Kultūras rondo

Lellenes un izrāde skolēniem. Leļļu teātrī darbu uzsācis režisors Edgars Niklasons

Kultūras rondo

Mildas Palēvičas apcerējuma “Estētiskās domas attīstība Latvijā” nozīme mūsdienās

Literatūras festivāls "Prima Vista" Igaunijā. Saruna ar tā veidotāju Mārju Untu

Ar devīzi «Mazā pasaule» Igaunijā noris literatūras festivāls «Prima Vista». Saruna ar tā veidotāju Mārju Untu

Termins "Prima Vista” apzīmē situāciju, kurā mūziķis spēlē sev piešķirto partitūru pirmoreiz, bez iepriekšējas iepazīšanās ar to. Tā nosaukts arī viens no Igaunijas lielākajiem literatūras festivāliem, kurš jau septiņpadsmito reizi pulcē gan Baltijas, gan ārzemju autorus, lai nedēļas garumā iepazīstinātu ar jaunāko, kas paveikts Eiropas literatūrā. Festivālu atklāja 20. septembrī Tartu, un tas norisināsies visu atlikušo nedēļu. Latvijas Radio raidījumā “Kultūras rondo” saruna ar festivāla programmas direktori Mārju Untu par to, kā ar kultūras pasākumu organizēšanu šajos nebūt ne vienkāršajos apstākļos klājas mūsu kaimiņiem.

Tāpat kā jebkuru sabiedrisku norisi, arī festivālu “Prima Vista” ietekmē pandēmijas ierobežošanai paredzētie drošības pasākumi – festivāls jau otro gadu ir spiests mainīt savu norises laiku no vasaras uz rudeni. Taču salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kad ierasties varēja tikai viens ārzemju autors no Somijas, šogad situācija ir cerīgāka – nu viņu jau ir vairāk par desmit. Festivāla devīze ir “Mazā pasaule”, un tieši par šo idejisko nostādni iesākas žurnālista un dzejnieka Toma Treiberga sarunu ar festivāla programmas direktori Mārju Untu. 

Mārja Unta: Šo devīzi mēs izdomājām jau 2008. gadā, jo katram festivāla izlaidumam šāds sauklis palīdz iešaurināt tā programmas ideju, kaut gan, no otras puses, tik īsu literāru formu var interpretēt ļoti dažādi. 

Šīgada devīze “Mazā pasaule” nozīmē to pasauli, kuru esam zaudējuši, – dažādus starptautiskos kontaktus un klātienes komunikāciju, kā arī tās visas mazās pasaulītes, kurās nu katrs esam iesprūduši šobrīd. 

Gan datoru un telefonu ekrānos, gan pašmāju šaurajās, sabiedriskajās kopienās. Un, kas viszīmīgāk – paši savās mājās un ģimenēs. Tas attiecas arī uz “Prima Vista” – pagājušā gada programmā vairāk koncentrējāmies uz pašmāju rakstniekiem, ko, protams, esam darījuši arī citos gados. Pandēmija neapšaubāmi ir ietekmējusi festivāla ierasto formātu. Nevar noliegt, ka nav īpaši viegli plānot tik vērienīgu pasākumu, īsti nezinot, vai tavi nodomi vispār varēs tikt īstenoti. Tomēr mēs esam arī daudz mācījušies, pateicoties šai situācijai – par to, kā izmantot videotiešraides, kā veidot citas, hibrīda kultūras pasākuma versijas. 

Toms Treibergs: Teju jebkuram festivālam, vai tas būtu mūzikas, mākslas vai literatūras festivāls, ļoti būtiska ir dalībnieku hierarhija – mūzikas festivālu terminoloģijā tie ir tā dēvētie “hedlaineri” vai, vienkāršāk izsakoties, “lielākās zvaigznes”. Kaut arī mūzikas un literatūras pasaules katra nozīmē pilnīgi atšķirīgus kvantitatīvos piekritēju lielumus, savas zvaigznes ir arī literatūras festivālu lauciņā. Ko nozīmē to angažēšanas darbs, lai uzspodrinātu festivāla programmu un padarītu to pēc iespējas saistošāku potenciālajam apmeklētājam? 

Tas parasti ir ļoti ilgs process. Šīgada viesu sarakstā ir vairāki autori, kuru dalība tika pārcelta no iepriekšējā gada uz šo. Vissvarīgākais šajā uzaicināšanas procesā ir vienošanās – savstarpēja, cieņpilna sapratne. Kopumā jāsaka, ka 

ārzemju autori piekrīt braukt pie mums ne jau tā iemesla dēļ, ka “Prima Vista” ir Eiropas TOP klases festivāls, par kuru visi zina. Viņus interesē mūsu pilsēta, mūsu valsts un šī zemeslodes daļa kā tāda. 

Protams, visvairāk iepriecina tie autori, kuros jūtam interesi arī par mūsu kultūru un literāro ainavu. Vai nu nostrādā pirmais aspekts, vai otrais, bet beigu beigās mēs nonākam pie tāda rakstnieku, dzejnieku un tulkotāju saraksta, kuri patiešām vēlas šeit būt un dalīties ar savu daiļradi. 

Kā ar finansiālo atbalstu – vai tas ir pietiekams šāda mēroga festivālam?  

Mūsu lielākie atbalstītāji ir Tartu pilsētas dome un Igaunijas Kultūrkapitāla fonds. Taču tikpat nozīmīgi ir mūsu sociālie partneri, piemēram, radošās apvienības vai individuāli aktīvisti, kuri paši nodrošina kādu festivāla programmas pasākuma norisi. Svarīgu atbalstu finanšu izdevumu atvieglinājumā sniedz dažādu valstu kultūras institūti, piemēram, Tartu ļoti aktīvs ir Somijas kultūras institūts. Ilggadīga un ļoti veiksmīga sadarbība mums ir ar Polijas vēstniecību, un šīgada festivāla tematikai un aktualitātei – kurā īpaši izceļam norvēģu literātus – esam priecīgi sadarboties ar Norvēģijas vēstniecību. 

Festivālam “Prima Vista” ne pirmo gadu būtiski ir arī krievvalodīgajai sabiedrībai adresēti pasākumi ar pašmāju krievu valodā rakstošajiem autoriem; festivāla viesu sarakstu papildina arī krievu rakstnieks Viktors Šenderovičs. Vai tā ir apzināta, integratīva politika vai arī pavisam vienkārša esošās un aktuālās literatūras ainas nofiksēšana un piedāvāšana apmeklētājiem arī no valodas aspekta? 

Krievu literatūras sadaļa ir bijusi festivāla programmā jau no tā pirmsākumiem. Jo 

mūsu sabiedrības locekļi ir arī mūsu organizatori, un tādējādi mēs dabiski iepludinām festivāla programmā tās valodas, kuras ir aktuālas mūsu kopienai. 

Šajā darbā mēs iesaistām arī valodniecības profesūru un pētniekus no Tartu Universitātes. Katru gadu kāds no “hedlaineriem”, kā jūs pieminējāt, ir autors no Krievijas – citus gadus pat vairāki; un pat reizēs, ja tieši no Krievijas, Baltkrievijas vai Ukrainas neviens pie mums ierasties nevar, tad krievu valodas pārstāvniecību nodrošina kāds no mūsu pašmāju autoriem. 

Kāda ir sabiedrības interese par “Prima Vista” literatūras festivālu, un kā visprecīzāk varētu noraksturot tā mērķauditoriju? 

Mēs cenšamies uzrunāt pēc iespējas dažādākas mērķauditorijas. Programmas koncepts allaž ir paredzējis iesaistīt visas vecuma grupas, tādēļ arī mums ir programmas gan bērniem, gan pusaudžiem, kā arī koprades programmas, radošu projektu veidošana. Ir arī pasākumi, kuri ir speciāli orientēti uz studentiem un viņus interesējošām tēmām. Un tad, protams, ir notikumi, kuri visas pieminētās vecuma grupas var piesaistīt vienlaikus, ņemot klāt arī atlikušās, nepieminētās vecuma kategorijas. Protams, mēs vēlamies izplesties vēl plašāk, īpaši domājot par starptautisko auditoriju – gan ārzemju studentiem, kuri mācās Tartu Universitātē, gan literatūras cienītājiem no citām valstīm. Tieši pie tā šobrīd strādājam īpaši cītīgi. Ņemot vērā šībrīža situāciju, tas ir īpaši grūts uzdevums.

Mums vienmēr ir bijis svarīgi uzsvērt, ka šis nav “tikai” Tartu pilsētas festivāls – šis ir viens no lielākajiem literatūras festivāliem Igaunijā.

Tādēļ mēs, protams, esam ļoti priecīgi arī par savu tautiešu interesi – ka uz festivālu brauc interesenti un klausītāji no visattālākajiem valsts nostūriem. Uz tādu apmeklētāju atsaucību, kādu esmu novērojuši literatūras festivālos Latvijā vai Somijā, mēs pagaidām nevaram cerēt, taču – nekad nesaki nekad! 

Vai darbs pie festivāla organizēšanas tā veidotājiem ir arī pamatdarbs vai drīzāk misija, kuru jācenšas iedzīvināt papildus savam ikdienas darbu birumam? 

Diemžēl, “Prima Vista” nav izaudzis līdz tādam līmenim, lai tas būtu festivāls, kurš varētu nodrošināt pilnas slodzes darba laiku tā veidotājiem. Festivāla kodolu veido četras organizācijas: Igaunijas Rakstnieku savienības Tartu nodaļa, Igaunijas Literārā biedrība, kurā strādāju es pati, Tartu Universitātes un arī pilsētas bibliotēkas. Tā kā es esmu Literārās biedrības izpilddirektore, šī festivāla rīkošana būtībā saskan ar maniem tiešajiem darba uzdevumiem. Savukārt katrā no pieminētajām organizācijām ir tāda kā, sacīsim, “Prima Vista” organizatoru grupiņa, kura festivāla plānošanu un organizēšanu veic vai nu kā tiešo uzdevumu sastāvdaļu vai kā papildu darbu. Manā gadījumā tas ir gan viens, gan otrs. 

Īsa piebilde – piektdien, 24. septembrī, pulksten 18.30 Tartu Lodjakodas kuģu parkā ar savu lasījumu uzstāsies rakstnieks un publicists Rvīns Varde, kura grāmatu “Kas te notiek” igauņu valodā tulkojusi Ilze Tālberga. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt