Ludolfs Liberts (1895–1958) ir viens no spilgtākajiem talantiem, kas sevi spoži apliecinājis, kopā ar klasiskā modernisma paaudzi veidojot brīvās Latvijas ar kūsājošu enerģiju uzlādēto kultūrvidi. Ludolfa Liberta mērķtiecīgā darbošanās aptver kā glezniecību, tā grafiku un lietišķi dekoratīvās mākslas paraugus, taču īpaša ir scenogrāfijas joma, kur viņa sniegums laikmeta kontekstā iezīmējās ar spožiem starptautiskiem panākumiem. Liberta devums ievērojams arī Latvijas Valstspapīru spiestuves un naudas kaltuves direktora amatā, kā arī nozīmīgs ir viņa sabiedriskais darbs emigrācijā Vācijā un ASV, teikts grāmatas pieteikumā.
Grāmatā Liberta dzīvi un devumu glezniecībā plašā pētījumā aplūkojusi prominentā mākslas zinātniece Dace Lamberga. Ludolfa Liberta mantojumu scenogrāfijā un kostīmu mākslā, apsekojot plašu Eiropas gan tuvāku, gan tālāku operskatuvju un muzeju arhīvus, izpētījusi Ludolfa Liberta izstādes Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kuratore Natālija Jevsejeva. To papildina nelieli ieskati Liberta un slavenā vācu režisora Maksa Reinharda sadarbībā (Ulrich Hermann), kā arī Liberta ieguldījums Kauņas muzikālā teātra repertuārā (Helmutas Šabasevičius). Kopsavilkums Liberta darbībai teātra pasaulē saistībā ar tālaika režijas uzdevumiem – Edīte Tišheizere. Ludolfa Liberta darbošanos grafikas jomā un Valstspapīru spiestuvē aplūko Klāvs Priedītis.
Daudzpusīgajai Liberta personībai veltītā darba iznākšana sakrīt ar meistara lielo personālizstādi Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā 2024. gada nogalē, kā arī ar Liberta 130. jubileju 2025. gada sākumā.
