Bibliobuss sākotnēji darbojies Grobiņas pašvaldības paspārnē, tagad par to turpina uzņemties rūpes Dienvidkurzemes novada pašvaldība. Latvijā šādā iespēja, kad bibliotēka atbrauc pie pašām mājas durvīm, esot vēl tikai Ogres pusē.
Ko izvēlas "Iļģu" iemītnieki? Par mīlestību, par mīlestību. Tā uzzināts sarunā ar klātesošajiem pie bibliobusa. Cilvēki iedaloties divās grupās – vieni, kuri lasa kriminālromānus, bet otri tikai to mīlestību.
Sociālās aprūpes centra "Iļģi" iemītniece Arta Strautiņa stāsta, ka arī viņa meklē sev kādu piemērotu grāmatu lasīšanai. Dienu, kad sētā iebrauks bibliobuss, viņa vienmēr gaida: "Tā iespēja ir vienreizēja. Nebija agrāk laika aiziet uz bibliotēku, šeit gan. Darbinieces ir atsaucīgas un palīdz izmeklēt, vai gribu par mīlestību vai kriminālromānu. To trešdienu es gaidu, Lienīte man palīdz un arī iesaka kaut ko."
Cilvēkiem, kuri paši nevar atnākt līdz bibliobusam, centra iemītniekiem grāmatas palīdz atrast un aiznest speciālais pedagogs Liene Lapiņa: "Man ir sadarbība ar bibliobusu. Es ņemu grāmatas klientiem, kuri ir guļoši un lasa, kā arī slēgtām nodaļām, kuri nevar paši atnākt līdz bibliobusam. Cilvēkiem patīk, jo literatūra ir dažāda, taču mani klienti visvairāk lasa par mīlestību un piedzīvojumu grāmatas."
Bibliobusu galvenokārt izmanto gados vecāki ļaudis, taču vasarās arī bērniem bibliotēka uz riteņiem, kas brauc no mājas uz māju, ir īsts piedzīvojums, stāsta bibliotēkas darbinieki. Bieži vien pensionāri labprāt lasot dažādas biogrāfijas, atklāj bibliobusa bibliotekāre Santa Aškāja. Bibliobuss dodas pie lasītājiem vienreiz mēnesī.
"Šobrīd mums ir seši maršruti, šīs dienas maršruts mums sākās nedaudz pirms "Iļģiem" ar privātmājām, brauksim līdz pat Cimdeniekiem caur Ālandi. Ir konkrētas adreses. Reizi pusgadā ir arī reklāma Dienvidkurzemes avīzē ar maršrutu grafiku un ar konkrētiem laikiem. Man ir arī speciāls saraksts ar lasītājiem, kuriem mēs iepriekš atgādinām, ka brauksim," tā bibliotekāre.
Viņa stāsta, ka iespējams maršrutus vēl papildināt, tāpēc Dienvidkurzemes novada ļaudis var sarosīties.
"Pagājušā gadā izveidojām pilnīgi jaunu maršrutu uz Otaņķiem un Nīcu, to pagarināju līdz Bernātiem, jo tur arī nav neviena veikala vai kāda informācijas centra vai bibliotēka," vēsta Aškāja.
Jau no pirmās dienas bibliobusam pie stūres sēž pieredzējusī autobraucēja Rita Jaunalksne, kura ar traktoru prot tīrīt arī sniegu: "Es redzēju busu un nodomāju, ka būtu baigi labi uz viņa tikt strādāt. Tā viss saslēdzās, es atteicos no viena cita darba, un man piedāvāja šo. Es visu mūžu braucu, no 18 gadiem."
Autobusa vadītāja stāsta, ka bibliobuss jau kļūst arvien vecāks un drīz tam vajadzēšot aizstājēju, taču 2009. gadā ziedotais autobuss no Vācijas joprojām kalpo savam mērķim. Bibliobusu viņa sauc par opapu.
"Būvēts 1980. gadā, ir jau četrdesmit trīs gadus vecs, es uzskatu, ka viņam ir jādodas pensijā, bet es darīšu visu, lai mēs ietu pensijā vismaz reizē," saka Jaunalksne.
Bibliobusa krājums regulāri tiek papildināts, Grobiņas pagastā bibliotēkā ir ap 10 000 grāmatu, bet bibliobusā vienlaikus var pārvadāt 4000.
Jāpiebilst, ka Latvijas Bibliotekāru biedrība šogad atzīmē savu simtgadi.
