"Japāņu dzeja"
Pirms nepilniem diviem gadiem ar dažādiem pasākumiem Latvijā atzīmēja Latvijas un Japānas draudzības simtgadi, un tolaik tapa arī japāņu dzejas tulkojumi latviešu valodā.
Tagad tulkotājs un japāņu valodas pasniedzējs Uģis Nastevičs iztulkoto ir apkopojis krājumā "Japāņu dzeja", kas atvēršanas svētkus piedzīvos 15. martā. Krājumā ir iekļauta gan japāņu klasiskā dzeja, gan imperatora Meidži vārsmas, gan arī budistu un šintō lūgsnu teksti. Interesanti, ka līdzās atdzejojumiem ir izlasāma arī japāņu valodas izruna latviešu rakstībā, tādējādi lasītājiem ir iespēja vienlaikus iepazīt arī japāņu valodas ritmu un skanējumu.
Nav nejauši, ka krājumu "Japāņu dzeja" atvērs Latvijas Neredzīgo bibliotēkā, jo būtībā atvērti tiks divi izdevumi – viens parastajā drukā, bet otrs – Braila rakstā, ko vēl papildina audio ieraksts.
Japāņu valodā dzeju tajā ielasījis viesstudents Daiki Kobajaši no Odavaras Japānā, bet latviešu valodā – atdzejotājs Uģis Nastevičs.
Uģim Nastevičam ar japāņu valodu un kultūru ir ļoti ciešas saiknes, zinātņu doktora grādu viņš ieguvis, pētot un salīdzinot japāņu un latviešu kultūras dažādus aspektus, piemēram, šintō un dievturību. Viņš ir japāņu valodas tulks, gids, lektors, vada vieslekcijas gan Latvijā, gan Japānas augstskolās.
"Vidzemes muižas un to bibliotēkas"
16. martā Nacionālajā bibliotēkā atvērs vēsturnieces Kristīnes Zaļumas monogrāfiju "Vidzemes muižas un to bibliotēkas". Kā jau liecina nosaukums – grāmata pēta, kāda bija bibliotēku vieta un loma tik ļoti apjomīgajā Latvijas muižu vēsturē. Grāmata kopumā aptver trīs gadsimtus, sākot no 18. gadsimta līdz 20. gadsimta 20. gadiem. Lai izpratne par Vidzemes muižu bibliotēkām būtu dziļāka, autore analizē arī muižu bibliotēku veidošanās tradīcijas citviet Eiropā.
"Māsa Magda"
Vācbaltu muižniece Magdalēna Elizabete fon Hallarte ir galvenā varone jaunākajā Ingunas Baueres grāmatā "Māsa Magda". Par fon Hallarti mēdz teikt, ka viņas sirds dega par latviešiem. Pēc Ziemeļu kara viņa kļuva par Valmiermuižas pārvaldnieci un izveidoja pirmo muižas skolu savu dzimtcilvēku bērniem. Viņa aktīvi atbalstīja arī hernhūtiešu kustību, nodibināja Vidzemes brāļu draudzi, liekot pamatus latviešu nacionālajai Atmodai.
Viņas dāsnais ieguldījums nav nemaz pārāk daudz izcelts, un to tad ar savu grāmatu dara Inguna Bauere. Grāmatas centrā ir Magdalēna Elizabete fon Hallarte un arī sarežģītais laiks, kurā viņā dzīvoja.
"Trīs tējkarotes cukura"
Latvijas cukurfabriku vēsturei savā jaunākajā grāmatā "Trīs tējkarotes cukura" pievērsies rakstnieks un publicists Ēriks Hānbergs.
Ideja grāmatai viņam radusies, kad viņš kādā reizē Kurzemē, Otaņķos, staigājis pa savas jaunības dienu takām un atcerējies savu dalību kādā cukurbiešu talkā, kur viņš kā žurnālists iekļuvis visai kļūmīgā situācijā. Šīs atmiņas arī bijis pirmais impulss grāmatai par cukura rūpniecību Latvijā, ko viņš rakstījis ar milzu aizrautību. Ar ko vispār sākās Latvijas cukurs, kā Latvija nobrieda cukurbiešu ērai, kā izveidojās visas trīs fabrikas, kādi bija sasniegumi un kādas kļūmes un krīzes, un kādi visbeidzot fabriku likvidācijas mudžekļi – par to visu var uzzināt Ērika Hānberga grāmatā.
To papildina plašs vēsturisko fotogrāfiju un plakātu reprodukciju klāsts, un kā jau Hānbergam raksturīgi – nopietnība mijas ar kuriozām epizodēm, kādu arī saistībā ar cukura ražošanu nebūt nav trūcis.
Grāmata jau piedzīvojusi atvēršanas svētkus Jelgavā, kas ir gluži likumsakarīgi, jo tur radās pirmā cukurfabrika Latvijā, bet marta nogalē, 30. martā, atvēršanas svētki būs arī Liepājā, kur arī savulaik darbojās cukurfabrika, trešā vieta bija Krustpils.
"Sunāns breiveibā"
Klajā nākusi pirmā komiksu grāmata bērniem latgaliski "Sunāns breiveibā". Tās autores ir vēsturniece un žurnāliste Laura Melne un māksliniece Vivianna Maria Stanislavska. Komiksa galvenais varonis ir suns ar tieši šādu vārdu – Sunāns. Saimnieku dzīvesvietas maiņas dēļ viņš ir spiests nomainīt sev tik ierasto Rīgas pilsētas vidi uz Latgales laukiem. Tur viņam jāmācās sadzīvot gan ar iegūto brīvību, gan saimniecības līdzšinējo sargu – kaķi. Grāmata bērniem dod iespēju iepazīties gan ar mūsdienu pilsētas, gan lauku dzīvi, mudina būt drosmīgiem un savā starpā draudzīgiem.
Aspazija
Šo ceturtdien, 16.martā, Aspazijai aprit 158.gadskārta, un šai saistībā Raiņa un Aspazijas māja ceturtdien aicina uz zinātniskajiem lasījumiem "Aizliegts nav atļauts". Lasījumos tiks aplūkota literatūras un mākslas cenzūra kā 20.gadsimtā, tā arī šobrīd.
