LASI UN PIEDALIES BALSOJUMĀ:
- Dace Vīgante "Romantiķis".
- Jānis Joņevs "Decembris".
- Kristīne Ilziņa "Es neliecināšu pret jums".
- Osvalds Zebris "Mežakaija".
- Piedalies Literatūras gada balvas lasītāju balsojumā!
Dace Vīgante "Romantiķis"
("Zvaigzne ABC")
Dace Vīgante, kas latviešu literatūrā sevi pieteikusi ar stāstiem, pagājušā gadā laidusi klajā savu pirmo romānu. "Romantiķis" – tāds ir šogad Latvijas Literatūras gada balvai nominētā romāna nosaukums, kas emocionāli tieši atklāj ne tikai grāmatas vēstījumu, bet arī tās iedvesmas avotu. "Romantiķis" ir vēl viens romāns par Latviju un latviešiem 20. gadsimta otrajā pusē, taču primāri cilvēciskām kaislībām, kurām pretoties gandrīz neiespējami.
Tapis, iedvesmojoties no Daces Vīgantes tēva dienasgrāmatas fragmentiem, "Romantiķis" ir romāns par motosportistu Haraldu Vindenieku un viņa mīlestību pret motocikliem, ātrumu un adrenalīnu. Aiz ārējās virskārtas autore romānā pratusi ievīt arī zemslāņus – cilvēka iekšējo pārdzīvojumu, sevis šaustīšanu, vienlaicīgi pretošanos un pilnīgu padošanos savai kaislībai. Daces Vīgantes radītais Haralda Vindenieka tēls ir sava laika un savas kaislības produkts, līdz dubļos notašķītai ķiverei ticams tēls, kuru vada viņam vien zināmi un saprotami spēki. Uzteicama ir autores uzmanīgā, bet ciešā iejušanās centrālajā tēlā, arī viņa iekšējā un ārējā pasaulē, kurā valda dzelži un ātrums, dubļi un nebeidzamas sacensības, pirmkārt jau pašam ar sevi. Sporta pasaulei raksturīgo dinamiku autore pratusi radīt arī romāna lappusēs, kurās lasītājam ir iespēja iejusties laikmetam raksturīgajās ainās un ainavās, kā arī tēlu savstarpējās attiecībās, kurās daudz vilšanos, bet tikpat daudz vēlmes mīlēt un būt mīlētam.
Daces Vīgantes romāns "Romantiķis" ir grāmata, kas aizkustina ar dzīves mīlestības tēlojumu.
Padomju laika Latvija, mūžam lūstoša tehnika, sagrabējuši tūristu autobusi un deficīts lasītājiem labi pazīstami. Taču tas viss ir tikai fons cilvēku dzīvēm, likteņiem un nebeidzamai cerībai mīlēt un tapt mīlētiem. Ja kāds vēl šaubījās, ka tehniskas informācijas pilnas dienasgrāmatas lappuses iespējams pārvērst literāri meistarīgā romānā, nešaubieties ne mirkli. Dacei Vīgantei tas ir izdevies.
Jānis Joņevs "Decembris"
("Ascendum")
Viens no neparastākajiem prozas nominantiem šogad, Jāņa Joņeva dokumentālais detektīvromāns "Decembris", šķetina apputējušu avīžu arhīvus un veic detektīvcienīgu izmeklēšanu. Tomēr šis stāsts pirmām kārtām nav par Latviju 90. gados un nav arī par slepkavībām. Tas ir par cilvēku – zinātkāru, izdomas pilnu un ļoti sociālu būtni, kas nekad nebeidz prātot, uzdot jautājumus un meklēt atbildes.
"Decembris" ir vesela laikmeta liecība, tomēr saucama par daiļliteratūru, jo ne bez autora meistarības un stāstnieka dabas teksts no atsevišķu notikumu kompilācijas tapis par stāstu, kura centrā laiks un cilvēks tajā. Nenoliedzama ir Jāņa Joņeva prasme atrast patiesību haosā un sakārtot šķietami nesakārtojamo, bet īpaši izceļama ir autora stāstnieka daba, māka ne tikai atrast pavedienus, izkārtot tos loģiskā un ticamā secībā, bet par tiem arī aizraujoši uzrakstīt. "Decembra" veiksme ir tā, ka šis stāsts plešas tālāk par kailu faktu šķetināšanu, grāmata ir par stāstiem, to rašanos, izaugšanu un apaugšanu, bet būtiskākais – cilvēku un sabiedrības ticēšanu tiem. Autors, pats balansējot uz izdomas un patiesības trauslās robežas, rāda, cik vienkārši cilvēks notic pārliecinošam izdomājumam tikai tāpēc, ka patiesība ir pārāk banāla. "Decembris" nepiedāvā laimīgas beigas, taču to atsver Jāņa Joņeva prasme sarunāties ar cilvēkiem. Caur avīžrakstu drumstalām viņš "sarunājas" ar galveno aizdomās turamo un rada gandrīz vai galveno varoni – tādu, kuram lasītājs drīkst just līdzi un sekot viņa gaitām ar mazliet aizturētu elpu.
Jānis Joņevs izveidojis laikmeta mozaīku, rūpīgi turoties pie faktiem, bet nebaidoties krāsainos vēstures kauliņus pārbīdīt ar ironijas un personiskās interpretācijas palīdzību.
Tādējādi "Decembris" no dokumentāli precīza vēstures atainojuma tapis par daiļliteratūru, un tālāk jau spēli turpina spēlēt lasītājs – pats interpretējot, sajūtot, analizējot, atceroties un līdzpārdzīvojot cilvēkam "Decembrī" un cilvēkam sevī.
Kristīne Ilziņa "Es neliecināšu pret jums"
("Zvaigzne ABC")
Latviešu oriģinālliteratūrā turpina zelt stāsta žanrs. Kristīnes Ilziņas īsprozas grāmata ar visai zīmīgo nosaukumu "Es neliecināšu pret jums" pievēršas cilvēkstāstiem pirms Atmodas, tās laikā un šodien. Kristīnei Ilziņai izdevies radīt psiholoģiski precīzu laikmeta spoguli, kurā ieskatoties, redzam sevi vakar un saprotam, kāpēc esam tādi, kādi esam, šodien.
Kopumā divdesmit krājuma stāstos Kristīne Ilziņa aprakstījusi cilvēkus, kas laikmeta notikumu fonā turpina dzīvot, mīlēt, cerēt, gaidīt un baidīties. Tie nav varoņi, tie ir cilvēki parastie, kas piedzīvoja un pārdzīvoja laiku un tā ietekmētos notikumus. Nebūtiski un nesvarīgi uz vēstures fona šie cilvēki stāstos izdzīvo savas kaislības, turklāt laikmetu autorei veiksmīgi izdevies tieši attēlot, nevis tiesāt vai nosodīt. "Es neliecināšu pret jums" – grāmatas nosaukums zīmīgi ietvēris atsauci ne tikai uz atsevišķa stāsta saturu, bet arī uz konkrētā daiļdarba kopējo noskaņu. Kristīne Ilziņa latviešu vēsturiskajā prozā ienes patīkamu svaigumu un humoru, turklāt šķietami vieglā stāstu noskaņa vēl precīzāk izceļ padomju režīma absurdumu un graujošo iedabu, ko tas atstāj uz cilvēka pasaules uztveri. Tie ir sižetiski aizraujoši stāsti, kas neatstāj lasītāju emocionālā bedrē. Ar lielu cieņu attiecoties pret aprakstāmo laiku un cilvēku, autore tikpat vēlīgi uzmana arī lasītāja emocijas, līdz ar pēdējo grāmatas tekstu radot sajūtu – mums arvien vēl ir cerība izrauties no pagātnes rēgiem un nebeidzamās kauna sajūtas.
