"Knīpas un Knauķi" – tie ir svētki! Šie vārdi ir mīļi katrai knīpai un knauķim, kurš darbojies šajā bērnu vokālajā studijā, kura pērn svinēja pusgadsimta jubileju. Kolektīva ilggadējā vadītāja Edīte Putniņa uzklausījusi dažnedažādus atmiņu stāstus un apkopojusi vēsturiskos materiālus un fotogrāfijas, izdodot grāmatu "Bērnība "Knīpās un Knauķos"".
"Latvijas kultūrvēstures kontekstā divi zināmākie un vecākie bērnu vokālie ansambļi, kas 1971. gadā radās (starp citu, abi divi vienā gadā) – tie ir "Knīpas un Knauķi" un "Dzeguzīte"," stāsta Edīte Putniņa. "Tiekoties ar bijušajiem dalībniekiem un vācot atmiņu stāstus, es redzu, ka visu laiku "Knīpas un Knauķus" atceras ar siltumu – visus notikumus, pat vissīkākos, vai mēģinājumu situācijas, vai koncertu situācijas. Jāsaprot, ka nav tādu lielu un svarīgu, ka katra diena nes bērnam jaunu pieredzi un skaistu dzīves pieredzi bērnībā "Knīpās un Knauķos". Es tāpēc arī izvēlējos grāmatai šādu nosaukumu "Bērnība "Knīpās un Knauķos""."
Grāmata veidota, lai plašākai sabiedrībai atstātu unikālu liecību par bērnu vokālās studijas "Knīpas un Knauķi " devumu Latvijas kultūrtelpā, par to īpašo sirdssaiti, kas saglabājas mūža garumā, un sākusies līdz ar studijas izveidotāju – Irēnu Veinbergu.
""Knīpas un Knauķi" ir milzīga ģimene, liela daudzbērnu ģimene – tā es to izjutu, kad ienācu studijā. Tas ir 1994. gada rudens, kad mēs ar manu kolēģi Vitu, tolaik Ķirsi, tagad zināmu kā Siliņu, sākām strādāt, mēs pārņēmām studiju pēc dibinātājas Irēnas Veinbergas aiziešanas mūžībā," stāsta Edīte Putniņa. "Skolotāja Veinberga ir izveidojusi šo daudzbērnu ģimeni, ne velti man, grāmatu veidojot, radās ideja izveidot šo dzimtas koku, es to grāmatu arī tā uztveru, ka tā ir bērnu vokālās studijas "Knīpas un Knauķi" dzimtas vēsture."
Grāmatas "Bērnība "Knīpās un Knauķos"" lapaspusēs ievietoti arī kvadrātkodi, kas aizved uz video saitēm ar daudziem koncertiem un izrādēm. Bet grāmatas beigās māksliniece Estere Betija Grāvere iekārtojusi vietu, kur ielīmēt personīgās fotogrāfijas.
