Ievas Auziņas-Sentivanī sirdsdarbs bija palīdzēt saskatīt un izprast dainās iekodēto simbolu jēgu.
Lielu dzīves daļu nodzīvodama Amerikā, Ieva Auziņa-Sentivanī ir turējusi godā savu izcelsmes apziņu un tautisko piederību. Viņa mūsu senču atstātajam viedajam mantojumam ir veltījusi vairāk nekā 20 gadus.
Ievas Auziņas-Sentivanī dzīves iesākums ir trimdas latviešiem tipiska biogrāfija. Viņa ir ulmaņlaika bērns, bērnību pavadījusi lauku saimniecībā Jaunpiebalgā, tad devusies bēgļu gaitās uz Vāciju, kur dīpīšu nometnē guvusi latvisku pamatizglītību. Apprecējusies ar ungāru, tā arī tikusi pie latviešiem grūti pierakstāmā un izrunājamā uzvārda Sentivanī (Szentivanyi). Vīra darba dēļ 20 gadus nodzīvojusi Saūda Arābijā, kur bērniem iemācījusi latviešu valodu, lai viņi varētu mācīties Vācijā, Minsteres ģimnāzijā.
Ieva Auziņas-Sentivanī valodā varēja sajust pedagoga rūdījumu. Kad vīrs saslima, ģimene atgriezās Amerikā, un viņai nācās domāt, kā uzturēt ģimeni. Viņa izstudēja valodniecību, pasniedza angļu valodu. Un tas bija jau otrs diploms, pirmā izglītība bija saistīta ar arhitektūru. "Kad Ieva Auziņa-Sentivanī runā, viņas valodā vienmēr ir kaut kas vairāk par atbildi uz jautājumu. Stāstījumu par dzīvi caurvij pieredze, vērojumi, attieksme, jau izdarīti secinājumi. Un šo viedumu mana sarunbiedre izlēmusi likt lietā, lai kļūtu par latvju dainu vēstnieci," intervijas ievadvārdus Latvijas Radio raidījumam "Augstāk par zemi" reiz raksta Anda Buševica.
Angļu izdevumā "Dainas, gudrība latviešu senajā dzejā" Ieva Auziņa-Sentivanī lasītājus pārlieku neapgrūtina ar vārdu "dainas" vai "tautasdziesma" skaidrojumu. Viņa to sauc par seno dzeju. Kāpēc tā jālasa? Jo tur meklējama gudrība.
Izdevums ‘Dainas, gudrība latviešu senajā dzejā", nu jau trīs sējumos bija viena cilvēka darbs. Ieva Auziņa-Sentivanī paralēli lasītājiem piedāvāja tautasdziesmas latviešu valodā un angļu valodā, kā arī savus komentārus.
Kāpēc Ieva Auziņa-Sentivanī bez iepriekšējas tulkotājas, kur nu vēl atdzejas pieredzes, uzņēmās šo darbu? Vienkārši tāpēc, ka dainas nav pieejamas angliski. Ir bijuši atsevišķi mēģinājumi – dzejniece un jogas skolotāja Velta Sniķere izdevusi savu tautas dziesmu anglisko versiju, iznākušas tautas dziesmu izlases, kurās to autori parasti izvēlētas poētiski vērtīgākās dainas. Ievas Auziņas-Sentivanī veikums angļu valodā ir apjomīgākais, kas ļauj dainas iepazīt kā kopumu. Nevis atsevišķas dzejas rindas, bet – kā Krišjānis Barons tās kārtoja – visu dzīves ciklu.
Ja pirmajā grāmatā autore angļu valodā bija pārtulkojusi un skaidrojusi 450 dainas, tad otrajā iekļauti jau 760 tautas dziesmu tulkojumi. 2023. gada rudenī klajā nāca trešais sējums angļu valodā "Dainas – Wit and Wisdom of Ancient Latvian Poetry", ko sastādījusi un salikusi dainu pētniece.
Stāstot, kāpēc izlēmusi pievērsties dainām, tulkotāja atzina, ka nav spējusi saprast, kāpēc tās visi atzinuši par netulkojamām. Esošie tulkojumi atgādinājuši ""beigtus kaķus" – ausis ir, ūsas ir, aste un kājas ir, bet dzīvības nav". Kad viņa nolēmusi pati ķerties pie tulkošanas, arī viņai nekas vairāk par "beigtiem kaķiem" neesot sanācis. Taču lēnām un ar milzīgu pacietību, viņa atradusi "burvju atslēdziņu", tā teikts kādā no viņas tikšanās pieteikumiem Aspazijas mājā Jūrmalā.
