1. Romana Romanišina, Andrijs Lesivs "Karš, kurš pārvērta Rondo"
("Liels un mazs", no ukraiņu valodas tulkojis Māris Salējs)
Sāksim ar literatūru bērniem, un te par savu 2022. gada grāmatu līderi stāsta "Instagram" bloga @mazie.lasitaji autore Laura Jambuševa. No šajā gadā lasītajām bērnu un jauniešu grāmatām Laura var izcelt vairākas, un viena no tām ir ukraiņu autoru Romanas Romanišinas un Andrija Lesiva bilžu grāmata "Karš, kurš pārvērta Rondo", par kuru bērnu grāmatu apskatniece saka šādi:
"Grāmatu lasīšana "savā stūrītī" nenotiek izolēti no globālās situācijas, un šī grāmata patiešām skaisti, smalkjūtīgi un savā veidā unikāli stāsta par to, par ko šogad ir jādomā un jārunā, un par ko stāsta maz grāmatu."
Bilžu grāmatu "Karš, kurš pārvērta Rondo" šā gada vasarā izdeva izdevniecība "Liels un mazs", tā joprojām nopērkama izdevniecības mājaslapā un grāmatu veikalos, un visi ienākumi no grāmatas pārdošanas tiek ziedoti Ukrainas atbalstam.
2. Aivars Neibarts "Ņukucītis un Nē!"
("Pētergailis")
Lilitas Linkevičas analītiskās, bet vienmēr arī ļoti personiskās grāmatu atsauksmes iespējams izlasīt viņas blogā "Lili lasa". Te arī raksts par Lilitas 2022. gada mīļāko grāmatu – Aivara Neibarta līdz šim nepublicēto pasaku apkopojumu, grāmatu "Ņukucītis un Nē!". Par grāmatu Lilita apgalvo, ka "tā esot latviska it visā – krāsās, vēstījumā, valodā". Grāmatas māksliniece Gita Treice radījusi neticami skaistas un bērnības viegluma pilnas ilustrācijas, bet par Neibarta radīto tekstu Lilita raksta: "Zināt, kas ir Aivara Neibarta "Ņukucītis un Nē!"? Tās ir zāles no rūpestiem pagurušai dvēselei. Tieši tik vienkārši.[..] Šī grāmata piestāv klusumam pēc rosības.
Tā ir grāmata bērniem jebkurā vecumā. Tā ir grāmata beznosacījuma smaidam."
Grāmata par īsļaužiem, tā bērnus dēvēja grāmatas autors, ir īsi stāstiņi, kuros saskatīsiet un atpazīsiet bērnības dienu nebēdnību, blēņas un ziņkāri par visu, kas apkārt.
3. Inga Pizāne "Tas pats izmisums, tikai ar puķēm"
("Jānis Roze")
Pēc Ingas Pizānes otrās grāmatas "Siena, ko nosiltināt" panākumiem dzejnieces jaunākā grāmata tika gaidīta ar nepacietību. Iznācis vasaras noslēgumā, krājums "Tas pats izmisums, tikai ar puķēm" uzkarsēja grāmatnieku aprindas, lasītājus, dzejas interesentus un literatūras interesentus visā Latvijā.
Pizānes grāmatu "Tas pats izmisums, tikai ar puķēm" par savu 2022. gada grāmatu nosaukusi blogere Inga Gedžūne, kuras atsauksmes par izlasīto varat skatīt "Instagram" blogā @elpoju.prieku. Par Pizānes jaunāko grāmatu dzejas lasītāja un apskatniece raksta:
"Tā pati Inga. Ar īpašo redzīgumu un jūtīgumu, pasaules vērojumiem, domu un pārdomu virknēm.
Un jautājumiem, kas uznāk un pārskrien kā zosāda, kaut ko sadrebinot un atmodinot sirds un apziņas dzīlēs, vismaz uz dārgo un svētīgo dzejsastapšanas mirkli...."
Krājums "Tas pats izmisums, tikai ar puķēm" ir asredzīgu vērojumu pilns, taču, lai gan ļoti personiski un iekšupvērsti, šie vērojumi uzrunā daudzus un rezonē ar lasītāju savā sirsnībā, asprātībā, dziļumā un daudzslāņainībā.
4. Andra Manfelde "Poēma ar mammu"
("Dienas Grāmata")
Vēl vienu latviešu autoru dzejas grāmatu šogad izceļ grāmatu blogere Mairita Gurova. Mairita blogā "Grāmatas" raksta arī par savu 2022. gada grāmatu – Andras Manfeldes "Poēma ar mammu": "Pieļauju, ka "Poēma ar mammu" visspēcīgāk rezonēs lasītājiem ar līdzīgām atmiņām, tomēr tas nav obligāti. Citiem tas var būt skaists un arī smeldzīgs ieskats ne pārāk senā pagātnē. Tas ir rakstnieces un viņas ģimenes stāsts, tomēr tās ir arī lielas mūsu tautas daļas atmiņas. Krājums ir tik viengabalains, ka to var uztvert kā garstāstu dzejā. Tas bija pārsteidzoši.
Manfeldes "Poēma ar mammu" izceļas ar neticamu spēju radīt garšas un smaržas gleznas, kas, lai gan paliek ieslēgtas vārdos, tomēr izsoļo laukā no grāmatas vākiem, lai parādītu ceļu atpakaļ bērnības vasarās. Līdz niansēm precīza dzejas grāmata par vienu pašu dzimtu un tomēr simtiem un tūkstošiem bērnības vasaru.Ja latviešu literatūrā reizi gadā (pieņemsim) iznāk kaut kas patiešām labs, skaists, aizkustinošs un svaigs, tad šogad tā ir "Poēma ar mammu"."
5. Serhijs Žadans "Internāts"
("Jānis Roze", no ukraiņu valodas tulkojusi Māra Poļakova)
Tulkotās literatūras plauktā šogad daudz spēcīgu un emocionāli spilgtu darbu. Viens no tiem – ukraiņu autora Serhija Žadana romāns "Internāts", kuru par savu gada grāmatu nosauc arī grāmatu blogere Arta Brice, bloga "Post Scriptum" autore. "Serhija Žadana balss ir spēcīga. Tā satricina ar savu tiešumu. Iedzen slazdā. It kā lasītājs būtu tas, kuram jācenšas apmuļķot nāvi. Ik pa laikam gribas apstāties. Atvilkt elpu. Taču bailes neatpaliek. Tās dzen vārdus uz priekšu. Dzen izmisumā," tā par "Internātu" raksta Arta. Lasīt šo Serhija Žadana romānu 2022. gadā nebija viegli – karš kā ar roku aizsniedzams, draudīgs un tiešs, ietekmēja gan izdevniecību izdošanas, gan lasītāju lasīšanas plānus, vienlaikus šausminot un piespiežot atvērt acis un paskatīties sejā patiesībai par kara nežēlīgo dabu.
Žadans romānā "Internāts" raksta par karu Ukrainā un par vienkāršo cilvēku tajā – apjukušu, bez vēlmes karot un aizstāvēt. Taču karš nejautā, kura pusē ir cilvēks, tas grauj dzīves un likteņus, aiz sevis atstājot vien asiņainus pelnus.
6. Ērlings Kage "Soli pa solim"
("Latvijas Mediji", no norvēģu valodas tulkojusi Māra Valpētere)
Agri Jēkabsonu droši var dēvēt par ražīgāko pašmāju grāmatu blogeri. 2022. gadā izlasījis vairāk nekā 220 grāmatu, Agris apgalvo – labākā no tām ir norvēģu autora Ērlinga Kages "Soli pa solim". Kā liecina grāmatas nosaukums, autors raksta par iešanu, staigāšanu, došanos pārgājienos un kustību prieku.
"Šī grāmata iespiežas smadzenēs un nekavējoties sagribas kustēties, jo pastaiga ir cilvēka labākās zāles.
Tā ne tikai sniedz lieliskus padomus labākai dzīvei, tā arīdzan ir pilna ar faktiem par un ap staigāšanu, cilvēka ķermeni utt. Viena sasodīti laba grāmata. Un ne tikai tiem, kas staigā." Tā savā blogā "Grāmatas ir mani labākie draugi" raksta Agris, izceļot paša personiskās emocijas un vēlmi aprunāties ar grāmatas autoru aci pret aci, lai dalītos kustību priekā.
Ērlinga Kages esejas par kājāmiešanu grāmatā "Soli pa solim" ļaus sazemēties un sākt atgriešanos pie dzīves vienkāršajiem priekiem. Tas noteikti noderēs arī 2023. gadā.
7. Marta Hola Kellija "Ceriņu meitenes"
("Zvaigzne ABC", no angļu valodas tulkojusi Gunita Mežule)
"Apbrīnojami, ka autorei izdevies uzrakstīt tik veiksmīgu un brīnišķīgu debijas romānu, kas ne tikai ir balstīts uz patiesiem notikumiem, bet arī līdz sīkākajai detaļai ir nostrādāts, ļaujot sajust pagātnes elpu, sieviešu emocijas un ciešanas, kā arī iepazīt, iespējams, lasītājam nezināmas vēstures lappuses." Šādus vārdus savā "Instagram" grāmatu blogā raksta Zane Berce jeb @mom.who.reads.a.lot, un tā Zane raksta par, viņasprāt, labāko 2022. gada grāmatu – amerikāņu autores Martas Holas Kellijas romānu "Ceriņu meitenes". Tā vēsta par 20. gadsimta šausminošākajām lappusēm – Otro pasaules karu, holokaustu, izdzīvošanu koncentrācijas nometnē un eksperimentiem ar cilvēka garu un ķermeni.
