Romāna vērtību nodošana
Vieglās valodas aģentūra sākusi veidot brāļu Kaudzīšu romānu "Mērnieku laiki" vieglajā valodā, jo nodot romāna vērtības nākamajām paaudzēm sagādā arvien lielākas grūtības. Mūsdienās šādi vairs neraksta un vecvārdu izmantošana sagādā izaicinājumus izprast romānu.
Idejas autori ir Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja speciālisti, kas ir "Iekļaujošās "Mērnieku laiku" restaurācijas" projekta ierosinātāji un atbalstītāji un kuri sazinājās ar Vieglās valodas aģentūru un piedāvāja atveidot "Mērnieku laikus" vieglajā valodā. Projekta mērķis ir sagatavot brāļu Kaudzīšu romāna pirmo adaptāciju vieglajā valodā atbilstoši vieglās latviešu valodas pamatprincipiem, kā arī testēt izveidotā teksta paraugu pieejamību mērķgrupās, lai nodrošinātu šī darba pieejamību mūsdienu lasītājiem.
Projekta mērķauditorija ir skolu jaunieši, kuriem ir mācīšanās grūtības, un cilvēki ar valodas uztveres traucējumiem, kā arī cilvēki ar vājām latviešu valodas zināšanām. Tomēr ieguvējs būs jebkurš cilvēks, kuram, iespējams, nav pieticis dūšas izlasīt brāļu Kaudzīšu oriģināldarbu.
Projekta nozīmi skaidro Vieglās valodas aģentūras valdes priekšsēdētāja Irīna Meļņika: "Mēs būsim priecīgi par ikvienu, kurš pēc mūsu adaptācijas, pēc mūsu paveiktā darba izlasīs šo romānu un, iespējams, viņam radīsies vēlme salīdzināt ar oriģināltekstu, izlasīt, kā tad tas ir garākajā versijā, un tā tālāk. Man liekas, ka uz to ir jāskatās pozitīvi; tas, ka sabiedrībā ir diskusija, droši vien ir labi, jo šobrīd tā bija mūsu iespēja pievērst uzmanību tam, ka vieglā valoda ir un kādam tā vajadzīga."
Projekts nav nekāds jaunums
Irīna Meļņika norāda, ka tas nav nekāds jaunums Latvijā, un jau iepriekš vairāku latviešu literatūras klasiķu darbi ir adaptēti vieglajā valodā.
Jāņa Poruka, Annas Brigaderes, Jāņa Jaunsudrabiņa un citu autoru darbu fragmenti un pat Rūdolfa Blaumaņa novele "Nāves ēnā" ir adaptēti vieglajā valodā, tomēr šādu sabiedrības uzmanību nebija izpelnījušies.
Tāpat nav paredzēt adaptēt visu romānu, bet tas būs mazākā apjomā, lielākoties vieglās valodas grāmatas veido 120 lappuses. Savukārt Autisma apvienības vadītāja Līga Bērziņa stāsta, ka vecāki, kuru bērniem ir autisms, ļoti daudz pielieto vieglo valodu, gan adaptējot mācību vielu tekstus, gan vieglo valodu izmanto, mācoties jaunas valodas.
Vieglā valoda ļauj vairāk integrēt cilvēkus, saka Līga Bērziņa: "Šī pieeja ir paredzēta tiem cilvēkiem, kuri citādi vai nu neizlasīs šo materiālu, vai viņi nenoskatīsies ziņas, vai viņi nesapratīs. Līdz ar to ir būtiski, ka informācija ir pieejama, informācija ir saprotama, jo tas arī ieinteresē šos jauniešus lasīt citus materiālus, nevis vienkārši paskatīties uz tekstu – tas man par sarežģītu, es labāk padošos. Jo interesantāk un pieejamāki šie materiāli būs, jo vairāk mēs varam cerēt, ka viņi [jaunieši] tiešām lasīs."
Vieglā valoda – lielisks palīglīdzeklis ikvienam
Latvijas Radio sazinājās ar Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociāciju, lai noskaidrotu, ko par šo adaptāciju domā pedagogi. Kā pastāstīja asociācijas priekšsēdētājas vietniece, Latgales novada koordinatore Sandra Kivleniece, tad viņa visām savām 10. klasēm stāsta par "Mērnieku laikiem", taču tā nav iekļauta obligātās literatūras sarakstā, jo tāds saraksts vairs nepastāv. Tāpat skolēniem tiek piedāvāts skatīties filmu un pēcāk diskutēt par redzēto, kā arī katrā klasē ir vismaz viens vai divi skolēni, kas romānu patiešām izlasa. Skolotāja nav pārliecināta, ka visi klases jaunieši varētu lasīt šo romānu, jo tajā teikumi ir ļoti gari un ir jābūt arī bagātai valodai, jo ne visi vārdi ir saprotami.
Vieglā valoda ir lielisks palīglīdzeklis ikvienam, norāda Sandra Kivleniece: "Es esmu tikai un vienīgi par, jo, ja pastāv jebkāda iespēja dot lasīt literāru darbu, tad tas ir jādara. Manuprāt, vieglā valoda ir viena no iespējām, kā ne tikai jauniešiem, bet arī varbūt arī pieaugušiem cilvēkiem izlasīt šo darbu. Un, ja viņš saprot, bet – paga! – es gribu zināt, kā tad brāļi Kaudzītes rakstīja, tad viņš iet pie plaukta un ņem to īsto, varbūt nesaīsināto, nepārveidoto literāro darbu."
Jāpiebilst, ka vieglo valodu Latvijā sāka izmantot pirms 25 gadiem, taču Ziemeļvalstīs to pielieto jau 60 gadus.
Vieglo valodu izmanto attiecīgās situācijās gan Zviedrijā, Dānijā, Somijā, un tās joprojām ir attīstītas valstis. Projekta īstenošanai Valsts kultūrkapitāla fonds piešķīris 5000 eiro, un to plānots īstenot līdz nākamā gada 15. novembrim. Vieglās valodas aģentūras valdes priekšsēdētāja Irīna Meļņika neslēpj, ka tas būs grūts darbs arī pašiem, jo romāns ir vairāk nekā 500 lappušu biezs un rakstīts valodā, kādu mūsdienās vairs nelieto.
