Valodas mīlestības vārdā. LALIGABAi nominēto atdzejojumu un tulkojumu apskats

2022. gadā latviešu valodā tulkoti literatūras izcilnieki, tie ir autori, kas ieguvuši pasaules slavu un kurus ar lielu rūpību tulkojuši mūsu tulkotāji. Šogad Latvijas Literatūras gada balvas tulkojuma kategorija sadalīta divās daļās, atsevišķi izceļot dzejas un prozas tulkojumus – tik bagātīgs un īpašs bijis šis gads literatūrā. Taču kā būtiskāko vadmotīvu šajā kategorijā būtu jāizceļ neizmērojami lielā valodas mīlestība. Šīs mīlestības vārdā tapušie tulkojumi pierāda tulkotāja darba lielo spēku radīt, pārradīt un arvien uzturēt dzīvas vismaz divas valodas – to, kuru tulko, un to, kurā tulko.

LASI PAR LITERATŪRAS GADA BALVAS NOMINANTIEM:

Labākais atdzejojums latviešu valodā

Julians Tuvims "Pans Trallalnieks" – atdzejojis Māris Salējs

("Liels un mazs")

Vismaz vienu Juliana Tuvima dzejoli Polijā protot citēt gandrīz katrs bērns. Poļu dzejas klasiķis savulaik rakstījis ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem, tomēr tieši Juliana Tuvima devums jaunākā vecuma lasītājiem izpelnījies īpašu ievērību. Skanīgā un dažādiem tēliem bagātā dzeja nu tulkota arī latviešu valodā, pagājušajā gadā tā iznākusi izdevniecības "Liels un mazs" grāmatā "Pans Trallalnieks". Smalko atdzejošanas darbu paveicis Māris Salējs, kurš poļu autora radīto krāšņo un krāsaino pasauli latviešu valodā pārradījis ar lielu rūpību un uzmanību.

Juliana Tuvima dzeja bērniem latviešu valodā tulkota arī agrāk, Jāzepa Osmaņa atdzejojumā tā bijusi iekļauta poļu dzejas izlasē "Putniņš ciemos", taču pirmo reizi latviešu lasītājs var turēt rokās grāmatu, kurā lasāms tikai Julians Tuvims – asprātīgs, aizrautīgs un ļoti skanīgs. Māra Salēja uzdevums, pārnesot šo poļu autora vārdos izrakstīto pasauli latviešu valodā, bija nepazaudēt tās ritmiskumu un muzikalitāti. Katrs Tuvima dzejolis ļauj tā lasītājam iejušanās prieku, ko iespējams izdzīvot caur tēliem, skaņām un atskaņām.

Māra Salēja meistarīgajā tulkojumā nav zudis ne dzejoļu ritms, ne sižets, panti rosina iztēli, tajos trallina un vītero putni, dun un šņāc lokomotīve, ņaud un skumst kaķis,

ikviena dzejoļa rinda latviski pārrakstīta rūpīgi un apzinoties – viens vai otrs dzejolis kādu mazu lasītāju noteikti pieradinās dzejai vai ierādīs, cik valodai ir nebeidzami daudz iespēju. 

Julina Tuvima dzeja Māra Salēja atdzejojumā ir prieka un radošas iedvesmas avots. Tajā asprātīgas rīmes zīmē dabas, cilvēku un pasaules vērojumus, bet panti ļaujas valodas burvībai nestāties taisnos nogriežņos un ļauties dauzīšanās priekam.

Tomass Stērnss Eliots "Dzejas izlase" – atdzejojuši Ieva Lešinska, Kārlis Vērdiņš

("Neputns")

Viens no angļu-amerikāņu modernisma pamatlicējiem Tomass Stērnss Eliots latviski atdzejots salīdzinoši bieži un bagātīgi. 2022. gadā latviešu valodā iznāk pirmā šī autora dzejas izlase. Tās sastādītāji un Eliota atdzejotāji Kārlis Vērdiņš un Ieva Lešinska grāmatā iekļāvuši arī divus Vizmas Belševicas atdzejojumus, un kopumā var teikt, ka "Neputna" izdotā dzejas izlase iezīmē īpašu pagrieziena punktu latviešu valodas tulkojumu plauktā.

