Eduards Veidenbaums kā romantiķis, liriķis, revolucionārs, intraverts personībā, bet ekspresīvs dzejā. Šādas un citas dzejnieka šķautnes aplūkotas zinātniskajā konferencē, kuras dalībnieki savos lasījumos meklējuši jaunu skatījumu uz Veidenbauma daiļradi un dzīvi.
"Pirmās daļas referāti bija katrs savā veidā ļoti interesanti. Īpaši Viestura Vecgrāvja redzējums par Veidenbaumu kā romantiskās paradigmas pārstāvi, kas izraisīja diskusijas par to, cik Veidenbaums ir bijis romantisks un kādu romantiķu novirzienu un estētisko ievirzi viņš pārstāvējis, un kā tas ir sadzīvojis ar viņa dzejas saturu," stāsta Rakstniecības un mūzikas muzeja direktore Iveta Ruskule.
"Es viņu raksturotu kā ļoti, jā, dzejā sevī vērstu, bet arī tādu, kurā izpaužas visas viņa temperamenta nianses, kas ir ļoti patiesas un kas šajā jaunības posmā uzrunā arī citus jaunus cilvēkus. Šajā ziņā ir arī šī ekstravertā puse, kas izpaužas viņa dzejā," saka Rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperts Māris Salējs.
Iedziļināties Veidenbauma personībā nācies arī tēlniecei Olgai Šilovai, kura pēc vienīgās arhīvos atrodamās dzejnieka fotogrāfijas veidojusi 60 kilogramus smago bronzas piemiņas plāksni. To plānots uzstādīt pie Rakstniecības un mūzikas muzeja ēkas Pils laukumā 2.
"Man gribējās, lai tēls ir viegls, gandrīz caurspīdīgs. Lai nav monumentāls, smagnējs, tā kompozīcija lai atbilstu tēla saturam, lai atklātu varoņa raksturu arī caur tēlniecības valodu," norāda tēlniece Olga Šilova.
Atzīmējot dzejnieka simtpiecdesmito jubileju, komponists Andris Dzenītis radījis eklektisku skaņdarbu ciklu, kurā meditatīva mūzika savijas ar mūsdienīgu skanējumu un Jāņa Rokpeļņa un Eduarda Veidenbauma dzeju.
"Protams, Rokpelnis ir atšķirīgs. Cits laiks, citas izjūtas. Bet tas cilvēciskais dziļums un cilvēcisko izjūtu skarbums un lielums, kas ir abos dzejniekos, tur kaut kāda zināma radniecība ir," skaidro komponists Andris Dzenītis
Divu dienu konference noslēdzās 27.oktobrī ar dzejas pēcpusdienu Veidenbauma memoriālajā muzejā “Kalāči”.
