Redaktore Rudīte Kalpiņa, komentējot ceremonijas norisi, saka, ka šobrīd formāts ir izvēlēts tāds, ka nav skaidri saprotams, kas ir šī notikuma mērķauditorija: "Šī ir vienīgā reize gadā, kad rakstniekiem ir tik plaša auditorija, tā vietā mēs piedāvājam kluba formāta pasākumu, kas ir pretrunā ar to, ko mēs no rakstniekiem kā domājošiem cilvēkiem sagaidām. [..] Izņemot Daci Meieri, man pasākumā nebija pilnīgi nekādas saķeres ar laiku, tāds noslēgts "mucas" pasākums." Pēc Kalpiņas domām, to būtu nepieciešams atklāti pārrunāt nozarē un tādējādi nonākt pie interesantāka un aizraujošāka pasākuma formāta.
Savukārt Anita Vanaga kā skolotāja meklējusi to, kas skolēniem varētu būt noderīgs no jaunākās latviešu literatūras, un secina, ka to arī atradusi: "Laikmetīgo literatūru cienošs skolotājs to piedāvā arī saviem skolēniem."
Apspriežot latviešu laikmetīgās literatūras tendences, Rudīte Kalpiņa izceļ spilgtos darbus literatūrzinātnē un to, ka tā ir kļuvusi par pastāvīgu kategoriju, savukārt Andris Akmentiņš izceļ tulkotāju veikto: "Viņu darbs ir izcils, un domāju, ka viņu ietekme valodas bagātināšanā ir vislielākā, pat vairāk nekā ikdienas autoriem. Proza nobriest vēlāk, tāpēc es neraizējos, bet šogad nebija tāda viena izteikta līdera, un tad es skatījos un meklēju tādu kā brīnumu, pārsteigumu, [..] Dzejas spēks mani šogad iepriecināja, un žūrijai bija problēma izvēlēties vienu (laureātu), tad es izvēlējos, ka tā ir Šteinberga dzeja, jo tā ir viena no retajām grāmatām, kas ir balstīta tagadnē, nevis virzās uz pagātnes traumām, [..]."
Rudīte Kalpiņa iezīmē trūkstošo mūsdienu dzīves sasaisti ar latviešu prozu: "Mums trūkst dažādu pieredzes lauku, dažādu profesiju un dzīves pieredžu lauku, [..], te ir tas jautājums – cik tālu tu izej no savas mājas?"
Anita Vanaga, izsekojot latviešu dzejas tendencēm, secina: "Lai šī jaunākā literatūra kļūtu par 21. gadsimta paaudzes literatūru, man ir ļoti daudz jāstrādā, bet mācību stundā tam nav laika." Komentējot gada balvas laureāta Ivara Šteinberga krājumu, Vanaga saka: "Man patīk viņa dzeja un ļoti patīk arī valoda, man liekas, ka tā ir jaudīga, bet, ja šos dzejoļus piedāvāju saviem skolēniem… Te ir tik daudz reminiscenču, alūziju, ka literatūra aiziet tādā – "lūk, ko es arī zinu."
KONTEKSTS:
28. aprīlī pasniegtas Latvijas Literatūras gada balvas 2023.
Latvijas Literatūras gada balvas ekspertu komisijas noslēguma balsojumā par LALIGABA ieguvēju nominācijā "Labākais dzejas autordarbs" atzīts Ivara Šteinberga dzejas krājums "Jaunība", kas nācis klajā apgādā "Neputns".
Nominācijā "Labākais prozas autordarbs" balvu saņēma Osvalda Zebra romāns "Mežakaija", kuru izdevusi "Dienas Grāmata".
Nominācijā "Labākais atdzejojums latviešu valodā" balvu ieguva Jana Vērdiņa par Paula Cēlana krājuma "Melnās pārslas" atdzejojumu no vācu valodas. Šo darbu izdevis apgāds "Neputns".
Savukārt par labāko prozas tulkojumu atzīts Daces Meieres no lietuviešu valodas tulkotais Donalda Kajoka romāns "Ezers un citas to pavadošās personas". Šo grāmatu izdevusi Latvijas Rakstnieku savienība.
Nominācijā "Labākais literatūras autordarbs bērniem" laurus plūca Kristīnes Ulbergas darbs "Kas mammai somā?", izdevējs "Zvaigzne ABC".
Savukārt nominācijā "Spilgtākā debija" balvu saņēma Toms Deimonds Barvidis par darbu "Zaļā dzīle", ko izdevusi "Dienas Grāmata".
LALIGABA balvu klāsts šogad papildināts ar nomināciju "Spilgtākais darbs literatūrzinātnē". Par tādu atzīts Benedikta Kalnača "Pavērsiens. Rūdolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūrā", ko izdevis Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts.
Ekspertu komisija lēmusi šogad piešķirt speciālbalvu Ievai Lešinskai par apgāda "Neputns" izdotajiem Eduarda Veidenbauma atdzejojumiem angļu valodā.
Mūža balva par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas literatūrā piešķirta tulkotājai Elgai Saksei.