Tulkot modernisma literatūru ir izaicinājums neatkarīgi no tulkojamās literatūras veida. Pārnest citā valodā kultūras atsauces un atšķirīgu pasaules redzējumu ir tikai viena šī darba daļa. Modernisma literatūra iet netradicionālus un līdz tam 20. gadsimtā neierastus ceļus. Dzejās tas izpaužas sarežģītā izteiksmē, teksta saturiskajā un arī emocionālajā blīvumā. Tie ir brīvie panti, kas apjomā bieži vien ietiecas dzejas garajās formās.

Tomasa Stērnsa Eliota atdzejotāji latviešu valodā Ieva Lešinska un Kārlis Vērdiņš ir paveikuši neticami apjomīgu darbu, kura rezultātā iespējams novērtēt ne tikai abu tulkotāju veikumu, bet arī latviešu valodas robežas,

iespēju būt tik bagātai un elastīgai, lai tajā būtu iespējams ietilpināt Tomasa Stērnsa Eliota daudzslāņaino un daudzdimensionālo dzejas pasauli.

Dzejas izlase, kurā latviešu lasītājam iespējams iepazīties ar būtiskākajiem pieturpunktiem Nobela prēmijas literatūrā laureāta Tomasa Stērnsa Eliota daiļradē. Tā ir dzejas, kurā slāņu slāņiem klājas un pārklājas stili un laikmeti, bet pāri visam valodas bagātīgā iedaba radīt ainas un vīzijas un dzīvot pāri laikam.

Pauls Cēlans "Melnās pārslas" – atdzejojusi Jana Vērdiņa

("Neputns")

Rumānijā dzimušais, bet vāciski rakstošais Pauls Cēlans latviešu lasītājiem savulaik bijis pieejams Māra Čaklā un Māras Misiņas atdzejojumā krājumā "Magone un atmiņa". 2022. gadā apgādā "Neputns" iznāk izlase "Melnās pārslas", to no vācu valodas atdzejojusi Jana Vērdiņa. Paula Cēlana dzeja, iespējams, ir neparastākie un suģestējošākie teksti, kas pēdējā laikā nokļuvuši pie lasītājiem. Pats Cēlans rosinājis savus dzejoļus lasīt vairākkārt. Tikai tā iespējams sajust šī autora dzejas neparasto noskaņo un ļauties tās iedabai.

Pauls Cēlans, kas nodzīvojis īsu un trauksmainu mūžu, Otrajā pasaules karā zaudējis ģimeni, pats piedzīvojis ebreju genocīdu un izdzīvojis darba nometni, dzīvi beidzis pašnāvībā, ielecot Sēnā, savā dzejā nedodas rokā viegli. "Melnās pārslas" ir šīs izlases nosaukums, un tas labi atklāj dzejas noskaņu un simboliski raksturo arī paša Cēlana esību dzejā. Pārslas, kas saķep cita ar citu, lasītājam nedod vieglu ietiekšanos šī autora dzejas rindās, saplūšanu ar tām, varbūt pat to saprašanu. Melnuma te daudz kā naktī, un tieši tāpat kā naktī, arī šī autora dzejas rindām ir sarežģīti skatīties pāri un cauri. Ir jāsasprindzina redze vai dzejas gadījumā – uztvere, lai sajustu to, ko Cēlans raksta.

Jana Vērdiņa pārradījusi Paula Cēlana pasauli latviešu valodā. Tā, tumša un smagnēja, suģestē un nelaiž vaļā.

Autora valoda, kurā daudz tādu vārdu, kas radušies viena dzejoļa pasaules ietvaros, ar atdzejotājas rokām viegli iegulst latviski tulkotajās rindās, turklāt nezaudē ne grama tumsas, melnuma un smaguma.

