"Pēc otrā zvana"
Ēriks Vilsons ir aktieris, strādājis vairākos teātros, joprojām veido savas monoizrādes. Bet arī rakstniecība viņam tuva jau sen, viņš to pilnveidojis vairākās rakstniecības meistardarbnīcās, pirms 10 gadiem ieguvis maģistra grādu Liepājas Universitātes rakstniecības studijās. Pirms četriem gadiem iznāca viņa pirmais romāns "Me&Mo", ko atzinīgi novērtēja gan kritika, gan lasītāji, pēc tam dzejoļu krājums "Pulkveža rudens", un tagad klajā nācis otrais romāns "Pēc otrā zvana".
Lai arī tas ir fantāzijas auglis, literārs darbs, autors tomēr raksta par vidi un cilvēkiem, ko ļoti labi pazīst. Darbība notiek Liepājā, galvenais varonis ir savulaik populārs aktieris, vadošo lomu spēlētājs, dāmu pielūgts, kurš nav izturējis profesijas spriedzi, arī mūžīgo naudas trūkumu, kritis zemāk par zemu, bet atradis atkal spēku tomēr izkārpīties.
Romāna darbība notiek vairākos laikos un vidēs. Viena ir psihiatriskā slimnīca, kur pēc kādas savas krīzes nokļuvis Jurčiks vai Jurka (kā visbiežāk saukts galvenais varonis) – viņu citi pacienti iedēvē par Prosto Marija, jo viņš ir pazaudējis atmiņu un neko neatceras no savas iepriekšējās dzīves. Kāpēc tāda iesauka? Jo savulaik 90. gados ļoti populārs arī Latvijā bija meksikāņu seriāls "Vienkārši Marija", kura galvenā varone katru mīļu brīdi izmantoja izdevību – zaudēt atmiņu.
Vai Jurčiks patiešām zaudējis atmiņu vai tikai izliekas – tas katram lasītājam jālemj pašam. Man drīzāk šķiet, ka viņš tomēr izliekas, bet kā aktieris to dara ļoti pārliecinoši. Un izliekas tāpēc, ka slimnīca – tā viņam ir tāda legāla iespēja izrauties no nebeidzamā vāveres riteņa, viņu vairs nedzen uz priekšu laiks, laika jēdziens viņa apziņā pagaist vispār.
Ar notikumiem dziednīcā savijas atmiņu stāsti par viņa mīlestībām, kaislībām, atkarībām, bērnības traumām, bet arī spēju saņemties un cīnīties. Un lēmums cīnīties viņam nozīmē arī teikt ardievas teātrim.
Īsts palaidnis, taču ļoti pievilcīgs palaidnis, – tā dzejnieks Kārlis Vērdiņš raksturoja Ērika Vilsona dzejas lirisko varoni.
Līdzīgi varētu teikt arī par romāna galveno varoni – viņš brīžiem ir pavisam nepareizs, grēcīgs un dauzonīgs, bet apbur viņa dziļais jūtīgums, kas sajaukts ar vīrišķīgu skarbumu un tiešumu, arī viņa ironiskais un pašironiskais skats uz dzīvi. Romānā liela vieta eksistenciālām pārdomām par dzīvi un nāvi, par robežu šaipus un taipus, jo galveno varoni romāna gaitā ļoti sāpīgi skar vairāku tuvu kolēģu un draugu nāve.
Ēriks Vilsons ir ļoti spilgts personāžu vērotājs un raksturotājs, un viņam ļoti labi padodas savu rakstīto ar vārdiem vizualizēt.
"Minimismi. Garlībs Merķelis"
Grāmatu "Minimismi. Garlībs Merķelis" atvērs tieši valsts svētkos – 18. novembrī – un tā ir grāmata par Garlību Merķeli, ko izdod fonds "Viegli" savā grāmatu sērijā "Minimismi".
Merķelim šogad aprit 255. jubileja, un grāmatas atvēršana iekļausies daudz plašākā viņam veltītā pasākumā – koncertstāstā "Merķelis. Latvieši. Mēs", kas notiks Rīgas Latviešu biedrības namā (RLB).
Merķeli mēs, pirmām kārtām, zinām kā grāmatas "Latvieši" autoru, bet – kā uzskata šī notikuma veidotāji – viņš ir pelnījis daudz plašāku ievērību, jo viņš bija Eiropas mēroga apgaismības darbinieks, rakstnieks un publicists, un koncertstāstā caur mūziku un vārdu tiks izcelts viņa devums un idejas.
Koncerta režisors ir Arnis Miltiņš, scenārija autore – žurnāliste Anita Freiberga. Piedalīsies kamerkoris "Austrums" Ārija Šķepasta vadībā, dziedās Lauma Kazaka, Laima Miltiņa-Rode, muzicēs vēl virkne citu mūziķu, dzeju lasīs Maija Arvena. Stāstnieki būs RLB vadītājs Guntis Gailītis, diriģents Arvīds Platpers, fonda "Viegli" līdere Žaneta Grende un citi.
Merķelim veltītajā grāmatā apkopotas viņa atziņas par dzīvi, cilvēku attiecībām, brīvību un mūžību, kas atlasītas sadarbībā ar Anitu Freibergu.
Ieeja koncertstāstā ir brīva, tas notiks 18. novembrī 17.00 RLB Lielajā zālē. Jau stundu pirms koncerta apskatei būs atvērta arī Merķelim veltīta izstāde.