Kristīnes Ilziņas stāstu krājums "Es neliecināšu pret jums" liecina par strauju stāsta žanra izaugsmi un mainību.
Tie ir stāsti cilvēkiem par cilvēkiem, mākslinieciski izstrādāti, noapaļoti un kvalitatīvi teksti, kuros autore ļāvusi ieskanēties līdz šim maz skanējušām notīm vēsturiskās prozas kontekstā un pratusi caur parastu cilvēku izgaismot absurda pilnu laiku.
Osvalds Zebris "Mežakaija"
("Dienas Grāmata")
Lēnām, bet pamatīgi latviešu oriģinālliteratūras plaukts tiek papildināts ar romānu sērijas "Es esmu…" darbiem, un pagājušajā gadā tiem piepulcējies arī Osvalda Zebra romāns "Mežakaija". Romāna centrā – rakstnieks Gunars Janovskis, kura dzīves gājumu un būtiskākos likteņa pagriezienus Osvaldam Zebrim izdevies tvert un saglabāt no radošā rāmja brīvā daiļdarbā.
"Mežakaijas" lappuses izceļas ar organisku tekstu, kurā Osvalds Zebris ar milzu cieņu izturējies ne tikai pret dokumentālo materiālu, bet arī Gunara Janovska daiļradi. Īpaši sagatavotam lasītājam, tas ir, tādam, kas iepazinis ne tikai Janovska dzīves gājumu, bet arī prozu, "Mežakaijas" pieredze ir neaizmirstama. Tēlainā un mākslinieciski noslīpētā valodā uzrakstītais romāns atklāj Janovska personību un daiļradi, bet arī laikmetu, kura grieži un satricinājumi bijuši liktenīgi 20. gadsimta izcilā prozaiķa liktenī. Romāna nosaukumā ietvertais kaijas simbols viscaur grāmatas lappusēm atgādina par cilvēcisko trauslumu un vēlmi, neraugoties uz varas un vēstures notikumu ietekmi, būt godīgam pret sevi. Nepakļaujoties dokumentālajam un faktoloģiskajam materiālam, Osvaldam Zebrim izdevies radīt daiļdarbu, kura lappusēs lasītājam ir iespēja atpazīt laikmetu un tā personības un sajust Janovska daiļradei raksturīgo īpašo melanholiju. Daudzpunktes katras nodaļas sākumā un beigās koķetē ar intrigu, bet simboliski iezīmē robežu, aiz kuras Janovskis paliek pats sev un līdz galam ne romāna autora, ne lasītāja neizzināts. Gluži tāpat kā laiks un vēsture, kas, lai arī faktos balstīta, ir tikai versija.
Osvalda Zebra romāns "Mežakaija" izceļas ar autora cieņpilnu saplūsmi ar aprakstāmo objektu.
Taču jau grāmatas pirmajās lappusēs top skaidrs, ka Zebra darbā Janovskis nav objekts. "Mežakaija" ir mākslas darbs, kuru autors radījis, iedvesmas un iekšēju māksliniecisko dziņu dzīts.
Lasītāju balsojums
LALIGABAs apbalvošanas ceremonija notiks 28. aprīlī atjaunotajā Rīgas cirka ēkā, to tiešraidē varēs vērot portālā LSM, savukārt 29. aprīlī pulksten 21.10 ceremonijas pārraide būs skatāma LTV1.
Pirms laureātu apbalvošanas ceremonijas kultūrtelpā "M/Darbnīca" notiks nominantu dzejas un prozas lasījumi – 18. aprīlī pulksten 19.00 notiks dzejas, dzejas bērniem un dzejas tulkojumu lasījumi, bet 20. aprīlī pulksten 18.00 skanēs proza, proza bērniem un prozas tulkojumi autoru lasījumā.
No 5. aprīļa līdz 26. aprīlim sabiedrisko mediju portālā LSM norisinās Latvijas Literatūras gada balvas 2023 (LALIGABA) publikas balsojums, ļaujot lasītājiem noteikt savu simpātiju.