Labākais prozas tulkojums latviešu valodā

Donalds Kajoks "Ezers un citas to pavadošās personas" – tulkojusi Dace Meiere

(Latvijas Rakstnieku savienība)

Lietuviešu izcilnieka Donalda Kajoka romāns "Ezers un citas to pavadošās personas", kuru 2022. gadā izdevusi Latvijas Rakstnieku savienība, liek pastiprināti domāt par tulkotāja meistarību un kaut kādiem gandrīz maģiskiem paņēmieniem, ar kuru palīdzību neticamā kārtā tulkotāji pārrada tekstu, kuru šķietami nemaz nav iespējams pārtulkot. Donalda Kajoka romānu, kas savulaik ieguvis Baltijas Asamblejas balvu, no lietuviešu valodas tulkojusi Dace Meiere.

Donalda Kajoka romāns ir izaicinājums, taču no lasītāja sagatavotības un dēkainā gara atkarīgs tas būs patīkams. Romāns, kas tuvs sirreālisma estētikai, gandrīz katrā lappusē rada vienlaikus bezjēdzības un baudījuma sajūtu. Kajoks kārtu kārtām izmanto atsauces uz reliģiju un mitoloģiju, uzmanīgi un īpaši gudri lasītāji te noteikti atradīs arī kultūras atsauces. Romāns par Gabrielu Aušautu, kurš nonāk kādā mājā, kas atrodas pie ezera un kurā saimnieko tā valdzinošā un noslēpumainā saimniece, neskatoties uz šķietami saprotamo sižeta līniju, tomēr viscaur paliek noslēpums. Šis stāsts lasītājam neatbildēs uz jautājumiem, neatrisinās samilzušas dzīves problēmas un, visticamāk, īsti neļaus aizmirsties no ikdienas skrējiena. Donalds Kajoks Daces Meieres tulkojumā liks domāt un šķetināt šo tekstu, kuri drīzāk gribas saukt par noslēpumu.

Romāna "Ezers un citas to pavadošās personas" tulkojums ir apliecinājums arvien izskanējušam apgalvojumam, ka arī tulkotājs ir daļa no teksta.

Nav iespējams iedomāties citu veidu, kā pārnest šo tekstu citā valodā, tikai un vienīgi topot par tā līdzautoru.

Jāns Kaplinskis "Ledus un Titāniks" – tulkojusi Rūta Karma

(Latvijas Rakstnieku savienība)

Latvijas Literatūras gada balvai šogad nominēts arī tulkotājas Rūtas Karmas darbs – ievērojamā igauņu dzejnieka, filozofa, kultūras kritiķa, Nobela prēmijas nominanta esejas "Ledus un Titāniks" tulkojums. Darbs sarakstīts laikā no 1991. līdz 1993. gadam un iezīmē Igaunijas neatkarības pavasari, pasaules izjūtu, kura pieļauj tautas došanos daudzos dažādos virzienos. Eseja liek domāt par cilvēka dzīves būtību, par mūžīgo tiekšanos pēc neiespējamā, lielā un varenā un Rūtas Karmas tulkojumā ieguvusi atbalsi arī šodienas Latvijā.

Īpašs izaicinājums teksta pārnešanai latviešu valodā noteikti bijis autora izteiksmes veids. Tajā tradicionālais un nosacīti vienkāršais mijas ar oriģinālu un neparastu vārdu krājumu, kurā arī daudz jaunradītu vārdu.

Tieši tāpat kā esejas teksts, kurā autors pieskaras cilvēces senatnei, cilvēka domas attīstībai, arī Jāna Kaplinska valoda ir neparasts ieskats tās attīstībā un iespējās, arī nebeidzamajā mainīgumā. Esejas caurviju motīvs – krāšņā Titānika sadursme ar aisbergu un kuģa avārija, kuras rezultātā bojā iet simtiem cilvēku, Jāna Kaplinska tekstā parādās it kā starp citu, bet vienlaikus kalpo kā tekstu kopā saturošs ķēdes posms. Caur Titānika katastrofu autors raksturo 20. gadsimta cilvēka domāšanu, kas nemainīgi raksturīga arī 21. gadsimtam – urdošu vēlmi par katru cenu un neskatoties un loģikas diktētiem šķēršļiem izdarīt vēl labāk, vairāk un šķietami neiespējamāk.

