LASI UN PIEDALIES BALSOJUMĀ:
- Andra Manfelde "Poēma ar mammu".
- Artis Ostups "Variācijas par mēness tēmu".
- Gaiķu Māris "Traka lapsa pār ceļu".
- Ivars Šteinbergs "Jaunība".
- Ronalds Briedis "Nulles summa".
- Piedalies Literatūras gada balvas lasītāju balsojumā!
Andra Manfelde "Poēma ar mammu"
("Dienas Grāmata")
Andras Manfeldes jaunākais literārais veikums "Poēma ar mammu" ir intīms vēstījums par bērnības vasarām, smaržām, garšām un cilvēkiem tajās. Andra Manfelde raksta par savu dzimtu un par ļaudīm, kurus satikusi, tas ir stāsts par sievietēm, kuras uz saviem pleciem kā nēšus iznes visu dzīves grūtumu. Intīmi par bērnības vasarām vēstī "Poēma ar mammu", taču – jo dziļāk autore atklāj ģimenes vēsturi, jo personiskāk teksts skar lasītāju.
Poēmā liroepiski teksti, kuros vēstīts par cilvēkiem un konkrētiem notikumiem liriskās varones dzīvē, mijas ar dzejoļiem, kuros šķietami nenotiek nekas. Tie ir aprauti lietu vai parādību uzskaitījumi, kas, pirmkārt, kalpo kā veldzējošas salas starp poēmas piesātinātajām rindām. Andra Manfelde poēmu dalījusi divās daļās, norobežojot bērnības vasaras un dzimtas stāstus pirmajā poēmas pusē no konkrētu ģimenes cilvēku balsīm, kas ieskanas otrajā grāmatas daļā.
Un atkal jau – jo intīmāk autore rokas pagātnē, jo vairāk izplešas teksts, pārtopot no viena cilvēka pārdzīvojuma vai vienas ārkārtīgi sadzīviskas ainas līdz kosmiskai patiesībai.
Andra Manfelde pamanījusies radīt vēstījumu, kas lasītāju paceļ vispārzināmu patiesību virsotnē, kurā noturas, neiekrītot banalitātēs. Pie zemes to tur realitāte – reāli cilvēki, notikumi, atmiņas un vasaras smaržas. "Poēma ar mammu" ir samierināšanās, bet ne piekāpšanās, tā ir piedošana, bet ne atvainošanās. Tā ir savas pagātnes izdzīvošana, lai mācētu sadzīvot un turpinātu dzīvot.
Andra Manfelde ir uzrakstījusi intīmu, personiskajā pieredzē balstītu tekstu, kas apliecina autores valodas bagātību un prasmi ar precīzu, emocionāli blīvu rindu palīdzību veidot ainas, kas atbruņo un pieskaras lasītāju pasaulei. "Poēma ar mammu" no vienas dzimtas stāsta jau ar pirmajām rindām pārtop par veselas tautas kolektīvo pieredzi – skumju, bet samiernieciski dziedinošu.
Artis Ostups "Variācijas par mēness tēmu"
("Neputns")
Pēc piecu gadu pārtraukuma 2022. gadā nāk klajā Arta Ostupa jaunākais, pēc skaita jau ceturtais, dzejas krājums "Variācijas par mēness tēmu", kurā autors turpina jau agrākajā daiļradē ieskanējušos melanholiju un savādi mierpilno sirsnību. Dzeja jaunākajā krājumā ir variācijas ne tikai par mēness tēmu, bet arī par dzejas formu, kas Arti Ostupu neierobežo, bet ļauj meklēt arvien jaunus veidus, kā izcelt cilvēku dažādās balsis, kas tomēr visas runā vienā valodā.
Mēness kā krājuma centrālais tēls iezīmē Arta Ostupa dzejā izcelto dažādo pasauļu dažādību. Gandrīz ar detektīva modrību lasītājs ienirst autora tekstā, lai pamanītu tajā mēnesi un tā dažādās variācijas – ietekmi uz cilvēku, kluso līdzāspastāvēšanu, mūžam mainīgo ārējo veidolu. Arta Ostupa "Variācijās par mēness tēmu" mēness dažbrīd ieskanas kā starp citu, un šāda autora taktika vēl vairāk saasina lasītāja modrību, liekot meklēt paralēles, kopsakarus, vienādojumus un mēness stāstu dzejas rindās. Mēness parādīšanās jeb "uzlēkšana" Arta Ostupa dzejas "debesīs" ir organiska, bet vienlaikus pārdomāta, un caur šo nepastāvīgo tēlu autoram izdevies izstāstīt arī dažādos cilvēkstāstus. Neatkarīgi no tā, kā un cik dažādi iespējams ieraudzīt un uztvert pasauli, mēness ir tas, ko ieraugām visi. Dažādība krājumā "Variācijas par mēness tēmu" ieskanas arī formas eksperimentos, te autors nevairās pārsteigumu, kas izaicinās dzejai atvērtu lasītāju.
