LASI UN PIEDALIES BALSOJUMĀ:
- Elizabete Lukšo-Ražinska, Ieva Melgalve "Emī un Rū. Draudzības kods".
- Kristīne Ulberga "Kas mammai somā?".
- Marts Pujāts "Zenīts".
- Viesturs Ķerus "Korras pasaules".
- Žebers "Ejas un asakas".
- Piedalies Literatūras gada balvas lasītāju balsojumā!
Elizabete Lukšo-Ražinska, Ieva Melgalve "Emī un Rū. Draudzības kods"
("Ausma Media")
Zinātkāram lasītājam paiet garām Elizabetes Lukšo-Ražinskas un Ievas Melgalves grāmatai "Emī un Rū. Draudzības kods" ir gandrīz neiespējami. Kā dzeltens siera ritulis ar caurumiem grāmata izceļas grāmatnīcu un bibliotēku plauktos, un tā vien gribas sacaurumotajā vākā iebāzt pirkstus un izurķēt ārā to, kas tur ieslēpts. Un paslēpts grāmatā ir daudz, bet visvairāk tieši draudzības.
Grāmatas centrālos tēlus, draugus Emīliju un Rūdi jeb Emī un Rū, kā arī Palauzi jeb Pasaules Labklājības Uzturēšanas Ierīci lasītāji iepazinuši sērijas pirmajā grāmatā "Emī un Rū. Robota sirds", kas Latvijas Literatūras gada balvai nominēta 2021. gadā. Grāmatā aprakstītie notikumu skatāmi arī detektīvseriālā "Emī un Rū", un var teikt, ka koncepta autori apzināti un apzinīgi strādā pie kvalitatīva, izglītojoša un daudzslāņaina satura latviešu bērniem. 2022. gadā iznākušajā stāstu grāmatā "Emī un Rū. Draudzības kods" autores turpina radīt intrigas pilnus un aizraujošus notikumus, kas spēj aizraut zinātkārus bērnus. Grāmatā kārtu kārtām apvienotas gan ekoidejas, gan tehnoloģiju ienākšana cilvēku dzīvē, te atradīsiet arī izmeklēšanas motīvu un noslēpumus, te arī draudzības sarežģījumi un tik nepieciešamais atbalsts un drauga plecs. Taču Lukšo-Ražinskas un Melgalves kopdarbā nav neveiklību vai pārmērības sajūtas.
Stāsti ir noslīpēti un ar aizrautību lasāmi katrs atsevišķi, bet kopā tie veido vēl vienu veselu notikumu ķēdi, kuras atrisinājums gūstams vien grāmatas beigās un kopskatā.
"Emī un Rū. Draudzības kods" runā par īstas draudzības nosacījumiem. Arī tā reizēm atlaužama kā sarežģīts un galvu reibinošs kods. Taču, ja tā par maz, lasītajiem grāmatas lapās iespējams sekot līdzi norādēm un atminēt detektīvmīklu. Savā darbā Lukšo-Ražinska un Melgalve pierāda, ka grāmata var būt kas daudz vairāk par lasīšanas pieredzi, savukārt uzmanīga un rūpīga lasīšana tiks atalgota.
Kristīne Ulberga "Kas mammai somā?"
("Zvaigzne ABC")
Nedaudz neparasti, bet nākas atzīt – rakstnieces Kristīnes Ulbergas stāstu grāmata "Kas mammai somā?" iezīmē mazliet atšķirīgu paradigmu latviešu oriģinālliteratūrā bērniem. Arī latviski izdotajos tulkojumos pēdējā laikā uzmanības centrā vectētiņa un vecmāmiņas tēls, paaudžu kopādzīvošana un sadzīvošana. Bet te – Ulberga, kas savā jaunākajā bērnu grāmatā ļāvusi ieskatīties mammas somā jeb pasaulē.
Grāmatā lasāmie stāsti rakstīti no bērna skatpunkta, ar centrālās varones palīdzību Ulbergai izdevies stāstos radīt bērnišķīga naivuma, bet arī sirsnības pilnu noskaņu. Stāstu krājums "Kas mammai somā?" ilustrē to, cik veikli un prasmīgi mammas spēj bērna acīm slēpt grūtumus, pārdzīvojumus un ikdienišķas nedienas, bet to vietā uzburt svētku sajūtu un prieku. Virsrakstā pieminētā mammas soma kalpo kā simbols brīnumiem un sajūtām, ko bērnos spēj radīt mammas. Taču grāmatā neatradīsiet ko izfantazētu vai neiespējamu. Tie ir reālistiski stāsti, ar kuriem iespējams identificēties un kuriem spēj līdzpārdzīvot liela daļa ģimeņu – ne tikai bērni, bet arī pieaugušie. Ulbergas uzrakstītā mamma ir mūsdienīga, un mūsdienīgums šodien nozīmē arī zināmu spēku un patstāvību bērnu audzināt vienai. Tā ir mamma, kas veido stipru un mīlestības pilnu ģimeni, kurā aug bērns, kas mammas gādībā iepazīt pasauli un tās dažādās dabas.
