Labrīt

Satiksmes ministrs vērtē situāciju saistībā ar ASV sankcijām pret Lembergu

Labrīt

Fotogrāfijas muzejā atklās Viļa Rīdzenieka izstādi "Sejas un stihijas"

Grāmatā "Ar vieglu skrāpējumu ādā" apkopota Ditas Lūriņas mīļākā dzeja un atziņas

Aktrise Dita Lūriņa par grāmatu «Ar vieglu skrāpējumu ādā»: No tāda piedāvājuma neatsakās

Oriģināls veids, kā iepazīt un izbaudīt dzeju, – izdevniecības “Aminori” jaunā grāmatu sērija “Dzejas teātris”. Katrā grāmatā būs ietverta dzejas izlase, kas mīļa un tuva kādam pazīstamam aktierim, un aktiera pārdomas gan par dzeju, gan dzīvi. Kā pirmā sērijā klajā nākusi grāmata “Ar vieglu skrāpējumu ādā”, kas ir Ditas Lūriņas dzejas teātris.

“Tās ir man divas lielas mīlestības – teātris un dzeja. Teātra mīlestību es realizēju tā, ka man astoņus gadus jau skolā ir skolas teātris,” stāsta Sandra Dambiniece - viena no jaunās grāmatu sērijas idejas autorēm. Viņa ir latviešu valodas un literatūras skolotāja Rīgas 6.vidusskolā, kā arī darbojas izdevniecības “Aminori” redakcijā, kas izdod dažādas oriģināla satura grāmatas par mākslu.

Arī jaunās sērijas “Dzejas teātris” pamatā ir svaiga un ļoti interesanta ideja – veidot krājumus, kurā būtu apkopota pazīstamu aktieru iemīļotākā dzeja un viņu pārdomas par to.

Sandra Dambiniece stāsta: “Katrs no mums kādreiz bijis uz kādu dzejas izrādi, dzejas teātri, un tas ir ļoti īpašs un fantastisks piedzīvojums, kas ļoti paliek atmiņā. Pavisam senos laikos tie bija dzejas vakari ar Antru Liedskalniņu un Elzu Radziņu, bet arī mūsdienās ir bijuši iestudējumi mūzikas namā “Daile” gan ar Ojāra Vācieša, gan ar Imanta Ziedoņa dzeju. Un tad mums likās, ka tas viss ir tik skaisti un vērtīgi, ka gribas to saglabāt ilgāk. Un tad radās šī ideja par aktieriem un viņu mīļāko dzeju.”

Pirmā, kam Sandra Dambiniece piezvanīja, bija Dita Lūriņa. Aktrisei tas bija absolūti negaidīts piedāvājums, bet kā viņa saka – no tādiem piedāvājumiem neatsakās, jo uzreiz bija skaidrs, ka tas būs ļoti interesants ceļojums.

Dita Lūriņa ir kaislīga dzejas mīļotāja, viņai patīk iekrist dzejas jūrā un aizmirsties – kā viņa pati saka, viņa lasa spontāni, viļņveidīgi un emocionāli:

“Lai mani dzeja spētu uzrunāt, jābūt ļoti trāpīgam formulējumam. Dzīves, problēmu vai sajūtu. Tādam, kā tas ir, piemēram, Imanta Ziedoņa "Trioletās", tik asam. Kaut kādam tādam paradoksam, kas iznāk ārā arī valodas paradoksā, ka teikums ir pārsteidzošs, vai doma ir it kā vienkārša, bet precīza un pārsteidzoša,” skaidro Lūriņa.

Līdzās jau pieminētajam Imantam Ziedonim aktrises Ditas Lūriņas pašu tuvāko dzejoļu izlasē ir arī Ojāra Vācieša, Jāņa Petera, Knuta Skujenieka, Vizmas Belševicas, Māras Zālītes, Broņislavas Martuževas, Kārļa Vērdiņa, Ingas Gailes un vēl daudzu citu, kopumā vairāk nekā 20 dažādu autoru dzeja. Arī japāņu haiku.

Lūriņa stāsta: “Ir tāds brīdis, kad tu lasi haiku un vienkārši visu saproti. Visu redzi, visu saproti. Tur savukārt nevajag tos paradoksālos formulējumus.

Tur ir daži vārdi, kuros ir iekšā viss. Vienkārši viss. Daba, ritums, cilvēks, Dievs. Viss tur ir. Trīs, četri, pieci vārdi. Vairāk nevajag.

Tagad man ir viena pavasara haiku pielipusi:

"Šai pavasara rītā

Pat mana sieva izturas

Kā ciemiņš”.

Tas liekas tāds skaists pavasara formulējums! Tas tagad neies no manis tik drīz projām”.

Krājumā pārstāvēti arī divi krievu dzejnieki oriģinālvalodā – Anna Ahmatova un Sergejs Jeseņins. Aktrise atzīst, ka kādā brīdī vidusskolas laikā krievu literatūra viņai bijusi pat saprotamāka par latviešu, un arī tagad, kad viņai uznākot dvēseles nemiers, viņa klausoties krievu bardus.

“Man visas politiskās kolīzijas nekad nav aizēnojušas to, ka krievu kultūra, literatūra un dzeja – tas ir kaut kas īpašs un skaists. Un es esmu ārkārtīgi priecīga, ka tā valoda man ir un es varu lasīt oriģinālvalodā. Tā garša, tā smarža! Ir kaut kāda dvēseles stīga, kas manī ir, un tieši caur to tā arī kaut kur atvibrē,” atklāj Lūriņa.

Grāmata “Ar vieglu skrāpējumu ādā” ir kas daudz vairāk par vienkāršu dzejoļu apkopojumu, to papildina aktrises pārdomas par dzeju un dzīvi, ko no intervijām par kodolīgu esenci pārvērtusi Sandra Dambiniece.

“Kaut kad jūlijā, kad sāka birt telefonā tie dzejoļi, tad man bija tik ļoti interesanti. Un tad pamazām mēs sākām tās sarunas par to, kāpēc, kas, kā, arī par sadzīvi aizrunājāmies, par visu ko. Bija ļoti daudz teksta, no kura tad vilkt ārā tās pērles. Tās domas, kas mani pašu fascinēja ar savu dziļumu, plašumu un skaistumu, un tad es domāju, ka varētu arī lasītājiem kaut kādu impulsu dot, kaut ko gaišu!” skaidro Sandra Dambiniece.

Grāmatai atbilstošu – poētiski sirreālu – atmosfēru piešķir arī fotostāsts, kas tapis speciālā fotosesijā kādas nakts laikā Nacionālajā teātrī.

Grāmatas “Dita Lūriņa. Ar vieglu skrāpējumu ādā” atvēršanas svētki notiks trešdien, 11. decembrī, un tā būs pirmā grāmata sērijā “Dzejas teātris”. Jau šobrīd top divas nākamās grāmatas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Literatūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti