Dzejas izrāde “Pa mīlesteibu brīnūt”, kuras režisore ir Marika Čerņavska, tapusi kā filma ar Antona Kūkoja dzeju. Tajā piedalās aktieris Kristaps Rasims un nedzirdīgā aktrise Jolanta Znotiņa. Tas ir stāsts dzejā, kas vēsta par divu cilvēku satikšanos, iemīlēšanos, nesaprašanos, un par divām dažādām pasaulēm. Aktrise Jolanta Znotiņa izstāsta Antona Kūkoja dzeju zīmju valodā, savukārt aktieris un mūziķis Kristaps Rasims – vārdos un mūzikā.
Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo" aktieris un mūziķis Kristaps Rasims stāstīja par Kūkoja dzeju: "Dzeja ir brīnišķīga pēc savas būtības ar to, ka tā reizēm, nepasakot neko pēc būtības, pasaka ļoti daudz. Tajā miljons vārdu ir koncentrēti divās frāzēs. Tas ir kaut kas tik mazs un tik milzīgs vienlaicīgi. Tāpat kā jebkura cilvēka jebkuras sajūtas, it īpaši mīlestība, kurai nav ne sākuma ne gala. Mīlestība ir tik krāsaini izstāstīta no absolūti personiskas prizmas. Reizēm ir grūti atšķirt, vai viņš runā par sevi vai par lirisko "es".”
Rasims arī stāstīja par to, kā iepazinies ar Antona Kūkoja darbiem:
“Pirmkārt, es viņu ieraudzīju Jāņa Streiča leģendārajā filmā “Cilvēka bērns”, kur viņš bija Kazačs. Kā bērnam man viņš palika prātā kā ļaunais, bet mīļi ļaunais tēls.
Vēlāk es mācījos mākslas skolā, kur viņš bija direktors. Tad es sastapos ar viņa gleznām. Tikai pēc tam jau pusaudža gados es izlasīju viņa pirmos dzejoļus – man pirmos dzejoļus. Kad mani uzaicināja uz šo projektu, es biju ļoti priecīgs par to. Dalībai visā, kas saistās ar Latgali, mani ilgi nav jāpierunā.”
Antons Kūkojs bija ļoti daudzpusīga radoša personība: rakstnieks, publicists, gleznotājs, režisors, aktieris, scenogrāfs, skolotājs, desmit gadus vadīja Ludzas Mākslas skolu, sabiedriskais darbinieks, Latgales kultūras popularizētājs.
Antona Kūkoja dzejas grāmata pirmo reizi tika izdota 1995. gadā nelielā tirāžā. Jaunizdotās dzejas grāmatas beigās atrodams QR kods, to noskenējot, var noskatīties dzejas izrādi. Savukārt lasāmie teksti braila rakstā ir arī kā vēstījums redzīgajiem, materiālu darot pieejamu neredzīgajiem.
“Tādi cilvēki mums blakus dzīvo, un viņi tieši tāpat kā mēs gribētu izlasīt. Un kāda ir viņu pasaule, vismaz tik daudz viņu pasaulei pieskarties, ka mēģināt sajust kaut vai to, kā viņi sajūt šo rakstīto tekstu,” skaidroja Ludzas Mākslas skolas direktore Sandra Vorkale.
Izrādes režisore Marika Čerņavska par Antoja Kūkoja dzeju sacīja: “Viņš ir tāds fantasts, kurš var pieminēt Elizejas laukus, Monmartru, visus pasaules māksliniekus,
tā viņa sirds var apiet apkārt visai zemeslodei, bet tajā pašā laikā viņš ir sakņots tepat, tajos neapraktajos kartupeļos un rudens vagās.
Man tas liekas skaisti, un tas Latgales cilvēkos var atbalsoties kā kaut kas šodien aktuāls un dzīvs, ka tu esi un gribi būt globāls, bet tajā pašā laikā tu esi lokāls.”
Latgalei Kūkoja dzīvē bijusi liela nozīme, kā stāstīja viņa mazmeita Katrīna Kūkoja.
“Viņam vienmēr stāstu bagāžā bija stāsts par kādu citu Latgales cilvēku.
Lai kur viņš būtu gājis, viņš Latgali nesa sev līdzi kā tādu lielu māla vezumu – tā bija tāda misijas apziņa.
Manās jubilejās vienmēr vectēvam bija visgarākās runas, un es tajā brīdī vēl biju maza meitenīte un domāju: "Nu kur var tik daudz un ilgi runāt?". Tagad es saprotu, cik vērtīgi tas bija. Es nezinu, vai mūsu paaudzei paveiksies tik ļoti, ka mēs par kādu ideju iedegsimies tā, lai tā mums būtu kā dzīves sastāvdaļa,” teica Katrīna Kūkoja.
Rosinot skolēnus iepazīties ar Antona Kūkoja daiļradi, Jura Soikāna Ludzas Mākslas skolā šobrīd vēlas iedibināt jaunu tradīciju, veidojot vizuālās mākslas konkursu “Antona Kūkoja portfelis”. Šobrīd ikviens var iesūtīt konkursa logo, kas sevī ietver vārdus “Ontona Kūkoja portfeļs”, simbolus un zīmes, kas raksturo mākslinieka personību, daiļradi, dzīvi. Zīmējumus var sūtīt fotogrāfiju veidā uz epastu [email protected]. “Facebook” ir izveidota arī Antona Kūkoja lapa “OKa”.
