10 grāmatas no Lietuvas liks padomāt arī par to, kā pietrūkst latviešu literatūrā un par ko brāļus lietuviešus gribas mazliet un balti apskaust.
Lappuses pieaugušajiem
Vids Morkūns "Ceļinieku stacijas"
No lietuviešu valodas tulkojusi Dace Meiere
Izdevējs – "Zvaigzne ABC"
Lietuviešu autora Vida Morkūna noveles grāmatā "Ceļinieku stacijas" drīzāk gribas saukt par nojausmām. Teksti grāmatā ir īsi, bet pārsteidzoši precīzi, vienlaikus tie neko un nevienu nesauc vārdā, nepauž viedokli par notikušo vai nosodījumu par grāmatā attēloto pasauli un cilvēkiem. Grāmatas centrā ir mazie cilvēki, dzīves pabērni un dzīves sistie, tie, kas nav pratuši piecelties, tie, kas padevušies, un tie, kuriem ikdienā paejam garām novēršoties. Apbrīnojama ir autora prasme apjomā īsajās novelēs izstāstīt veselus dzīvesstāstus. "Ceļinieku staciju" lasītājam jābūt emocionāli redzīgam un jutīgam, un autors tam palīdz, cik vien tā spēkos, radot ainas, pierakstot novērojumus, pamanot un ieraugot neparasto. Šie ir saudzējami teksti to vienkāršības, bet dziļuma dēļ, un tāda literatūra ir īsts dārgums, kas apliecina ne vien autora prasmi strādāt ar vārdiem, bet arī lasītāja vēlmi arvien novērtēt labi uzrakstītu tekstu.
Vida Morkūna novelēm nederēs paviršs pārskrējiens pāri lappusēm. Ar tulkotājas Daces Meieres palīdzību "Ceļinieku stacijas" iedarbina visas lasītāja maņas, bet, pirmkārt, tieši līdzjušanu.
Kristīne Sabaļauskaite "Silva Rerum"
No lietuviešu valodas tulkojusi Dace Meiere
Izdevējs – "Zvaigzne ABC"
Ir vienkārši grāmatas, un ir grāmatas, kas ietekmē tautas pašapziņu, veido mūslaiku literatūras vēsturi un, iespējams, pat identitāti. Kristīnes Sabaļauskaites četru grāmatu sērija "Silva Rerum" ir vēstījums par lietuviešu tautas vēsturi no 16. līdz 18. gadsimtam, un, jā, lai gan romāni izseko dzimtas stāstam, tās ir grāmatas arī par Lietuvu, Viļņu, nozīmīgiem notikumiem kaimiņvalsts liktenī, krāšņa pacēluma gadiem un skumjiem kritieniem. Apbrīnojams ir autores talants barokālās ainas izrakstīt tikpat krāšņos, bezgalīgi garos teikumos, kuriem reizēm grūti atrast sākumu vai identificēt beigas. Savā veidā tie simbolizē vienas tautas mūžību un turpināšanos. Šķiet, pieliekot punktu, tas savā veidā liek noslēgties ne tikai teikumam, bet arī liktenim, notikumam, varbūt pat veselai tautai. Tāpēc Kristīne Sabaļauskaite ar punktiem nešķērdējas, bet ar straujiem notikumu pavērsieniem gan. Kas gan tik aizraujošs varētu būt noticis mūsu kaimiņvalsts vēsturē, lai par to izlasītu veselas četras grāmatas. Viss! Mīlestība, nodevība, kari un nāves, spožums un posts, bagātība un nabadzība – "Silva Rerum" jūs pārsteigs, taču šim pārsteigumam ļauties ir vērts.
Romānu sērija, kuru būtu pelnījusi arī latviešu literatūra.
Balis Sroga "Dievu mežs"
No lietuviešu valodas tulkojis Harijs Gāliņš, iepriekš nepublicētos teksta fragmentus tulkojusi Marika Taube
Izdevējs – "Zvaigzne ABC"
Šī ir grāmata par nesalaužamu garu un neticamu rakstnieka talantu vērot, ieraudzīt un uzrakstīt cilvēkus to skumjākajos un zemākajos dzīves brīžos. Lai izdzīvotu Štuthovas koncentrācijas nometnē, lietuviešu literāts, inteliģences pārstāvis Balis Sroga ņem talkā humoru, ironiju un satīru. Autora balss skan neierasti, un tieši tāpēc šī ir grāmata, kuru būs grūti aizmirst. Tā ir skaudra, tieša, nesaudzīga un godīgi vēsta par 20. gadsimta vēstures skaudrākajām lappusēm, un, piekritīsiet, šādu grāmatu mūsu grāmatu plauktos ir patiesi daudz. Taču Bralis Sroga atšķiras, un tas ir gan uzteicams, gan arī pārdomu vērts grāmatas rakstumlielums. Lai arī Latvijas un Lietuvas vēsturē iezīmējas līdzīgas lappuses, "Dievu mežs" rāda, cik atšķirīgi spējam būt ciešanās un vērojumos. Laikam visvairāk šīs grāmatas kontekstā pārsteidz tas, ka tajā bija vietas, kurās gribējās arī pasmaidīt. Nu, kaut vai epizodēs, kurās parādās dziedošie latvieši, taču ne tikai. Skaidrs, ka humors, ironija un satīra ir pašaizsardzības un arī izdzīvošanas paņēmiens, taču varbūt arī tā, ka aiz smiekliem slēpjas vēl pēdējā cerība, jo Dievu mežā kaut kur jābūt arī Dievam.
Skaudri, neparasti un prātā paliekoši.
Danute Kalinauskaite "Baltie pret melnajiem"
No lietuviešu valodas tulkojusi Dace Meiere
Izdevējs – "Jānis Roze"
Vai ir iespējama dzīve bez atmiņām? Un kā dzīvot ar tām? Lietuviešu prozaiķes Danutes Kalinauskaites romāns "Baltie pret melnajiem" stāsta par atmiņu slogu, par notikumiem, kas kārtu pa kārtai veido dzimtas stāstu un šodienas cilvēka neapzināto identitāti. Romāna sižetu veido meitas un pamazām atmiņu zaudējošas mātes sarunas par pagātni un cilvēkiem tajā. Tie ir ģimenes notikumi, baltie un melnie, kas nenojausti, tomēr ir mantojums, pagātne, no kuras aizbēgt nav iespējams. Vērtējot pagātnes, arī vēstures notikumus, cilvēka prāts alkst visu sakārtot kategorijās, labajos un sliktajos, baltajos un melnajos. Taču cilvēks, pirmkārt, ir cilvēks, un es apzināti šeit nelietoju partikulu tikai, kas visam, ko esam piedzīvojuši vai jutuši, piešķirtu mazvērtību. Lielākoties mūsu dzīves nav dižas, taču tās ir mūsējās, un cauri Danutes Kalinauskaites romāna rindām jaušams šo vienkāršo dzīvju ietekme, spēks un svars.
Lietuvā romāns "Baltie pret melnajiem" bija ilgi gaidīts literārs notikums. Latvijā tā būs grāmata literatūras gardēžiem, valodas baudītājiem un tiem, kas pietiekami uzmanīgi lasītāji, kas pratīs nepaskriet garām visiem Danutes Kalinauskaites radītā teksta smalkumiem.
Sigits Paruļskis "Tumsa un partneri"
No lietuviešu valodas tulkojusi Dace Meiere
Izdevējs – "Jānis Roze"
Vēl viens stāsts par Otro pasaules karu. Vēl viens romāns par holokaustu. Dažbrīd jau sāk šķist – ko gan vēl jaunu, citādāku, atšķirīgāku par šo laiku iespējams uzrakstīt. Lietuvietim Sigitam Paruļskim tas izdevies. Turklāt uzrakstīt izdevies tā, ka nešaubīgi gribas apklusināt arī to otru jautājumu, kas mēdz ieskanēties galvā – kāpēc gan vēl viens stāsts, kas apliecina cilvēka nežēlību tās kulminācijā. Lasītāja naivie jautājumi šī romāna pieredzēšanas brīdī paliks tumsā, jo "Tumsa un partneri" uzdos citus jautājumus, daudz brutālākus, iznīcinošākus, atkailinošākus un ārkārtīgi neērtus. Kurš no mums būtu tumsas partneris dienā, kad tā būtu mūsu vienīgā iespēja izdzīvot? Neērti atbildēt, es zinu, bet mēs dzīvojam laikā, kad neitralitāte ir vien šķietamība, ērta, bet neefektīva. Bet varbūt tumsā ir kas valdzinošs, mūsu slēptākās dziņas barojošs, kaut kas, ko mēs slēpjam no sevis, bet kas ir ikvienā no mums. Biedējoša, bet pavisam reāla atziņa, ko Sigita Paruļska romāns atsedz tieši un nesaudzīgi.
Romāns drosmīgajiem, bet ne paštaisnajiem. Grāmata, kas neizlabojami salauž.
Lappuses bērniem
Marjus Marcinkevičs "Meitene ar šauteni"
Māksliniece Lina Itagaki
No lietuviešu valodas tulkojusi Dace Meiere
Izdevējs – "Liels un mazs"
Vai drīkst nedaudz apskaust lietuviešus? Latviski lasāms nu jau otrais kaimiņzemes autoru radīts komikss, kura centrā kāda vēsturiski svarīga tēma. Pirms dažiem gadiem iemīļotā "Sibīrijas haiku" ir grāmata, kurai jābūt ikvienā grāmatu plauktā. Nu tai pievienojusies " Meitene ar šauteni" – grafiskais stāsts par partizānu kustību un asiņaino laiku pēc Otrā pasaules kara. Autors grāmatai cits, un Marjus Marcinkeviča balss "Meitenē ar šauteni" mazliet atšķiras no Jurgas Viles "Sibīrijas haiku", taču abas grāmatas vieno Linas Itagaki mākslinieciskais rokraksts. Komiksi veido nu jau stāstu sēriju par vēsturi, kas izstāstīta bērniem saprotamā valodā. "Meitene ar šauteni" ir grāmata par pretošanos, un, zinot Baltijas valstu vēsturi, ir skaidrs, ka šis stāsts nav ar laimīgam beigām. Apzinoties bērnu auditorijas specifiku, Marjus Marcinkevičs izvēlējies grāmatas noslēgumā atstāt devu cerības, tiesa gan autors komiksa lappusēs nevairās no skaudras patiesības, arī partizānu dzīves grūtuma parādīšanas, šajā stāstā ieskanas arī nodevības un brīvības alku motīvs.
Lieliska grāmata sarunām ar bērniem par brīvību, atbildību, drosmi un nepadošanos. Vislabāk derēs pamatskolas vecuma lasītājiem.
Kotrīna Zīle "Labākā diena"
Māksliniece Inga Dagile
No lietuviešu valodas tulkojusi Dace Meiere
Izdevējs – "Jānis Roze"
Lietuviešu autore Kotrīna Zīle un māksliniece Inga Dagile kopā radījušas bērnu literatūras meistardarbu. Stāstā par Elzi un Titu un viņu labo dienu kolekciju uzrakstīti un uzzīmēti būtiskākie uzsvari, bet atstāts daudz vietas bērnu iztēlei. Šī ir grāmata, kuras lappuses nemāca, neiebaksta ar pirkstu un neliek dzīvot pozitīvi. Grāmata veic bilžu grāmatai ārkārtīgi nozīmīgu funkciju – tā rada pakrūtē to dīvaini silto un kņudinošo sajūtu rosīties, domāt un radīt pašam. Dzīve sērkociņu kastītē var būt ļoti nospiedoša un ierobežojoša. Taču kastītes sienas paplašinās, ja tajās dzīvojat no sirds un izdzīvojat savas labākās dienas. Arī daudzi no mums dzīvo mazās sērkociņkastītēs, un katrā notiek citāda dzīve ar smiekliem, skumjām, garlaicību, eksperimentiem, mīlestību, vientulību un daudz ko citu. Aiz katra loga notiek līdzīga, bet arī ļoti atšķirīga dzīve, un tas, cik laimīgi tajā esam, atkarīgs no mūsu spējas prast katru dienu nodēvēt par labāko.
Patiks pirmsskolēniem, bet no sirds iesaku arī skolotājiem, jo ar garantiju šajās lappusēs atradīsiet ierosmi kādai jaukai aktivitātei. Sāciet krāt sērkociņu kastītes.
