916. gadā saņēmis Svētā Vladimira ordeni.
No bēgļu gaitām Kubaņā, kur bija kopā ar ģimeni, 1920. gadā atgriezies Rīgā, uzsāk ļoti aktīvu literāro darbību kā dzejnieks, rakstnieks, tulkotājs. 1930. gadā par nopelniem Latvijas valsts labā Kārlis Štrāls apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Pēc 1937. gada rakstnieks jau pastāvīgi dzīvojis Pļaviņās savās mājās “Skaldulejas” kopā ar sievu Johannu Zelmu dz. Veinbergu un bērniem Ilzi, Daci, Jāni un Austru. “Skaldulejas” kļūst par pulcēšanās vietu gan vietējai radošajai sabiedrībai, gan novada viesiem. Rakstnieka vecākais brālis gleznotājs Aleksandrs Štrāls un jaunākais brālis latviešu strēlnieks, galdnieks amatnieks Jānis Štrāls arī savu mūžu aizvada Pļaviņās.
"Patiesība par karu. Patiesība par cilvēkiem kara laikā - gan tiem, kas ir frontē, gan tiem, kas ir aizmugurē. Jāsaka, ka par tiem ne ļoti labas lietas parādās, bet tās ir patiesas," romānu raksturo rakstnieka mazmeita Kamena Kaidaka. "Viņš stāsta it kā par ļoti ikdienišķām lietām, par virsnieku un kareivju ikdienu."
Grāmatas atvēršanas pasākums Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā pulcināja ne tikai Kārļa Štrāla darbu cienītājus un radiniekus. Šeit tika atklāta arī viņa brāļa Aleksandra gleznu izstāde.
"Māksla un grāmatniecība bieži iet roku rokā. Mums ir personība, kurā tās apvienojas vienā personībā. Tas ir Jānis Jaunsudrabiņš, bet brāļu Štrālu gadījumā ir tandēms, ap kuru vienā brīdī pulcējas daudzi laikabiedri," skaidro mākslas vēsturniece Kristiāna Ābele.
Brāļi Štrāli ir sava laikmeta liecinieki, turklāt romāns "Karš" ir tik patiesi atainojis posta laiku notikumus, ka arī pēc simts gadiem izrādās aktuāls.
"Tā nu ir iznācis, ka arī šis gadsimts iesācies ar grāmatu, kuras nosaukums ir "Karš". Tagad 15.gads, tad 15. gads, tikai atšķirība ir gadsimts," ska rakstnieka mazmeita.
