Krājuma veidotāji atstājuši Hadsona dzeju starp labākajiem 75 gada dzejas sacerējumiem arī pēc tam, kad pirms grāmatas izdošanas atklājusies mistifikācija. Tiesa, redaktoriem nācies ievietot piezīmi par dzejnieka patieso identitāti.
Hadsona poēmu „The Bees, the Flowers, Jesus, Ancient Tigers, Poseidon, Adam and Eve” apmēram 40 reizes „atsvieda atpakaļ” dažādu izdevumu redakcijas, uz kurām to līdz ar citiem sacerējumiem bija sūtījis dzejnieks. Tad Hadsons nolēmis izmantot triku ar pseidonīmu, un tas nostrādājis, tomēr arī pēc tam žurnāli atteikuši publikāciju deviņas reizes.
Antoloģijas sastādītājs Šermans Aleksijs norāda, ka sākumā bijis saniknots par to, ka viņš tādā veidā piemuļķots, jo vēlējies atbalstīt ķīniešu izcelsmes amerikāņu dzejnieku, taču, vēlreiz izlasījis poēmu, atzinis, ka autora rases piederība nemazina literārā darba pievilcību, turklāt pats darbs nesaturot neko ķīnisku.
Kad par šo skandālu kļuvis zināms plašākai sabiedrībai, daži literāti esot apsūdzējuši Hadsonu par spekulatīvu rasu politkorektuma izmantošanu un kultūras identitātes piesavināšanos, taču citi atzinuši dzejnieka triku par pieņemamu.
