Garo stāstu “Sūnu ciema zēni” Andrejs Upīts uzrakstīja pirms 80 gadiem. Viņam ideju priekšā pačukstējis avots pie mājas Skrīveros, arī ozols un akmens. Tās bija rakstnieka pastaigu vietas.
“Gulējis uz akmens, saulītē, siltā dienā un dzirdējis šī avotiņa čaukstēšanu un lapu švīkstēšanu vējā, un tā arī radies šis stāsts,”
stāsta Andreja Upīša memoriālā muzeja muzejpedagoģe Laura Tabūna. “Tipāžus viņš arī smēla pārsvarā no Skrīveru apkārtnes ļaudīm, tas tiešām viņam bija tāds neizsīkstošas iedvesmas objekts visas dzīves garumā.”
Upīts aprakstījis trīs puikas, kuri dodas meklēt laimes lāci, jo visu ciemu pārņēmis slinkums un māņticība, un tik ļoti pietrūkst arī gribasspēka.
“Laimes lāci pazīst visi,” uzsver Andreja Upīša memoriālā muzeja vadītāja Ilze Puķe. “Piemin visi un atkal piesauc, un atkal tiek lūgts, aicināts un meklēts laimes lācis, lai sakārto pasauli, lai sakārto katra sētu, katra māju.”
“Sūnu ciema zēni” izdoti astoņas reizes, darbs aizrāvis mūziķus, tapusi animācijas filma. Muzejā glabājas arī pirms vairāk nekā 40 gadiem uzņemtie operatora Andra Slapiņa kadri ar Jaunatnes teātra izrādi “Sūnu ciema zēni”.
Laura Tabūna norāda, ka darba nozīme šodien rodama tieši galvenās domas laikmetīgumā: "Tā galvenā doma par to, ka laimes lācis ir katrā pašā, par to, ka tikai katrs pats ar savu darbu var padarīt pasauli par labāku vietu.”
Meteņu laikā Andreja Upīša memoriālā muzeja ļaudis aicina atkal uzvilkt maskas un sestdien, 8. februārī, kopā ar folkloras kopu “Savieši” svinēt “Sūnu ciema zēnu” 80. gadadienu.
