"Pamudinājums ir šīs grāmatas galvenais varonis, jo tur ir daudz laba komēdijas materiāla, ko muļķīgi laist garām, jo reti kad gadās tik jaudīgi personāži, ko izmantot," tā, vaicāts par ierosmi, atbild grāmatas idejas autors Jānis Skutelis, piebilstot, ka pilnasinīgus sižetus komēdijai vai garšīgiem jokiem nemaz nav tik viegli safantazēt, bet šis ir gadījums, kad to piespēlē pati dzīve.
"Personāžs piesaistošs, pirmkārt, ar notikumu bagāžu, kas viņam ir apkārt. Ja notikumi nav jāizdomā, tas jau ir kolosāli, jo izdomāt situāciju komēdijai arī nav vienkārši. Otrkārt, personāžs ļoti pateicīgs ar vispārcilvēcīgu naivumu, kas varētu piestāvēt gados jaunākam cilvēkam līdz divpadsmit, un ar ļoti augstu statusu, kas ir vienkārši kolosālākā kombinācija," teic Jānis Skutelis.
"Ir notikumi, bet viņš ir atstājis vietu, kā tos interpretēt, viņš nav izskaidrojis visu punkts punktā, līdz ar to mums paveras plašas interpretācijas iespējas," uzsver dramaturgs Jānis Balodis.
Autori grāmatas žanru nodēvējuši par hronikām un centušies iejusties paša prezidenta ādā - it kā viņš rakstītu dienasgrāmatu un fiksētu tajā savu domu plūsmu par dažādiem notikumiem prezidenta gaitās. Piemēram, savas slēptās domas dažādu akreditāciju laikā, uzrunājot tautu svētkos, uzstājoties medijos vai arī esot savos laukos, cīnoties ar kurmjiem. Prezidenta iespējamo domu plūsmu bagātina arī viņa oriģinālie citāti, ko viņš teicis dažādos medijos.
Autori cer, ka izdevies veselīgi ironisks materiāls, jo viņi to rakstījuši ar labdabīgu attieksmi. "Mūsu galvenais uzdevums bija saglabāt labestību par visu procesu, nevis vienkārši mētāties ar "tumsu" un "dubļiem". Man liekas, ka to drusku arī jūt cauri, jo savādāk tas stāsts varētu izvērsties ļoti skumjš," pauž Jānis Skutelis.
Lai radītu šīs hronikas, autori izbūrušies cauri ļoti plašam materiālu klāstam par prezidentu Andri Bērziņu, tikušies arī ar viņam pietuvinātiem cilvēkiem. Vaicāts, kuras ir spožākās pērles, kas viņiem palikušas prātā no prezidenta spārnotajiem teicieniem, Jānis Balodis atklāj: "Visbiežāk lietotie ir "tur jāskatās", "jāliek bilde kopā", "nevajag sasteigt". Man ļoti patīk "nākotne ir nākotnes cilvēku rokās"."
Runājot par to, kā pašam Andrim Bērziņam varētu patikt šī grāmata, Jānis Skutelis norāda: "Es domāju, kas tur ko nepatikt! Diezgan īsiem teikumiem pārsvarā, tā ir rakstīta par viņam zināmiem notikumiem. Tā jebkurā gadījumā ir interpretācija, bet kāpēc gan to nesalīdzināt ar realitāti? Visdrīzāk es ticu, ka tā arī bija."
Kāpēc prezidentam Andrim Bērziņam patīk "Prāta vētra", kāpēc viņš iecienījis Vācijas presi, kāpēc viņam tuvi Vidējie Austrumi un kāpēc viņam labāk patīk Rūjienas saldējuma draugs Ilvess, bet mazāk simpātiska ir Cepelīnu kundze Gribauskaite - arī to var uzzināt grāmatā "Vecais vīrs pilī", protams, tās autoru interpretācijā.
Nelielā formāta grāmatu papildina arī mākslinieka Ernesta Kļaviņa ilustrācijas, kas, kā uzskata autori, ļoti trāpīgi raksturo šo hroniku saturisko un arī simbolisko būtību.
