Vislabāk Laimu Mūrnieci pazīst Inčukalna pusē, jo tur ir viņas mājas. Tāpat arī fondā "Nāc līdzās!". Laimas ikdienu apgrūtina redzes traucējumi, un viņa zina, cik svarīgi ir lielāki burti grāmatās, labs apgaismojums, ar košu krāsu iezīmēts kāpņu pirmais un pēdējais pakāpiens. Laima aktīvi darbojas – dzied, interesējas par mākslu, fotografē, raksta dzeju. Un tieši dzejā šis gads bijis īpaši ražens. Līdz šim vairākas reizes Laimas dzejoļi publicēti kopkrājumos, bet nu iznācis tikai viņas "Domām nav māju".
"Domas vienkārši kaut kā ir gaisā, tad tu tās notver, varbūt pieraksti, pasaki kādam, tad tās lido tālāk," stāstīja Laima.
Laima ir vērīga, viņai nepaiet garām gadalaiku maiņa, arī noskaņas un personīgās sajūtas, viņai nepaiet garām arī pasaules notikumi – piemēram, Latvijai tik svarīgais novembris, arī kāda dzirdēta intervija ar zēnu no Krievijas sagrautās Mariupoles pārtapusi dzejas rindās.
skrun"Manos sapņos vienmēr zied saulespuķes. Bet, kad atveru acis, mana zeme ir uzplēsta rēta. Asinis, kauli, mūžīga dārdoņa un krāsmatas. Manas pilsētas vairs nav. Tikai jūra palikusi."
Laimas dzejas grāmatu ar Elīnas Brasliņas dizainu un ilustrācijām izdevis "Fonds Nāc līdzās!".
"Ja mēs varbūt no savas puses neizlaistu, nebūtu bijis iespēju satikties varbūt nometnē ar rakstnieku Aivaru Kļavi. Nebūtu bijis tas, ka tālāk dzejoļi aiziet uz "Domuzīmi", ka par viņu interesējas Rudīte Kalpiņa un vēl citi dzejnieki. Nu viņa ir, kā saka, palaista tautās tagad," sacīja "Fonda Nāc līdzās!" vadītāja Sarma Freiberga.
Laima atzina, ka gribētu savu dzeju ielasīt audio formātā, jo viņa zina, ka ir cilvēki, kas neredz pavisam, bet grāmatas labprāt klausās.
Un vēl viņa gribētu saņemties dalībai dzejas slamā jeb dzejnieku sacensībā. Savas grāmatas lasītājiem Laima atstāj vēlējumu – lai dzeja iedvesmo, sasilda un piepilda.