Toms Dirgēla "Mans tētis raksta grāmatu"
Māksliniece Inga Dagile
No lietuviešu valodas tulkojusi Dace Meiere
Izdevējs – "Latvijas Mediji"
Lietuvā bērnu literatūras autors Toms Dirgēla ir superzvaigzne šī vārda burtiskākajā nozīmē. Bērni stāv rindā, lai iegādātos autora jaunākās grāmatas un iegūtu autogrāfu. Taču rakstnieka būšana nav tikai spožums un spīdīgi jaunu grāmatu vāki. Arī tas ir darbs, kas reizēm nozīmē pavisam smagus brīžus, kad nerakstās, nedomājas un stāsts ir iesprūdis kaut kur starp debesīm un zemi. Bilžu grāmata "Mans tētis raksta grāmatu" ir ārkārtīgi jauks stāsts mazākajiem lasītājiem, un tas atklāj ne tikai rakstnieka profesijas aizkulises vai neredzamo pusi, bet arī kopābūšanas un ģimenes lielo spēku. Šī ir grāmata, kurai noticēt, jo kā gan neticēsi rakstniekam, kurš raksta par profesionālajiem izaicinājumiem, par brīžiem, kad iedvesmas nav. Māksliniece Inga Dagile uzzīmējusi krāsainas ilustrācijas, kurās realitāte saplūst ar fantāziju, viss sapinies un savijies vienā radošā murskulī, kurā pamazām dzimst stāsts.
Aizkustinoši, ģimeniski, radoši un sirsnīgi. Patiks pirmsskolēniem un viņu pieaugušajiem, un noteikti arī rakstniekiem, kas šajās lappusēs atradīs saprotošu plecu.
Evelīna Dacjūte "Bedre"
Māksliniece Julija Skudutīte
No lietuviešu valodas tulkojusi Dace Meiere
Izdevējs – "Jānis Roze"
Stāstus par zaudējumu izdomāt nav iespējams. Tie ir mūsos, dzīvo mūsos, caur tiem esam iepazinuši sevi un sajutuši savu dziļāko tukšumu – bedri, kura vienmēr atgādinās par zaudējumu. Lietuviešu autori Evelīnu Dacjūti latviešu valodā esam iepazinuši grāmatās "Laime ir lapsa" un "Ērkulis", un man vienmēr simpatizējis autores rotaļīgais, vienkāršais izteiksmes veids, kas šķietami nevērīgi ļauj runāt par svarīgo un nopietno. "Bedri" gribētos saukt par ļoti personisku stāstu, un tikpat tieši tas skars un uzrunās katru šīs grāmatas lasītāju. Grāmata ir vizuāls mākslas darbs, kurā mākslinieces Julijas Skudutītes ilustrācijas uz dubultajām pauslapām vizualizē zaudējuma stāstu, kas izstāstīts un atklāts bērna vārdiem un acīm un kurā reālais savijas ar izdomāto, nojausto, atmiņas par bērnību – ar briedumā noprasto.
Evelīna Dacjūte ir atradusi īstos vārdus stāstam par zaudējuma skumjām. Tie ļauj izrunāt un izsāpēt, lai noslēgumā arī mierinātu. Iesaku visu vecumu bērniem un pieaugušajiem, kuriem sirdīs mazliet smeldz.
Dangole Kandrotiene "Tuks mācās dalīties"
Mākslinieks Daiņus Šukis
No lietuviešu valodas tulkojusi Marika Taube
Izdevējs – "Zvaigzne ABC"
Ko tur liegties – bērnu grāmatas mēdz būt ne tikai izklaidējošas vai izzinošas. Nereti tās ir pieaugušo labākie palīgi bērnu audzināšanā. Tā tas ir arī ar Dangoles Kandrotienes bilžu grāmatu "Tuks mācās dalīties", un grāmatas nosaukums jau pasaka priekšā tās dzīves prasmes, par kurām vēsta šis krāsainais stāsts. Dalīšanās nav vienkārša lieta, īpaši tad, ja jādalās ar kaut ko tik dārgu, skaistu un svarīgu kā jaunā, spožā lokomotīve. Tukam tas ir liels pārdzīvojums, bet vēl šausminošāk ir tad, kad atklājas – lokomotīve ir pazudusi, un neviens no bērnudārza biedriem nezina, kur tā palikusi. Paralēli dalīšanās stāstam grāmata pieskaras arī bērnudārza ikdienai un rituāliem, un patiesībā zaķēnu, lācīšu un pūčulēnu vietā viegli iedomāties mazos pirmsskolēnus un viņu kāri izzināt pasauli. Ne mazāk svarīgi – šis bilžu stāsts var noderēt arī miega rituāliem un lasīšanai pirms pusdienlaika miega.
Derēs pirmsskolēniem, īpaši tiem, kas nupat sākuši bērnudārza gaitas vai apgūst dalīšanās un draudzēšanās sarežģīto dabu.