Cilvēka dzīves jēga ir izstāstīt savu stāstu un vēlme, lai kāds to sadzird. Artis Ostups savā dzejā ļauj ieskanēties dažādu cilvēku dažādām balsīm, saglabājot centrālo vizuālo asi – kuru redzam, pārdzīvojam un piedzīvojam ikviens un bez izņēmuma.
"Variācijas par mēness tēmu" ir variācijas arī par cilvēku un cilvēcību, par attiecībām un dzīvi tās neparastajā dažādībā.
Gaiķu Māris "Traka lapsa pār ceļu"
("Valters Dakša")
Gaiķu Māris, līdz šim divu dzejas grāmatu autors, 2006. gadā par krājumu "Mugursoma" saņēmis Latvijas Literatūras gada balvu kā labākais debitants, bet 2022. gadā pie lasītājiem devies ar jauniem tekstiem spilgti oranžos vākos un tikpat prātā paliekošu nosaukumu. Taču "Traka lapsa pār ceļu" izceļas ne tikai ar grāmatas vākiem. Autors krājumā pratis vienā pasaules tvērumā savīt cilvēcisko pārdzīvojumu un mūžam vitālo un klātesošo dzīvnieku pasauli. Papildu tam grāmatā vērojami arī dažādu formu eksperimenti un drosme pārkāpt vispārcilvēcisko robežu.
Vietumis publikācijās izcelta Gaiķu Māra interese par blūzu, autora daiļrade un tās noskaņas tiek salīdzinātas ar baltā blūza melanholiju un smeldzīgumu. Gribētos teikt, ka krājumā "Traka lapsa pār ceļu" ieskanas vairāk bardiskas notis. Gluži kā pasaules un dabas teicējs Gaiķu Māris raksta un apdzied dabu un visu dabisko un caur dzīvnieku un ainaviskajiem tēliem runā par cilvēku savstarpējām attiecībām, arī par cilvēka un dabas attiecībām.
Dzejnieks nepakļaujas trakās lapsas skrējienam, viņš drīzāk ir vērotājs un dzīves dzīvotājs.
Tādas dzīves, kurā valda kaislības, ilgas, sapņi un vēlmes, bet tām blakus – lec varde, tek upes, skrien lapsas, tek piens no pierietējuša govs tesmeņa. Lai gan krājuma pēcvārdā Gaiķu Māris savu dzeju salīdzina ar pasakām, tātad – izdomājumiem, kas reizē ir un nav par viņu, tomēr personiskumu autora tekstos nevar noliegt. Tas gan viena mērķa vārdā – veidot pasauli par vietu, kurā daba un cilvēks spēj sadzīvot vienā un nesaraujamā veselumā.
Gaiķu Māra "Traka lapsas pār ceļu" ieskanas dabas mīlestība un maigums pret visu dzīvo. Bagātīgā un krāšņā valodā, kas pilna dabas tēlu un asredzīgu izteiksmes līdzekļu, autors runā par šobrīd tik aktuālo ekoloģiju un nebaidās būt skarbi patiess par cilvēka postošo dabu.
Ivars Šteinbergs "Jaunība"
("Neputns")
Bezkaunīgi, nekautrīgi, tieši un nedaudz narcistiski – tādi mēs esam jaunībā, un tāds arī Ivars Šteinbergs dzejas krājumā "Jaunība". Tajā autors drosmīgi un visai atklāti pievērsies jaunības tēmai un ar vērienu izrakstījies dzejas garajās formās. Ivara Šteinberga "Jaunība" ir provokatīva, bet vienlaikus aizraujoša grāmata, kurā lasītājam viegli aizmirsties, bet vēl vieglāk tajā atrast paša jaunības vēsmas.
