Kultūras ziņas

Izstādē bērniem - dzīvnieki latviešu glezniecībā

Kultūras ziņas

"Saule un Mēness" Arta Nīmaņa stikla mākslā

Brāļi Veidenbaumi dzīvē un dzejā

Aizrautībā ar mazzināmā Kārļa Veidenbauma dzeju Vilis Daudziņš rada izrādi «Veidenbaums un Veidenbaums»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Eduarda Veidenbauma vārds un viņa trauksmainie dzejoļi, šķiet, ir pazīstami ikvienam, kurš skolā apmeklējis latviešu literatūras stundas. Daudz mazāk zināms fakts, ka dzeju aizrautīgi rakstīja arī viņa vecākais brālis Kārlis.

Pie studijām gan viņš netika, jo uzturēja saimniecību un maksāja par jaunā Eduarda skološanos. Kārļa Veidenbauma dzeja un aizkustinošās brāļu attiecības aizrāvušas aktieri Vili Daudziņu, kurš kopā ar domubiedriem radījis iestudējumu jeb “poētisku lekciju” – “Veidenbaums un Veidenbaums”.

Uz mūzikas nama “Daile” skatuves viņi ir trīs – aktieri Vilis Daudziņš un Mārtiņš Meiers un komponists Jēkabs Nīmanis. Skan ne vien abu brāļu Veidenbaumu dzeja un stāsti par laikmetu, kurā tā tapa – brīžam visi trīs mākslinieki kļūst arī par savdabīgu orķestri.  Uzveduma ideja pieder Vilim Daudziņam.

“Man nebija ne jausmas, ka ir arī tāds Kārlis Veidenbaums,” par Kārļa rakstīto dzeju un piezīmēm Daudziņš uzzinājis, lasot tik zināmos Eduarda Veidenbauma darbus. Par šo atklājumu aktieris runā ar lielu aizrautību. Jaunajā izrādē Kārļa dzeja skanēs viņa balsī.

“Man likās – kā tad tā? Tāds nevienam nezināms tīrradnis! Gan viņa paša literārā devuma dēļ, gan tādēļ, ka bez viņa mēs diez vai zinātu par Eduardu Veidenbaumu, viņa divus gadus jaunāko brāli. Jo tieši viņš ir tas, kurš ar savu prasmīgo saimniekošanu “Kalāčos” spēja nofinansēt Eduarda mācības Tērbatā,” uzskata Daudziņš.

Poētiskā lekcija "Veidenbaums un Veidenbaums"
00:00 / 05:14
Lejuplādēt

Kārlim kā vecākajam dēlam bija jāpārņem saimniecība, tomēr viņa atstātajās piezīmēs un sarakstē nevīd rūgtums par brāļa uzturēšanu. Gluži otrādi – viņam ir skaidrs, ka izglītošanās jāatbalsta visiem spēkiem, jo tas ir vienīgais ceļš uz labāku dzīvi, saka Vilis Daudziņš.

“Kārlis pats grib mācīties, bet dara to pašmācības ceļā, jo saprot, ka viņam šobrīd nav tādas iespējas. Bet viņš ir ar mieru finansēt sava brāļa studijas. Un, kas vēl ir aizkustinošāk šajās brāļu attiecībās – viņi ir vienojušies, ka tad, kad Eduards pabeigs studijas, tad Kārlis ies studēt un Eduards saimniekos Kalāčos,” stāsta aktieris.

Šis sapnis gan nepiepildījās, jo Eduards 24 gadu vecumā nomira ar tuberkulozi.

Bet interesanti, ka neviens no brāļiem sevi neesot pozicionējis kā dzejnieku. Kārlis bija saimnieks, Eduards mācījās par juristu, un īsā mūža laikā neviens viņa dzejas krājums neiznāca.

No brāļu vēstuļu sarakstes aktieri secina, ka raksturu ziņā abi bijuši pilnīgi pretpoli. Kārlis – apdomīgs, Eduards – revolucionārs.

Viņa lomas atveidotājs Mārtiņš Meiers ir pārliecināts, ka Eduards nejutās pārāk vainīgs par skološanos uz brāļa rēķina.

“Nu, varbūt pa vakariem, pirms iziešanas Tērbatas ielās,” viņš pasmīn. “Kāda vainas apziņa? Kamēr Kārlis saimniekoja “Kalāču” laukā vai skaitīja naudu, Eduards bija ieslēpies klētiņā ar grāmatām un rakstīja par revolūcija. Viņam domas nesās citā virzienā, un pie dzīves piepildījuma viņš gāja pa citu ceļu [nekā brālis].”

Eduarda Veidenbauma dzeja savam laikam – 19.gadsimta otrajai pusei – ir ārkārtēji neparasta, pēc viņa nāves tā rokrakstos kā uguns izplatās studentu un strādnieku vidū. Bet kādēļ viņa brāļa dzeja nogrima aizmirstībā? Daudziņam vienas atbildes nav.

“Kārlis ir daudz klusāks, daudz introvertāks. Bet arī Kārļa dzeja ir vizionāra, viņš spēj uzburt ainu. Nu, piemēram:

Aust diena.
Jau vecais ar’ ķeras pie balsta,
Dzen zirgu uz vagu un saīdzis glūn,
Kā lemeši velēnas valsta.

Ir tvīkstoša diena, sāk dunduri dūkt,
Ap zirgu un arāju skraida.
Tie meklē, kur varētu asinis sūkt,
Zirgs tramdās un arāju svaida.

Ir celmāja jāar, darbs nomācošs, grūts,
Pa siekstēm un saknēm iet vaga.
Pil vecajam sviedri iz elsošās krūts,
Tam izveļas nopūta smaga:

Pie joda, cik grūti, kad biju vēl jauns,
Šāds darbs man bija par joku!
Kur tagad es vecs un visiem es ļauns,
Man dzīve ir pilna tik moku.

(...)”

Mūziku izrādē ievijis par “cilvēku-orķestri” un “universālo kareivi” dēvētais komponists Jēkabs Nīmanis. Uz skatuves viņš spēlē vismaz piecus instrumentus, un par vienu no tiem ir īpašs stāsts.

“Pirms septiņiem, astoņiem gadiem staigāju pa Prāgu kopā ar [scenogrāfu un režisoru] Reini Suhanovu Prāgas kvadriennāles ietvaros, un viņš man sāka stāstīt par Kārli Veidenbaumu, pat skaitīja viņa dzeju no galvas. Varbūt, ka tieši tajā pašā dienā es pastaigādamies iegriezos kādā antikvariātā un nopirku šo ģitāru. Tai ir simt vai vairāk gadu, un man tā ļoti ilgi restaurējās. Bet beigās tieši saslēdzās šis projekts un tēma, ka mēs varam to šeit lietot! Tā tik viegli un organiski te iederas!” stāsta Nīmanis.

Poētiskā lekcija “Veidenbaums un Veidenbaums. Divi brāļi” Mūzikas namā “Daile” skatuves dzīvi sāks svētdien, 16.septembrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti