Mari Konno iedvesmu krājumam radusi 2008. gadā, ieraugot latviešu tekstilmākslinieces Baibas Rīteres gobelēnu “Saskarsme” (šis darbs daiļo arī grāmatas vākus). Galu galā grāmata izdota četrās valodās – japāņu, angļu, latviešu un krievu. Tulkojumus veikuši dzejnieki un atdzejotāji – Amelia Fielden (angļu valodā), Edvīns Raups (latviešu valodā), Sergejs Timofejevs un Aleksandrs Zapoļs (krievu valodā). Savukārt grāmatas sastādītājs un redaktors (tulkojumiem latviešu un angļu valodā) ir dzejnieks, atdzejotājs Ivars Šteinbergs.
Izdevēji par krājumu teic, ka tas lasītāju ieved japāņu tradicionālā žanra – tankas – pasaulē. Lūgts atgādināt, kas ir tanka, Ivars Šteinbergs Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” stāsta: “Tanka ir piecu rindu dzejolis, kur pirmajā un trešajā rindā ir piecas zilbes, bet pārējās rindās – septiņas. [..] 20. gadsimtā tanka ir izplatījusies pa visu pasauli. Latviešu literatūrā šur tur arī ir parādījušies dažādi piemēri.
Jaunākajā laikmetīgajā literatūrā, cik es zinu, neviens tankas neraksta. Attiecīgi krājums "Sniegs" ir interesants ar to, ka latviešu valodā atkal tiek aktualizēts šis dzejas žanrs.”
Šteinbergs gan piebilst, ka tulkotāji zilbju skaitu nav ievērojuši, bet tas tulkojumiem nācis tikai par labu, jo uzmanības centrā nebija uzdevums attīstīt tankas formu, bet gan izcelt Mari Konno tēlainību.
Ivars Šteinbergs kā krājuma redaktors strādājis ne tikai pie latviešu un angļu valodas atdzejojumu niansēm, bet arī mēģinājis grāmatu tīrīt no liekiem “trokšņiem”. Viņš paskaidro: “Es no grāmatas ņēmu laukā tekstus, aicināju Mari Konno apsvērt kaut ko izmest. Grāmata jau tik un tā ir pilna ar dažāda veida tekstiem. Autore man stāstīja, ka tā ir tradīcija – pie tankas pielikt klāt kontekstualizējošu frāzi, kas paskaidro, kādā situācijā tā rakstīta vai par ko tā rakstīta. Pirmajā manuskriptā vēl bija arī divi citi dzejas cikli, eseja un izplūdušāki skaidrojošie teksti. Es uzskatīju, ka mans darbs ir ņemt laukā un mēģināt to visu kaut kā satīrīt.” Krājuma sagatavošanas procesā saziņa ar autori notikusi elektroniski. Redaktors atzīmē, ka dzejniece Mari Konno bijusi ļoti atsaucīga, sadarbībā ieinteresēta.
Par krājumu “Sniegs” Šteinbergs teic, ka tas nav tik daudz par divu kultūru attiecībām, par cilvēku Latvijā vai Japānā, bet gan par cilvēku plašā pasaulē, par mūsu attiecībām ar dabu, klimatu.
Reizē viņš vērtē, ka japānietei Mari Konno, tāpat kā latviešiem, ir pieredze tajā, ko nozīmē dzīvot ar tumšu vēsturi (kari, katastrofas u.c.). Japāņu dzejnieces vārds Latvijā jau ir pazīstams – viņa japāņu valodā atdzejojusi Edvarta Virzas “Straumēnu” fragmentus un divreiz piedalījusies Dzejas dienās – 2010. un 2013. gadā.