Krājums formāli dalīts trīs daļās, un katra no tām iezīmē kādu liriskā varoņa jaunības posmu – "Rokenrols" ir mūslaiku eposs par varoņa ceļu sevis meklējumos un mūzikā, "Stopētāju balādes" iezīmē jaunības psihedēlisko posmu un dzīvi bez robežām, fiziskām un garīgām, visbeidzot triptiha noslēdzošā daļa "Ar mēli" pieskaras jaunības jutekliskajai un intīmajai pusei, kas krājuma noslēdzošajos dzejoļos lēnām pāraug briedumā. Ivara Šteinberga dzeja izceļas ar nekautrīgumu, tās nav rezignētas un piesegtas pusaudžu laika ainiņas. Jaunībai piestāv pārkāpt robežas un stereotipus, tai pienākas provocēt un pārsteigt, tās uzdevums ir likt pieaugušajiem nepatikā saraukt degunus un ūsās norūkt, ka mūsu laikos tā nebija. Ivars Šteinbergs rāda, ka bija gan, turklāt, izvēloties dzejas garās un nosacīti tradicionālās formas, autors pastiprina domu par jaunības gara pārlaicīgumu un nebeidzamību. Uzrakstījis trīs formas un satura ziņā atšķirīgas triptiha daļas, autors pamanījies tās sakausēt kopā ar provokatīvu humoru un atsaucēm uz jaunību kā cilvēka dzīves satraucošāko posmu, bet arī laiku, kurā var notikt visstraujākā intelektuālā un garīgā izaugsme.
Ivara Šteinberga dzejas grāmata "Jaunība" ir nešpetna, mutīga, trakojoša, bet vienlaikus arī ļoti inteliģenta.
Ar smalkas ironijas un provokatīva, bet gudra humora palīdzību autors apdzied jaunību un inteliģenti parāda vidējo pirkstu likumam, stereotipiem un pieaugušo gaidām.
Ronalds Briedis "Nulles summa"
("Neputns")
Ronalda Brieža krājums "Nulles summa" iezīmē autora viena daiļrades posma noslēgumu. Šī ir divdesmit piecu gadu laikā tapušās tetraloģijas noslēdzošā grāmata. "OROBORO" – tāds ir četru grāmatu kopas vienojošais nosaukums, vārds, kas vienādi izlasāms no sākuma, no beigām un no vidus. Tieši tāpat kā nulle, kas sevī ietver gan sākuma, gan beigu konceptu, arī krājuma nosaukumā ietvertais spēļu teorijā ietvertais jēdziens apzīmē situāciju, kurā uzvarētājs iegūst tik, cik kāds cits ir zaudējis – viena beigas nozīmē kaut kā cita sākumu. Šādās noskaņās lasāms arī Ronalda Brieža krājums "Nulles summa".
Mākslinieces Zanes Ernštreites radītais grāmatas dizains lieliski ilustrē arī krājuma konceptu un ideju. Uz vāka redzamā nulle, kas izaug un arvien izplešas no centra, vizuāli atskaņo "Nulles summas" daļas, kurās autors no centrētas pasaules uztveres plešas arvien vairāk laukā no sevis līdz sasniedz kosmiskus apmērus. No pašanalīzes un sevī centrētas dzejas krājums lēnām top un izaug līdz asredzīgam apkārtējās pasaules apskatam. Šajā ceļā lasītājam palīdz orientēties krājuma nodaļu nosaukumi, taču pirms tam vērts pakavēties gan priekšvārda dzejoļos, kuros Ronalds Briedis spēlējas ar Viduslaiku reālijām, gan nodaļā "Izrautās lappuses", kurā asprātīgi un negaidīti apspēlēti latviešu sakāmvārdi, pasaku tēli un folkloras motīvi. Visbeidzot grāmatas noslēguma nodaļā jeb pēcvārdā lasāms sonetu vainags, kurā jau atkal iespējams novērtēt Ronalda Brieža intelektuālo spēku, pasaules un dzīves zināšanas, valodas prasmi un pārvaldīšanu.
"Nulles summa" ir krājums, kurā Ronaldam Briedim raksturīgais humors iemirdzas valodas spēlēs, taču ne tikai.
Autors spēlējas arī ar lasītāja lingvistiskajiem un saturiskajiem priekšstatiem un nebaidās pārsteigt, aizvedot "Nulles summas" lasītāju negaidītos ceļos, tomēr stingri paliekot paša radītās dzejas pasaules robežās.
Lasītāju balsojums
LALIGABAs apbalvošanas ceremonija notiks 28. aprīlī atjaunotajā Rīgas cirka ēkā, to tiešraidē varēs vērot portālā LSM, savukārt 29. aprīlī pulksten 21.10 ceremonijas pārraide būs skatāma LTV1.
Pirms laureātu apbalvošanas ceremonijas kultūrtelpā "M/Darbnīca" notiks nominantu dzejas un prozas lasījumi – 18. aprīlī pulksten 19.00 notiks dzejas, dzejas bērniem un dzejas tulkojumu lasījumi, bet 20. aprīlī pulksten 18.00 skanēs proza, proza bērniem un prozas tulkojumi autoru lasījumā.
No 5. aprīļa līdz 26. aprīlim sabiedrisko mediju portālā LSM norisinās Latvijas Literatūras gada balvas 2023 (LALIGABA) publikas balsojums, ļaujot lasītājiem noteikt savu simpātiju.
