Izcils darītājs ar latgaliešiem tik raksturīgo humoru katrā vārdā, rīcībā un idejā – tā Rudzātu iedzīvotāji Līvānu novadā raksturo jaunieti. Viņš sava ciema vārdu nu ar lepnumu popularizē Rīgā, bet mājās ģimenei palīdz nelielā zemnieku saimniecībā, kā arī piedalās virknē dažādu sabiedrisko aktivitāšu.
Rubens stāstīja: "Attīstu sevi, piemēram, "Dzejas namā" vai arī citu hobiju jomā, un šogad arī bija tāda iespēja, piemēram, "Boņukā" pasniegt balvu ievērojamiem latgaliešiem. Strādāju paralēli Vītolu fondā kā biroja administrators."
Jaunietis arī pats ir viens no Vītolu fonda stipendiātiem, jo skolas gados regulāri ar augstiem panākumiem piedalījās kā reģiona, tā valsts un plašāka mēroga olimpiādēs.
Rubens pauda: "Tāds lielāks sasniegums bija arī Eiropas dabaszinātņu olimpiāde, kas bija vēl vidusskolas posmā. Es varu novilkt cepuri manas skolas un skolotāju priekšā! Sasaiste ar Rudzātiem nav zudusi. Priecājos, ka varu būt daļa no Rudzātiem joprojām."
Lai arī būs ekonomists, pandēmijas laikā Dāvids ģimeni un domubiedrus pārsteidza ar dzejas rakstīšanu. Nupat vairāk nekā 70 dzejoļi izdoti viņa pirmajā dzejoļu krājumā un Latvijas neatkarības atjaunošanas svētku nedēļā prezentēti dzimtajos Rudzātos.
"Dzejoļu krājuma nosaukums "Tā pil laiks" ļoti labi izsaka arī to, par ko ir dzejoļu krājums, – dažādi notikumi, kuri kā piles iekrīt mūsu dzīvē un tad arī veido šo tecējumu. Par muzikālu izpriecu būs atbildīgs mans brālis, kurš ir akordeona spēles zinātājs," stāstīja Rubens.
Jaunietis arī nolasīja kādu no saviem dzejoļiem: "Ne visi spēj redzēt. Ne visi, kas redz – saprot. Ne katrs, kas saprot, spēj darīt. Bet tu, kas redzi, saproti un dari, no tevis ir divreiz vairāk prasīts, bet tāpēc – tev divtik vairāk arī dots."
Rudzātu vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Iveta Kārkle norādīja: "Ne visi arī tā uzsver, ka viņi ir no Rudzātu vidusskolas vai Rudzātu puses. Viņš tiešām ir patriots, arī viņa darbi par to runā. Kādreiz ne velti viņš tika aicināts pie diviem prezidentiem."
Taujāts par nākotnes iecerēm, aktīvais un radošais jaunietis ar pārliecību uzsvēra, ka redz sevi tikai un vienīgi Latvijā: "Ja mēs runājam, vai Rudzāti vai Rīga, vai kaut kur pa vidu? Tad droši vien kaut kur pa vidu vilcienā Rīga–Daugavpils, jo, man šķiet, ka nevar atteikties no tā, kas ir tavas saknes. Tādām mazām tautām kā latviešu tauta lielākā vērtība ir cilvēki. Mēs šobrīd esam 1,8 miljoni, tad pie šī skaitļa – ne mazāk – palikt un turpināt attīstīties varam tikai tad, ja mēs viens otru kaut kā turam rokās."
Rubenam maija vidū apritēs 22 gadi, un turpmāk viņš cer izdot arī stāstu krājumu. Viņš arī ir sācis apgūt latgaliešu rakstu valodu, lai radošie darbi taptu arī latgaliski.