Savā stāstu grāmatā "Kas mammai somā?" Kristīne Ulberga iezīmē to, cik daudzpusīga un daudzšķautņaina var un drīkst būt mamma.
Tāpat arī viņas soma, kas neierāmē, neierobežo un nepastādina mammu ikdienas ritējumā, var sevī ietilpināt vairāk, nekā spējam iedomāties. "Kas mammai somā?" gandrīz nemanāmi, bet sajūtami izaicina arī lasītāja priekšstatus par to, kādai ir jābūt mammai un kā viņai pienāktos dzīvot un būt. Ulberga uzsver – mammas galvenais uzdevums ir mīlestība.
Marts Pujāts "Zenīts"
("Liels un mazs")
Ne pirmo reizi dzejnieks Marts Pujāts raksta bērniem, un ne pirmo reizi šī dzejnieka daiļrade izpelnījusi Latvijas Literatūras gada balvas žūrijas novērtējumu. Pirms pāris gadiem dzejoļi krājumā "Ej nu ej" suģestēja gan lielus, gan mazus lasītājus, šogad lasām un vērtējam "Zenītu" – dzejas grāmatu, kurā apkopotie teksti sākotnēji radīti Jāņa Šipkēvica muzikālajai izrādei ar tādu pašu nosaukumu un kura lasītājiem atdzīvojas ar mākslinieces Rūtas Briedes palīdzību.
"Zenīta" centrā skolas ainas – draudzīgas, blēņu pilnas, košas un grūtas, un Martam Pujātam ritmiskās dzejas rindās izdevies ilustrēt skolēnu pasaules redzējumu. Ritmam un mūzikai šajos dzejnieka tekstos liela nozīme, katrs dzejolis atskaņo kādu skolēna dzīves vai sadzīves ainu un, šķiet, skan un saskan ar jauna cilvēka sirds sišanos, kas visbiežāk ir strauja un strādā pārsitieniem – tik daudz kas jāiespēj, jāpagūst, jāizdara. Asprātīgi un gudri Pujāts dzejoļos iekļāvis un atsaucies uz muzikāliem terminiem, un vietumis pārņem sajūta, ka daudz lielāku prieku un baudu "Zenīts" varētu radīt lasītājiem ar muzikālu izglītību. Taču tikpat droši var teikt, ka lasītājam pietiks vien ar skolas pieredzi, lai līdzjustu autora aprakstītajām skolas ainām vai sajūtām pēc stundām. Spēlējoties ar dzejas ritmu un viegli atpazīstamiem tēliem, Pujāts "Zenītā" radījis kaut ko, kas būs atpazīstams gandrīz ikvienam lasītājam, – tās ir bērnišķīgas alkas pēc brīvības un vēlēšanās nepakļauties.
Vitalitāte caur un cauri ir šīs grāmatas pamatmotīvs gan saturiski, gan dzejas formā.
Marta Pujāta dzejas krājums "Zenīts" ir apliecinājums – laba, skanīga, saistoša, asprātīga bērnu dzeja latviešu literatūrā ir eksistējošs, novērtējams un reāls lielums. Kaut kas "starp kori un literatūru" – "Zenīts" ir mūsdienīga un uzmundrinoša dzeja visu vecumu skolēniem.
Viesturs Ķerus "Korras pasaules"
("Liels un mazs")
2020. gadā Viestura Ķerus stāsts "Meža meitene Maija" ieguva Latvijas Literatūras gada balvu kā labākais oriģinālliteratūras darbs bērniem. Ilgi gaidītā autora otrā grāmata "Korras pasaules" atkal ir literatūras ekspertu pamanīta un būtībā turpina "Meža meitenē Maijā" ierakstīto kodu – cilvēks ir daļa no dabas un ir atbildīgs par to, kas un kā tajā notiek.
Atšķirībā no "Meža meitenes Maijas", kur notikumi mežā atklājas caur cilvēka attiecībām un attieksmi pret dabu, stāstā par zaļās vārnas puisi Korru būtiskākā loma atvēlēta tieši putniem, precīzāk – zaļajām vārnām. Lasot "Korras pasaules", nav šaubu, ka ornitologs Ķerus vispirms nopietni ķēries klāt izpētei un tikai pēc tam ļāvis sev pārtapt par rakstnieku. "Korras pasaules" ir līdz niansēm detalizēts stāsts, ko var izmantot kā mācību līdzekli, studējot šo putnu sugu. Taču literāru darbu no zinātniska pētījuma vai enciklopēdijas atšķir emocijas, un Viesturam Ķerum grāmatā par zaļajām vārnām izdevies radīt līdzpārdzīvojumu, līdzjušanu un līdzjūtību. Rakstot no zaļvārņa Korras skatpunkta, autors radījis trīsdimensionālu pasauli, kurā autora pasaules redzējums ietekmē lasītāja uztveri un jutekļus, bet visa pamatos Korra un zaļās vārnas – putni, caur kuru pārdzīvoto un piedzīvoto cilvēks pamana dabas kopsakarības.