Šādi stāsti gadā, kad piedzīvojām karu durvju sliekšņa priekšā, lasītājos atstājusi skumju atziņu – mēs nemācāmies no pagātnes kļūdām.
"Ceriņu meitenes" ir romāns par karu un tā dažādajām sejām, tas ir stāsts par sievietēm karā un to dažādajiem likteņiem.
8. Žoels Dikērs "622. istabas noslēpums"
("Zvaigzne ABC", no franču valodas tulkojusi Maija Indraša)
Grāmatu apskatnieku vidū savu plauktiņu ieņēmusi arī Agnese Liberte jeb @agnese.izmekle, kura ir liela detektīvu, trilleru un kriminālromānu cienītāja un lasītāja. Domājot par savu 2022. gada labāko grāmatu, Agnese nevarēja nepieminēt Larsu Kepleru, tomēr vispacilājošākos atzinības vārdus veltījusi šveiciešu autora Žoela Dikēra kriminālromānam "622. istabas noslēpums": "Dievinu Dikēra smalko ironiju, aroganci un teatrālismu! Manā skatījumā "622. istabas noslēpums" ir īsts mākslas darbs.
Apbrīnoju viņa spēju izdomāt tik niansētu un absolūti dullu sižetu un ietērpt to tik garšīgi, ka katra lappuse liekas īsts saldais ēdiens."
Romāns "622. istabas noslēpums" pārsteigs lasītājus ar intrigu un paša autora klātbūtni romāna notikumu šķetināšanā.
9. Valērija Perēna "Svaigs ūdens puķēm"
("Zvaigzne ABC", no franču valodas tulkojusi Ilze Fogele)
Nosaukt tikai vienu 2022. gada labāko grāmatu, protams, ir grūts un nežēlīgs uzdevums. To atzīst arī grāmatu blogere Sandra Koka, kuras pārdomas un atsauksmes par izlasīto iespējams lasīt gan "Instagram" @pielasit_sirdi, gan blogā. Tomēr pēc mokošām, bet, jāatzīst, arī samērā īsām pārdomām atbilde tapa skaidra – labākā šogad lasītā grāmata ir franču autores Valērijas Perēnas romāns "Svaigs ūdens puķēm". Sandra par to raksta:
"Grāmata, kuru lasot, neskaitāmas reizes uzmetās zosāda un tikpat reižu bija jāraud."
Interesanti, ka par šo grāmatu Sandra tā arī nav uzrakstījusi ne vārda blogā, ir tapusi vien emocionāla video atsauksme. Ikviens grāmatu lasītājs zina, ka reizēm grāmatas tik cieši pieķeras lasītājam, ka tās burtiski jānorunā nost.
"Svaigs ūdens puķēm" ir romāns par cilvēku likteņiem, par to, kā tie mēdz savīties un sapīties krustu šķērsu, bet, pavedienus šķetinot, atklājas, ka mēs visi esam cits ar citu saistīti. Taču pāri visam tas ir aizkustinošs stāsts par labestību un cilvēcību, un Violeta ir viena no šarmantākajām sievietēm, kas pēdējā laikā sastapta grāmatu lappusēs.
10. Monika Kompaņīkova "Piektā laiva"
("Pētergailis", no slovāku valodas tulkojusi Aiga Veckalne)
Kad par 2022. gada labāko grāmatu pajautāju Ievai Strazdiņai, zināmai arī kā grāmatu blogerei @mrs.lasitaja, viņa nedomājot nosauca trīs, no kurām divas šajā rakstā jau minētas. Ievas šā gada labāko grāmatu sarakstā ir gan Serhija Žadana "Internāts", gan Valērijas Perēnas "Svaigs ūdens puķēm", taču īpaši izceļama – slovāku autores Monikas Kompaņīkovas "Piektā laiva", par kuru Ieva Strazdiņa raksta: "Kā man patīk šādas grāmatas – līdz kaulam smeldzīgas, bet uzrakstīts tā, ka pēc izlasīšanas atliek vien nopūsties – nu kādēļ šis stāsts nevarēja būt garāks?"
"Piektā laiva" ir viens no skumjākajiem šā gada stāstiem. Grāmata, kuras centrā ir mazā Jarka, ir par nemīlestībā augušiem bērniem un par dziedināšanos ar rūpēm par citiem.
Aktuāla un ļoti atmaskojoša grāmata, kas iebaksta ar pirkstu nevērībai, paviršībai, pāraprūpei un emocionālajai vardarbībai.