Jāna Kaplinska esejas "Ledus un Titāniks" aktualitāte mūsdienu lasītājam nav apšaubāma, bet Rūtas Karmas tulkojumā no igauņu valodas tā ieguvusi latviešu lasītājam saprotamu un viegli nolasāmu skanējumu.

Jichoks Baševis Zingers "Šoša" – tulkojušas Irēna Birzvalka, Māra Poļakova

("Dienas Grāmata")

Jichoks Baševis Zingers – pasaulslavens ebreju autors, Nobela prēmijas laureāts, kas rakstījis jidišā un dzīves laikā uzrakstījis 18 romānus, nu lasāms arī latviešu valodā. Izdevniecībā "Dienas Grāmata" 2022. gadā izdots Zingera romāns "Šoša", kuru no krievu valodas tulkojusi Irēna Birzvalka, bet no angļu valodas un jidiša – Māra Poļakova.

"Šoša" ir romāns par ebreju puisi Āronu, kurš bērnību aizvadījis ebreju kopienā un ilgās pēc dzīves ārpus, izdzīvojis rakstnieka karjeras spožumu un postu, bet nu atgriezies dzimtajā Varšavā, kur katra iela un nostūris atgādina par bērnībā piedzīvoto. Turpat arī bērnības draudzene Šoša, kas veido simbolisku tiltu starp Ārona dzīvi šodien un piederību ebreju kopienai. Taču aizraujošāks par romāna sižetu ir grāmatas tulkojuma tapšanas stāsts. Tulkotājas Māras Poļakovas pēcvārds sniedz bagātīgu ieskatu gan romāna, gan tulkojuma ceļos un neceļos, un kopumā var teikt, ka "Šoša" ir teksta, valodas un literatūras mīlestības rezultāts. No krievu valodas tapušais Irēnas Birzvalkas romāna tulkojums vēlāk iet roku rokā ar Māras Poļakovas no angļu valodas pārradīto tekstu, līdz visbeidzot iegūst pēdējās aprises tikai tad, kad Māra Poļakova to pārskatījusi pēc romāna jidiša oriģināla.

Jichoka Baševa Zingera romāna "Šoša" tulkojums latviešu valodā ir tulkotāja darba vērtības un arī neticamas neatlaidības apliecinājums.

Nereti tulkotāja darbu mēdz salīdzināt ar izmeklētāja darbu. "Šoša" ir tulkotāja kā valodas detektīva darba rezultāts. Tā ir spītīga vēlme lasītājam nodot pēc iespējas kvalitatīvāku tekstu un tulkotāja darba vērtības pierādījums.

Lēlo Tungala "Biedrs bērns" – tulkojis Guntars Godiņš

(Latvijas Rakstnieku savienība)

Igauņu rakstnieces Lēlo Tungalas "Biedrs bērns" latviešu lasītājiem ir labi zināms. Grāmatas pirmā daļa iznākusi jau 2018. gadā izdevniecībā "Liels un mazs". 2022. gadā Latvijas Rakstnieku savienība lakoniski noformētajā sērijā "Jaunā klasika" izdod Lēlo Tungalas triloģijas otro un trešo daļu. Grāmatas visas trīs daļas tulkojis igauņu valodas pārzinātājs Guntars Godiņš, kurš priekšvārdā atzīst, ka tulkot šos atmiņu stāstus esot bijis atbildīgs un sarežģīts darbs.

Sāpīgi ironiskās, vietumis absurdās, bet viscaur gaišās padomju laika ainas, kas lasāmas triloģijas "Biedrs bērns" lappusēs, Lēlo Tungala pratusi uzrakstīt it kā ar bērna acīm. Kā noprotams, šis kopums arī veidojis teksta tulkošanas un arī lasīšanas sarežģītības pakāpi. Lasīt Lēlo Tungalas stāstus ir aizraujoši, "Biedrs bērns" noteikti aizraus dažāda vecuma lasītājus, taču apziņā gruzdoša arvien paliek sajūta – neviens bērns nav pelnījis piedzīvot varas represijas, nav pelnījis ilgoties pēc izsūtījumā aizvestās mammas un baidīties no krievu valodas tikai tāpēc, ka tā atmiņā palikusi saistīta ar baismīgiem notikumiem. Guntara Godiņa meistarīgajā tulkojumā Lēlo Tungalas stāsti nav zaudējuši ne to emocionālo, ne māksliniecisko pusi.