Viesturs Ķerus darbs stāstā "Korras pasaules" ir niansēta iejušanās aprakstāmajā, kas grāmatas lappusēs no abstrakta objekta pārtop par tuvu, sargājamu un saudzējamu dzīvu būtni.
Autors savu darbu paveicis ar milzu atbildību. "Korras pasaules" ir Ķerus misijas darbs, stāsts ir smalks, iejūtīgs, tomēr mērķtiecīgs jaunās paaudzes izglītošanas paņēmiens. Tas ir teksts, kas krāšņi un detalizēti atklāj zaļo vārnu pasauli un lappusi pa lappusei lēni, bet neatlaidīgi maina cilvēka nevērību pret visu, kas dzīvs.
Žebers "Ejas un asakas"
("Liels un mazs")
Spēlējoša, asprātīga un dzīva – tā īsumā varētu raksturot Žebera grāmatu "Ejas un asakas", kur jau ar nosaukumu sākas alošanās un mānīšanās, rotaļāšanās un dauzīšanās, kas nepagurst līdz pat krājuma pēdējai lappusei. "Ejas un asakas" šī gada nominantu vidū izceļas ar oriģinalitāti, kas nav pārmērīga, bet eleganti iekļaujas tajā bērnu literatūras plauktā, kuru varētu rotāt uzraksts – "Ļoti neparasti, tāpēc tik interesanti".
Grāmatu ievada autora epigrāfs, kas vēstī – teksti "Ejās un asakās" sarakstīti vieglajā valodā, tāpēc labi derēs tiem, kas vēl nelasa vai jau aizmirsuši lasītprasmi. Lai gan Žebera valoda grāmatā patiesi ir vienkārša, tomēr autora radītie teksti ir tik daudzslāņaini, ka derēs dažādas pieredzes un sagatavotības lasītājiem. "Ejās un asakās" lasāmi teksti, kas atskaņojas katra lasītāja bērnības pieredzē. Un no svara nav ne vecums, ne redzētais un piedzīvotais. Būtiskākais ir tas, cik precīzi Žeberam izdevies uztvert un īsajos dzejoļos un pasakās iekapsulēt bērnības prieku un radošumu, to tikai bērnā mītošo talantu ieraudzīt zemeslodi puteklī. Vienlaikus autora tekstos ir daudz atsauču uz pieaugušo dzīves redzējumu un pieaugšanu kā dzīves neatņemamu sastāvdaļu.
Asprātīgie dzejas panti un īsās pasakas "Ejās un asakās" rosina paaudžu sarunas, nojauc robežas starp bērnu un vecāku literatūru un ietver sevī būtisku literatūras esenci – neļauties rāmim, tādējādi radot vietu un ļaujot uzplaukt lasītāja atmiņām, fantāzijai un radošumam.
Žebera rakstītā un Andra Brežes ilustrētā grāmata "Ejas un asakas" ir postmodernisma tradīcijās radīti teksti, kuros kārtu pa kārtai klājas dažādas pasaules, līdz izveidojies labirints, kurā bērnišķīgs naivums savijies ar pieaugušo ilgām, bet atrast ceļa sākumu vai beigas nav iespējams. Žebera "Ejas un asakas" ļauj pieaugušam lasītājam atkal būt bērnam, bet bērnam – arvien palikt pašam.
Lasītāju balsojums
LALIGABAs apbalvošanas ceremonija notiks 28. aprīlī atjaunotajā Rīgas cirka ēkā, to tiešraidē varēs vērot portālā LSM, savukārt 29. aprīlī pulksten 21.10 ceremonijas pārraide būs skatāma LTV1.
Pirms laureātu apbalvošanas ceremonijas kultūrtelpā "M/Darbnīca" notiks nominantu dzejas un prozas lasījumi – 18. aprīlī pulksten 19.00 notiks dzejas, dzejas bērniem un dzejas tulkojumu lasījumi, bet 20. aprīlī pulksten 18.00 skanēs proza, proza bērniem un prozas tulkojumi autoru lasījumā.
No 5. aprīļa līdz 26. aprīlim sabiedrisko mediju portālā LSM norisinās Latvijas Literatūras gada balvas 2023 (LALIGABA) publikas balsojums, ļaujot lasītājiem noteikt savu simpātiju.
