LASI PAR LITERATŪRAS GADA BALVAS NOMINANTIEM:
- Ilmārs Zvirgzds "Reģistratūra".
- Marija Luīze Meļķe "Nerealizēto potenciālu klubs".
- Māris Bišofs "Dom-raxti".
- Toms Deimonds Barvidis "Zaļā Dzīle".
- Piedalies Literatūras gada balvas lasītāju balsojumā!
Ilmārs Zvirgzds "Reģistratūra"
("Zvaigzne ABC")
Ilmārs Zvirgzds, līdz šim latviešu literatūrā zināms kā tulkotājs un seno valodu pētnieks, nu pievērsies arī rakstniecībai. 2022. gadā iznāk autora pirmais romāns "Reģistratūra", debija latviešu literatūrā un pieteikums detektīva žanrā. Pats Ilmārs Zvirgzds to nodēvējis par pēcpusdienas detektīvu, un romāna centrā patiesi detektīvintriga, kā arī lasītāja centieni saprast, kas īsti notiek zobārstniecības praksē, kuras reģistratūrā strādā grāmatas centrālais un noslēpumainākais tēls Leo Pencers.
Asprātīgi uzbūvētā intriga, kas grāmatas lapās lēnām, bet loģiski atrisinās, ar autora palīdzību kārtu pa kārtai tinoties laukā no teksta kamola, ir tikai viena šīs grāmatas puse. Otru pusi veido Leo Pencera tēls, ko Ilmāram Zvirgzdam izdevies izveidot tā, ka līdz pat "Reģistratūras" pēdējai lapai īsti nav skaidra ne šī varoņa motivācija, ne izcelsme, ne pasaules uztvere, ne arī tas, kas no romānā lasītā ir bijis patiesība, bet kur realitātē ievijusies sapņu un iedomu pasaule. Leo Pencera tēls šķietami sadzīviskajā detektīvā ienes fantasmagoriskas noskaņas, tas intriģē, liek šaubīties, uzdot jautājumus, arī nesapratnē saraukt pieri. Kamēr Leo Pencers šķetina noziegumu, lasītāji šķetina Leo Penceru, līdz ar to no plakana detektīva romāns drīz vien pārtop par vismaz divdimensionālu pasauli. Pievienojot tam visam Leo Pencera realitātes un murgainu vīziju saplūšanu, dimensiju top arvien vairāk.
Tā ir autora prasme "Reģistratūru" izveidot par detektīvromānu, kurā viegli pazust, tikpat viegli atrasties, bet pēc brīža atkal pazust, jo stāsta centrālais tēls spītīgi paliek miglā tīts.
Tieši Leo Pencera tēls ļauj domāt, ka "Reģistratūra" nepaliks vienīgais Ilmāra Zvirgzda veikums kā latviešu literatūras autoram. Pārāk izdevīgs un intriģējošs ir šis tēls, lai to tā vienkārši atstātu mūsu literatūras vēsturē.
Marija Luīze Meļķe "Nerealizēto potenciālu klubs"
("Orbīta")
Viss pasaules trauslums ir tevī – tā, pārfrāzējot latviešiem labi zināmu rokdziesmu, gribas raksturot Marijas Luīzes Meļķes debijas krājumu "Nerealizēto potenciālu klubs". Jau 2015. gadā talantīgā multimāksliniece piedalās dažādos dzejas lasījumos un performancēs, kopš 2017. gada Marija Luīze Meļķe lasāma arī publikācijās literārajos žurnālos un portālos. 2022. gads bijis liktenīgs dzejnieces pirmajam dzejoļu un īsprozas krājumam. Ieturēti un kautrīgi tas iznācis sērijas "Orbītas bibliotēka" ietvaros.
"Nerealizēto potenciālu klubu" varētu dēvēt par jaunības konceptu, taču šī nav Ivara Šteinberga ārdošā un skaļā "Jaunība". Marija Luīze Meļķe skan pavisam citādāk, tā, it kā jaunība vēl tikai grasītos mesties pumpuros, tā, it kā bailēs no pirmā sala jaunības reibinošie ziedi plauktu iekšup. Autores debijas grāmatā iekļauti dzejoļi un īsi prozas teksti, kas dēvējami par apkārtējās pasaules vērojumiem. Taču viss, kas notiek ārpusē, neiztiek bez liriskās varones personiskā pārdzīvojuma un vērtējuma.
Marija Luīze Meļķe latviešu literatūrā debitē ar jauneklīgu balsi, kas ir vienlaikus drosmīga un pieticīga, trauksmaina un pašironiska.
Autores tekstos dokumentāli pieraksti savijušies ar izdomu un māksliniecisku meistarību no sīka atmiņas kriksīša vai domas zibšņa radīt vārdu lavīnu. Vietumis vārdu ir maz vai tie ir lakoniski, pat askētiski, taču savirknēti vai apstājušies pauzē tā, ka lasītājam neiespējami pretoties iekšējai domu un pārdomu lavīnai.
Marijas Luīzes Meļķes debija latviešu literatūrā tika gaidīta ilgi un nepacietīgi. "Nerealizēto potenciālu klubs", šķiet, nācis kā atvieglojums un savas varēšanas pašapliecinājums autorei. Skaidrs ir viens – maza šīs mākslinieces potenciāla daļa ir realizējusies plānā, bet saturiski aizraujošā grāmatā, kas rosina domāt un cerēt uz tuvāko gadu laikā realizētu turpinājumu.
Māris Bišofs "Dom-raxti"
("Valters Dakša")
Pagājušajā gadā literatūrā debitējis arī godalgotais latviešu mākslinieks Māris Bišofs. Viņa īsprozas teksti, kas dēvējami par dzīves vērojumiem, bet dažbrīd atgādina labas anekdotes, iepriekš publicēti "Satori", "Rīgas Laikā", arī "Artteritory", taču 2022. gadā apkopoti vienā grāmatā ar nosaukumu "Dom-raxti". Grāmatas ievadā autors atsaucas uz skolas laiku un domrakstiem, ar kuriem nācies saskarties ikvienam skolēnam. Taču atšķirībā no skolas laika domu pierakstiem Māra Bišofa teksti neslimo ne ar obligātumu, ne smagnēju pienākuma sajūtu. Mākslinieka tekstos dominē vieglums un patīkama uzdrīkstēšanās.
Lasītāja smiekli, protams, nav uzskatāmi par objektīvu grāmatas vērtējumu, tomēr nenoliedzama ir Māra Bišofa prasme savos vērojumos izcelt dzīves asprātīgo pusi. Līdzīgi ir ar mākslinieka zīmējumiem un ilustrācijām, kuras to autors nevēlas saukt par karikatūrām, bet gan grafiski uzzīmētām pārdomām. Arī "Dom-raxtos" publicētie teksti ir pārdomas un redzējumi, vērojumi, kas izceļ to pasaules un cilvēku pusi, ko, iespējams, tie slēpj paši no sevi un par kuru ne visi prot un grib izteikties.
Māra Bišofa grāmatai cauri vijas bezpretencioza atklātība, vieglums, kādā prot dzīvot, rakstīt un eksistēt tikai tie, kuri jau visu ir pateikuši, kuriem nekas vairs nav jāpierāda un kuri drosmīgi atļaujas rakstīt un domāt tā, kā pašiem gribas.
Māra Bišofa "Dom-raxti" padevušies mazliet groteski, vietām ironiski, dažviet ļoti atklāti, bet kopumā ļoti patiesi pret sevi un visu, kas novērots.
Līdzīgi kā Ilmāru Zvirgzdu un Mariju Luīzi Meļķi arī Māri Bišofu par debitantu saukt ir mazliet neērti, taču, Latvijas Literatūras gada balvai stingri turoties nolikuma rāmjos, īsprozas grāmata "Dom-raxti" pilntiesīgi saucama par pirmo mākslinieka Māra Bišofa prozas grāmatu. Ar īsiem un liekvārdību nesirgstošiem tekstiem tā ielīksmos tos lasītājus, kas literatūrā meklē savādumu un mudinājumu domāt un pamanīt.
Toms Deimonds Barvidis "Zaļā Dzīle"
("Dienas Grāmata")
Latvijas Literatūras gada balvai šogad nominēts arī īstens debitants – Jauno rakstnieku konkursa uzvarētājs Toms Deimonds Barvidis ir līdz šim nedzirdēts vārds latviešu literatūrā, bet viņa fantāzijas romāns "Zaļā Dzīle" turpina plaucēt latviešu fantāzijas literatūras reto dārzu. Romāns pārliecina ar detalizēti izveidotu pasauli, kurā darbojas pārdomāta tēlu sistēma un eksistē konkrētai pasaulei atbilstošas reālijas.
Romāna centrālo asi veido Zaļās Dzīles pretnostatījums Tīrumam. Tīrums, kopts, bet sauss un prasīgs, ir cilvēku radīts un lolots, tajā valda kārtība, pie kuras turoties tas dod gan patvērumu, gan izdzīvošanu. Tikmēr Zaļā Dzīle, nebeidzams, zaļš mūžamežs, romānā tēlota kā pasaule, no kuras rodas ļaunums – cilvēku graujošs un nesamierniecisks.
Toms Deimonds Barvidis augšpēdus apvērsis mūsdienu lasītāja priekšstatus par labo un ļauno, tādējādi vēl jo vairāk liekot aizdomāties par cilvēka varu pār dabu un par Zemes ekoloģisko katastrofu.
Iespējams, tas, ka Zaļā Dzīle ir vieta, no kuras cilvēkam uzbrūk ļaunums, ir paša cilvēka vaina? Taču ekoliteratūras motīvs ir tikai maza daļa no tā, ko iespējams salasīt "Zaļajā Dzīlē". Romāns pārsteidz ar latviešu literatūrā ne tik bieži sastopamo straujo dinamiku, notikums dzen notikumu, paralēlās sižeta līnijas mijas cita ar citu, un jau pēc pirmās romāna trešdaļas top skaidrs, ka "Zaļā Dzīle" ir pārdomāta fantāzijas pasaule, kurā aizraujoši pazust.
"Zaļā Dzīle" ir jaunā autora Toma Deimonda Barviža pirmais romāns, un tā lappusēs jūtama autora lielā mīlestību pret fantāzijas žanru. Romāns labi ieguļas arī panīkušajā jauniešu literatūras plauktā, tajā daudz jauneklīgas degsmes, kā arī cerība par labākas un skaistākas pasaules veidošanu, kas pašu cilvēku rokās un darbos. "Zaļā Dzīle" enerģiski apliecina, ka latviešu literatūrā ir vieta jauniem autoriem un jaunu žanru meklējumiem.
LALIGABA 2023
Lasītāju balsojums
LALIGABAs apbalvošanas ceremonija notiks 28. aprīlī atjaunotajā Rīgas cirka ēkā, to tiešraidē varēs vērot portālā LSM, savukārt 29. aprīlī pulksten 21.10 ceremonijas pārraide būs skatāma LTV1.
Pirms laureātu apbalvošanas ceremonijas kultūrtelpā "M/Darbnīca" notika nominantu dzejas un prozas lasījumi – 18. aprīlī pulksten 19.00 dzejas, dzejas bērniem un dzejas tulkojumu lasījumi, bet 20. aprīlī pulksten 18.00 – proza, proza bērniem un prozas tulkojumi autoru lasījumā.
No 5. aprīļa līdz 26. aprīlim sabiedrisko mediju portālā LSM norisinās "Latvijas Literatūras gada balvas 2023" (LALIGABA) publikas balsojums, ļaujot lasītājiem noteikt savu simpātiju.