Autorei gandrīz neticamā kārtā ir izdevies uzrakstīt bērnišķīgi naivi, bet vienlaikus emocionāli un saturiski bagātīgi, un tulkotāja lielais uzdevums šeit ir bijis nepazaudēt nevienu no šiem komponentiem.

Lēlo Tungalas "Biedrs bērns" ir laikmeta liecība, bet tas ir arī stāsts par sapņiem un ilgām, par bērnību, kurā daudz tukšu un sāpīgu robu, bet kurus aizpilda cilvēciska sirsnība un sirdssiltums, jo tikai tā bija iespēja pārdzīvot un izdzīvot pelēkumu, kas valdīja padomju okupācijas gados. Tulkotājs Guntars Godiņš ar lielu uzmanību, pat cieņu pārnesis un saglabājis šo sajūtu arī latviešu valodas tekstā.

Penti Sārikoski "Ir vai nav. Eiropas mala. Bretaņas dienasgrāmata" – tulkojusi Maima Grīnberga

("Neputns")

2022. gadā latviešu lasītājiem bija iespēja ieskatīties arī izcilā somu dzejnieka, prozista, esejista un tulkotāja Penti Sārikoski dienasgrāmatās, kuras no somu valodas tulkojusi Maima Grīnberga, bet izdevis apgāds "Neputns" eseju sērijā. Grāmatā ietvertas trīs Sārikoski dienasgrāmatas – "Ir vai nav" (1980), "Eiropas mala" (1982) un "Bretaņas dienasgrāmata" (1983). Tulkotāja Maima Grīnberga šajos tekstos strādājusi arī redaktores darbu, jo, kā lasāms grāmatas priekšvārdā, līdz latviešu lasītājiem nonākušajās dienasgrāmatās vairs nav dažādu teksta negludumu, arī dažādas pārāk lokālas detaļas, notikumi, reālijas Maima Grīnberga izlēmusi tekstā neatstāt.

Taču tas, ko šajos tekstos ir iespējams lasīt, ir dzejnieka un viscaur mākslinieka dzīves dzīvošana un apkārt notiekošā uztvere, izdzīvošana pašam caur sevi. Sārikoski savās dienasgrāmatās reflektē par politiku, ekonomiku, filozofiju, arī rakstīšanu un rakstniecības pasauli, par sabiedrību, personībām un gandrīz visu, kas viņa dzīvē un prātā attiecīgajā laikā bijis un noticis. Sārikoski dienasgrāmatas īpaši rezonē ar rakstniekiem, ar tiem, kas tāpat kā šis somu valodai un tekstiem mūžam pakļautais nespēj nerakstīt, nespēj nebūt dzejā vai citā literatūras veidā. Dienasgrāmatas ir sentimentāls ieskats rakstnieka dzīvē, sadzīvē un ikdienā, kurā filozofiskas pārdomas par dzīves augstākajiem mērķiem mijas ar pavisam sadzīviskām dzejnieka dzīves detaļām.

Penti Sārikoski dienasgrāmatas bija noslīpēti teksti, acīmredzami rakstīti ar domu, ka tos reiz izdos un lasīs.

Tulkotāja Maima Grīnberga pratusi sadzirdēt šajās dienasgrāmatās Sārikoski, saglabāt autora balsi viscaur tulkojumam un ļaut to saklausīt latviešu lasītājiem.

LALIGABA 2023

Vairāk

Lasītāju balsojums

LALIGABA apbalvošanas ceremonija notiks 28. aprīlī atjaunotajā Rīgas cirka ēkā, to tiešraidē varēs vērot portālā LSM, savukārt 29. aprīlī pulksten 21.10 ceremonijas pārraide būs skatāma LTV1.

No 5. aprīļa līdz 26. aprīlim sabiedrisko mediju portālā LSM norisinās "Latvijas Literatūras gada balvas 2023" (LALIGABA) publikas balsojums, ļaujot lasītājiem noteikt savu simpātiju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti