Tulkotāju asamblejā dalās ar idejām un praktiskiem padomiem

31 latviešu literatūras tulkotājs no 19 valstīm – tāda ir pārstāvniecība ikgadējā Tulkotāju asamblejā, kas ceturtdien un piektdien notiek Jūrmalā, Majoros. Viņi nes latviešu literatūras vērtības pasaulē, atbalstu saņemot valsts grantu programmā, kas domāta gan tulkotājiem, gan izdevniecībām, bet ikdienā ļoti bieži strādā pavisam citās profesijās.

Tulkotāju asamblejā dalās ar idejām un praktiskiem padomiem
00:00 / 04:28
Lejuplādēt

Ajumi Kurosava uz Tulkotāju asambleju ceļojusi vistālāk – no Japānas, bet latviski tik labi runā tāpēc, ka 16 gadus nodzīvoja Latvijā. Pēc atgriešanās Japānā pievērsās latviešu literatūras tulkošanai, nesen pārcēla japāniski Noras Ikstenas grāmatu "Mātes piens", bet patlaban darbojas ar japanologa Edgara Kataja atmiņu grāmatu "Zem desmit valstu karogiem".

"Es gan tulkoju, gan pasniedzu latviešu valodu japāņiem. Kopā lasām "Lāčplēsi", Imanta Ziedoņa krāsainās pasakas, latviešu teikas. Tā es sevi arī trenēju," stāsta Ajumi Kurosava.

Ikdienā daudzi tulkotāji cīnās ar latviešu valodas izaicinājumiem pilnīgā vientulībā, bet Tulkotāju asambleja ir iespēja satikties, apmainīties lingvistiskiem padomiem, pastāstīt par padarīto un uzzināt pēdējos jaunumus latviešu literatūras jomā.

Majoru viesnīcā, uz kurieni tikšanos no Rīgas vajadzēja pārcelt hokeja čempionāta dēļ, Latvijas Radio satika arī igauni, kurš pazīstams ar pseidonīmu Contra, Briseles francūzi Nikolā Ozano un lietuvieti Lauru Laurušaiti.

"Man šī sanāksme dod to, ka es varu apstiprināt, – daru kaut ko ļoti svarīgu," teic Contra.

Viņa tulkojumā Igaunijā nesen izdota Laura Gundara bērnu grāmata "Sveiks, vali!", patlaban top Andra Kalnozola "Kalendārs mani sauc". Bet Nikolā Ozano pirmdien Francijas Institūtā atklās Kārļa Vērdiņa dzejas krājuma "Pieaugušie" izdevumu franču valodā.

"Atdzejošana – tas ir, protams, sarežģīti tāpēc, ka ir ne tikai vārdi, bet arī ritmi, prosodija un tā tālāk. Protams, tā vienmēr ir tāda bīstama spēle, kad sāk to procesu; tu nezini – vai tas dziedās vai nedziedās," atzīmē Ozano.

Savukārt Laurai Laurušaitei ir pavisam īpašs vēstījums: "Lietuvas Literatūras tulkotāju savienība ir pasludinājusi šo gadu par latviešu literatūras gadu. Viss šis gads būs veltīts latviešu literatūrai. Mums ir paredzēti daudzi pasākumi, autoru vizītes, notiks akadēmiska konference, jau bija lasījumi, veltīti Rīgas un Viļņas dzejai."

Pasākuma bilanci savelk Rita Dementjeva, latviešu literatūras eksportam izveidotās programmas "Latvian Literature" projektu vadītāja: "Absolūts brīnums, ka ierodas tulkotāji no Amerikas, Japānas, Armēnijas, visas Eiropas, un viņi visi runā latviešu valodā. Šogad tikšanās reizē piedalās ["Rīgas Laika" literārā redaktore Guna Kalniņa], lai palīdzētu ar lietām, ar kurām tulkotāji netiek galā. Vakar ciemojās autori Andris Kuprišs, Andris Kalnozols un Signe Viška. Kuprišam pagājušogad iznāca stāstu krājums latviešu valodā, Kalnozols ar grāmatu "Kalendārs mani sauc" ir mūsu absolūtā zvaigzne, viņu tulkoja un tulkos vēl."

Piektdien programmā vēl paredzēta tikšanās ar Latvijas izdevējiem, bet jau sestdien tulkotāji dosies prom, lai turpinātu cīņu ar latviešu leksiku un gramatiku, kas tomēr viņu dzīvēm piešķir pavisam citu vērtību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti