"Lu-Lū un Eņģelis"
Daces Rukšānes liela aizraušanās nu jau kādus gadus desmit ir smaržu pasaule. Pirms nepilniem pieciem gadiem tā sāka ienākt arī viņas grāmatās. Pirmais smaržām veltītais darbs bija "Krieva āda", kas vēstīja par divu sieviešu – mātes un meitas – dzīvi Hruščova laika Latvijā, tātad, 20. gadsimta 50.–60. gados. Šo sieviešu dzīvē liktenīga loma bija leģendārām "Chanel" firmas smaržām.
Dažus gadus vēlāk sekoja turpinājums – otrā grāmata "Džikī", kurā notikumi risinās 70.–90. gados – no sociālisma agonijas līdz neatkarības atgūšanai – un kurā galveno varoņu dzīves virpulī sagriež zīmola "Guerlain" smaržas "Jicky".
Jaunākā grāmata savukārt aizved uz 90. gadiem un jaunās tūkstošgades iesākumu, un galvenās varones ir tās pašas dzimtas sievietes, tikai jau trešajā paaudzē – divas māsas – Anna un Lea.
Viņām katrai ir savas liktenīgās smaržas, abas 90. gados ļoti populāras – Leai "Lou Lou" no zīmola "Cacharel", bet Annai – "Angel" no zīmola "Thierry Mugler". Abām smaržas Ziemassvētkos uzdāvina mamma ar īpašiem ceļavārdiem un ļoti labi pazīdamas savas meitas, kas kurai piestāv.
Grāmatā ļoti spilgti un arī skaudri varam izdzīvot 90. gadus. Tiem, kas tos piedzīvojuši, grāmata atsvaidzina atmiņu, jo patiešām līdz mūsdienām ļoti daudz kas aizmirsies.
Tiem, kas tos nav pieredzējuši, varētu šķist – vai tiešām tā varēja būt, vai tik tas nav autores fantāzijas auglis?
Stāsts sākas laikā, kad vēl ar pilnu sparu darbojas banka "Banka Baltija", kurā naudu uz lieliem procentiem iegulda arī galveno varoņu mamma, tik tikko darba vietās sāk parādīties datori, ko tolaik sauc par kompjūteriem, ja kādam cilvēkam ir mobilais telefons, tad tas skaitās ļoti šiki, pavisam jauns žurnāls ir "Rīgas Laiks", tik tikko Rīgā atvēries pirmais "Makdonalds", par ko cilvēki šausminās, ka atraduši gan vietu – atvērt ieskrietuvi grāmatu veikala vietā un pie Brīvības pieminekļa!
Stilīgi skaitās iet ēst uz "Ozirisu", bet televīzijā rāda "Hameleonu rotaļas". Uz šī fona – kad Latvijā pēkšņi un aumaļām gāžas iekšā neskaitāmas jaunas lietas – tad arī norit galveno grāmatas varoņu dzīve. Vecākās māsas Annas vīrs ir miljonārs, viņai ir trīs bērni, ļoti pārticīga dzīve, kas vienā brīdī sabrūk kā kāršu namiņš. Lea savukārt, liekot lietā savu apķērību un izskatu, ļoti ātri kāpj pa karjeras kāpnēm, bet savas darba gaitas viņa sāk kādā ļoti savdabīgā naudas atmazgāšanas kantorī, kurā sākotnēji dolāri tiek pārvietoti burtiskā nozīmē maisos, dažkārt kantorī mēdz būt pat pieci džutas kartupeļu maisi, pilni ar dolāru paciņām. Arī šī kantora stāstam ātri pienāk gals, kā jau arī tas ir raksturīgi deviņdesmitajiem.
Arī abu māsu dzīve iet kā pa viļņiem, te viļņa virsotnē, te atkal gandrīz vai bezdibenī, bet viņas ir cīnītājas un grūtajos brīžos viena otrai arī liels atspaids un balsts. Kā jau sagaidāms no Daces Rukšānes, grāmatā netrūkst mīlas dēku un pikantu piedzīvojumu, kas māsām atgadās gan jauši, gan nejauši.
Bieži vien to ierosinātājas ir tieši smaržas. Kad mamma Leai uzdāvina smaržas "Lu-Lū" – Lea sākotnēji tās nodēvē par ķiršu kompotu, jo tās šķiet šķebīgi saldas, bet mamma tās raksturo kā īstu brīnumu, ar kurām jābūt ļoti uzmanīgai, jo tās ir bīstamas kā Pandoras lāde. Mammas teikto Lea vēlāk atceras ne reizi vien, kad viņa redz, kāda ir šo smaržu ietekme uz citiem cilvēkiem.
"Bovijs un 12 putnēni"
"Bovijs un 12 putnēni" – tā saucas Janas Egles pirmā grāmata bērniem. Ar ļoti burvīgām, mīļām un iztēli rosinošām Agneses Rudzītes ilustrācijām.
Bovijs ir bērnudārza audzinātājas Anneles bērnības lācītis. Viņš ilgus gadus nogulējis kartona kastē uz skapjaugšas, bet vienā dienā Annele par to atceras, izceļ no kastes, piešuj lācēnam izkritušās actiņas vietā jaunu un aiznes uz bērnudārza grupu "Putnēni". Bērni ļoti iemīļo lācēnu, un viņš katru nedēļas nogali ciemojas pie kādas bērnudārznieku ģimenes. Caur viņa redzējumu lasītājs šīs ļoti dažādās ģimenes arī iepazīst.
Spektrs ir ļoti plašs. Kāds bērns dzīvo ar vecmāmiņu, jo vecāki ir ārzemēs, citam vecāki ir šķīrušies, citam vecāki ķildojas vai ir atkarīgi no viedierīcēm.
Bet lācēns visur atrod ko labu un uz visiem skatās ar ļoti lielu labvēlību. Viņš arī dodas pie slimā puisīša Mika uz slimnīcu, pie kādas ukraiņu ģimenes uz kopmītnēm, kopā ar meitenīti Toriju paņem no patversmes divus kaķēnus.
Grāmata ir kopumā ļoti gaiša, sirsnīga, ļoti pateicīga, lai to bērni lasītu kopā ar vecākiem un pārrunātu tajā aplūkotās dzīves vērtības.
