"Harkivas Dinamo"
Sērijā "Orbītas bibliotēka" tikko klajā nākusi šobrīd pasaulē zināmākā ukraiņu rakstnieka Serhija Žadana dzejas izlase "Harkivas Dinamo".
Žadans pērn tika nominēts Nobela prēmijai literatūrā, un Polijas zinātņu akadēmijas locekļi, viņu tai piesakot, izteica atziņu, ka brīvā Ukraina runā un domā Žadana vārdiem.
Viņš ir rakstnieks, dzejnieks, tulkotājs un sabiedriskais aktīvists, kā arī mūziķis grupā "Жадан і Собаки" ("Žadans un suņi"). Sarakstījis 11 dzejas krājumus un piecus romānus, no kuriem viens pārtapis pilnmetrāžas spēlfilmā. Viņa darbi tulkoti 20 valodās, viņš saņēmis daudzas Ukrainas un arī starptautiskas balvas literatūrā.
Arī latviski jau izdoti trīs viņa romāni – "Mezopotāmija" (2019), "Džezs pār Donbasu" (2016) un "Internāts" (2022) , taču Žadana dzeja gan latviski izdota pirmoreiz.
Izlasē "Harkivas Dinamo" apkopoti dzejoļi no 10 dzejas krājumiem, kas tapuši laikā no 2001. līdz 2021. gadam un ko latviski atdzejojuši Ingmāra Balode, Jānis Elsbergs, Māra Poļakova un Māris Salējs.
Grupas "Orbīta" dalībnieks Sergejs Timofejevs par Žadana dzeju saka – tajā jaudīga enerģētika un dienvidniecisks, gandrīz balkānisks liriskums iet rokrokā ar milzīgu ieguldīto darbu sava laikmeta apjaušanā.
Dzejas krājuma "Harkivas Dinamo" atvēršana paredzēta 6. aprīlī grāmatnīcā-bārā "Bolderāja".
"Melu sairums"
"Aminori" pārdomu literatūras sērijā savukārt izdota Oskara Vailda eseja "Melu sairums", ko tulkojis Jānis Elsbergs un kas ir vērtīgs pienesums citu tulkoto Vailda darbu klāstam.
Tā ir pirmā un populārākā slavenā autora eseja, rakstīta dialoga formā, kā saruna starp Sirilu un Vivianu – literārajiem varoņiem, kas nosaukti rakstnieka dēlu vārdos.
To veido filozofiski pārspriedumi par mākslas un dzīves mijiedarbību, izteikti Vaildam raksturīgajā asprātīgajā un dažbrīd paradoksālajā manierē.
"Trīs vīri krogā, neskaitot kaķi"
Klajā nācis arī Gata Līduma veikums "Trīs vīri krogā, neskaitot kaķi", kam viņš devis apakšvirsrakstu "Ciešanu breviārs".
Grāmatas uzmanības centrā patiešām ir ciešanas un dažādi ar tām saistīti izaicinājumi. Taču – jau nosaukums, šķiet, jebkuru vedina domāt, ka par šo tēmu viņš nav rakstījis ar milzīgu smagumu un nomācoši, bet drīzāk pat ar labu devu humora.
Bet kāpēc viņam vispār par šo tēmu bija svarīgi rakstīt? Jo – kā viņš saka grāmatas ievadā – latviešiem ir ļoti daudz literāru apcerējumu, kuros varoņi cieš tā, ka dimd, un lasītāji lasa un raud, bet, ja cilvēkam ir vēlme sakārtot savas psihes ciešanu atvilktni, tad šādam nolūkam domātu grāmatu atrast ir ļoti grūti. Gatis Līdums ar savu grāmatu tagad cenšas pretendēt uz šādas grāmatas statusu.
Tas nav viņa paša redzējums par ciešanām, bet viņš piedāvā iepazīt trīs 20. gadsimta domātāju skatījumu uz ciešanām. Un dara to ļoti atraktīvi – proti, viņš kādā krodziņā sapulcina pie viena galda jūdaistu, kristieti un psihoterapeitu un liek viņiem aprunāties. Viņi visi trīs ir redzami arī uz grāmatas vāka, taču tur ir redzams vēl viens personāžs, un tas ir balts kaķītis, kuram arī ir ļoti svarīga loma visā šajā stāstā, jo viņš ir trīs gudro vīru sarunas rosinātājs. Tas ir pavisam konkrēts kaķītis, iznācis no Kārļa Skalbes pasakas "Kaķīša dzirnavas", kuram – kā zināms – arī ir ko teikt ciešanu jautājumā. Pavisam reāli personāži ir arī trīs vīri – rabīns Harolds Kušners, kristīgais psihologs Lerijs Krebs un analītiskās psiholoģijas tēvs Karls Gustavs Jungs.
Saruna viņiem risinās par jautājumiem, kas nodarbina ikvienu cilvēku, piemēram, kāpēc sliktas lietas atgadās labiem cilvēkiem? Kāpēc ir tā, ka reāli draņķa gabali un bendesmaisi dara pāri sirsnīgiem un jaukiem vīriešiem un sievietēm, un viņiem nekas par to nav? Kāpēc nāvējošas slimības un nelaimes gadījumi ik gadu pāragri aizrauj no dzīves miljoniem skaistu, talantīgu un labestīgu cilvēku? Kas vispār ir ciešanas, kādi ir to iemesli, kā ar tām iespējams tikt galā? – šie ir jautājumi, par ko savu viedokli izsaka trīs gudrie vīri un par ko savs skatījums ir arī baltajam kaķītim.
Kā par grāmatu izteicies mācītājs Edgars Mažis – viņu uzrunā autora spēja vienuviet salikt tik atšķirīgus personāžus, kuri spēj cienīt cits citu par spīti uzskatu un ticības atšķirībām – tā tik ļoti pietrūkst mūsu sabiedrībā. Pats svarīgākais: grāmata ļaus katram turpināt meklēt savu atbildi – nevis kāpēc, bet gan kā man dzīvot tad, kad jācieš.
