Sākot darbu pie krājuma, pēdējo divu mēnešu spraigie notikumi Ukrainā vēl bijuši tālu, taču šķiet, ka tieši tagad izdevuma nosaukums ir visvairāk aktuāls, norādot, ka uz nākotni jāraugās cerīgi. Grāmatas redaktors un daudzu dzejoļu krājumu autors viņas darbos izceļ precizitāti un salīdzina to ar grafiku.
"Šī pilsēta ir nobružāta. Mākoņu driskas tās sejā, vējš, putni, laikmeta sūbējumi. Pilsēta aizmirsusi sevi. Nemierīgi grozās savā šaurajā gultnē starp upi un smilšu kāpām."
Ieņemot tādu kā vērotāja lomu, dzejniece Rūta Mežavilka savā jaunākajā krājumā pievēršas eksistenciāliem jautājumiem un dabas un laika ciklu mijiedarbībai. Viņa runā gan par gadalaikiem, gan par sakrālo un metafizisko laiku. Vairākos dzejoļos rakstniece piemin arī konkrētus mēnešus, tādējādi izceļot laika plūdumu un ritmu.
"Mani interesē laika kategorija, ko laiks izdara ar cilvēku, kā cilvēks mainās, kā mainās viņa uztvere, kā mēs uztveram savu laicīgumu, pareizāk sakot, īslaicīgumu, kā mēs esam spējīgi sadzīvot ar to, ka mēs būtībā esam ļoti īslaicīgi."
Autore stāsta, ka atšķirībā no citiem dzejniekiem, kuri dzeju uztver kā skanējumu, viņa to redz vizuāli. To var just arī viņas sacerējumos, kuros skaidri pieminētas kādas dabas parādības, priekšmeti vai izmantotas spilgtas metaforas, kas ļauj vizuāli iztēloties.
"Pirmais impulss ir šis redzes tēls – kaut kāda ainava. Un tad es to ainavu mēģinu ietērpt vārdos tā, lai tā vizuālo sajūtu nodotu tālāk."
Dzejoļu krājumā ir apkopoti darbi, kas tapuši pēdējos 12 gados. Ņemot vērā nežēlīgo karu Ukrainā, izlasot krājuma nosaukumu "Tālāk" šķiet, ka iepriekš izlemtais virsraksts tieši tagad ir visvairāk aktuāls un tāds, kas dod kādu cerīgu skatu uz nākotni. Dzejniece uz darba nosaukumu raugās arī filozofiski.
"Dzīve notiek arī tālāk. Pēc ļoti smagiem notikumiem dzīve iet tālāk arī pēc laika. Arī, ja mūsu individuālā dzīve izbeidzas, tad ir tālāk garīgais laiks – metafiziskais izplatījums. Mums ir jātiek tālāk."
Rūta Mežavilka ikdienā strādā par grafisko dizaineri un, līdzīgi kā iepriekšējiem dzejoļu krājumiem, arī jaunākajam viņa ir veidojusi dizainu. Grāmatā ir izmantotas tikai divas krāsas – melna un balta. Un, ņemot vērā dzejoļos aprakstītās savstarpēji pretējas emocijas un dabas parādības, noformējumam izvēlētās krāsas liek aizdomāties par ķīniešu filozofijas virziena daoisma simbolu jiņ un jaņ. Tas apzīmē tumšo un gaišo jeb divus pretējus spēkus, kas savukārt viens otru papildina. Taču dzejniece krāsas esot izvēlējusies vairāk no darbu saturiskā viedokļa.
Jaunībā dzejniece klausījās dažādu alternatīvo mūziku, un viena no tām ir angļu elektroniskās mūzikas grupas "Portishead" dziesmas, kurās, kā viņa atzīmē, valdošais rimts saistās ar piemītošo dzejoļiem.
""Vai saulei ir viegli lēkt? Virs neskaitāmu rītausmu piesvīdušā apvāršņa. Miljoniem gadu, vai saulei viegli miljoniem reižu atkal un atkal atgrūsties no horizonta pacelties pār plakni. Zemes dzīlēs tik melns uguns un tumsa tumsa." Šis krājums skatās drusku vai pat daudz tālāk par Zemi," – daudzu dzejoļu krājumu autors un Rūtas Mežavilkas jaunākā izdevuma redaktors Aivars Eipurs viņas sacerētājos darbos izceļ šķietamās vērotāja acis. Salīdzinot ar iepriekšējiem krājumiem, darbā "Tālāk" autores apziņu redzējuma loks ir plašāks.
"Forma ir ļoti ietilpīga, īsa. Tas nav akvarelis. Tā drīzāk ir grafika. Tā ir tāda precizitāte. Kaut kur var vilkt paralēles ar Montas Kromas dzeju, bet te ir ārpus pilsētas. Te ir drusku cits ir ceļš, debesis, saule un acis, kas paliek aiz kadra. – Viņai darbs ir iznācis pēc 12 gadu pārtraukuma. Ja atskatās uz viņas pirmajiem trim darbiem, kādi tie ir bijuši un šis? Ar ko tie atšķiras? 12 gadi tas tomēr nav mazs laiks. – Pirmkārt, tas nav pilnīgi kaut kas cits. Vispār ir ļoti interesanti [izdot] pēc tāda ilgāka laika, jo tie ir dažādi apsvērumi. Kas man liekas ir ļoti interesanti šajā grāmatā, no tā, kā tie dzejoļi ir kopā, – ka tas neizskatās pēc tā, ka tur 12 gadi ir starpā. Man vairāk izskatītos, ka pēc 12 gadiem dzejoļi būtu atšķirīgāki un kompozīcija būtu cita veida, bet šeit tie ir tādi viena veida. Tā ir tāda kā melnbaltā fotogrāfija."
Papildus grafiskās dizaineres darbam Rūta Mežavilka ir arī Rīgas domes deputāte. Viņa bez aizdomāšanās atbild, ka apvienot abus darbus kopā un vēl piedevām dzejot ir vienkārši, jo spēj pienākumus nodalīt un katram veltīt laiku. Savukārt viņas daiļrade esot tāda kā klusā istaba, kurā var atpūsties no ikdienas kņadas.
