Atbildot uz jautājumu, vai esam labi pārstāvēti modernajās valodu tehnoloģijās, sabiedrības „Tilde" zinātniskā vadītāja Inguna Skadiņa atzīst, ka neesam viss.
Mēs neesam diez cik labi pagaidām pārstāvēti valodu tehnoloģijās. Grāmatā ir apkopota pieredze, kas ir uzkrāta Eiropas Savienības valstīs. Arī Latvija piedalījās „MetaNet" projektā, kurā tika analizēts valodu tehnoloģijas stāvoklis visām Eiropas Savienības valstīm. Tika apkopota informācija tikai par bāzes tehnoloģijām un bāzes resursiem. Diemžēl latviešu valoda šajā pārskatā visās grupās ir vāji un fragmentāri reprezentēta," stāsta Skadiņa, skaidrojot, ka apvienojot zinātnisko institūciju resursus, mums ir iespējas aizpildīt robus.
Enciklopēdiski populārajā grāmatā "Latviešu valoda" valoda pirmoreiz skatīta gan kopumā, gan atšķirībās, atsedzot, kā veidojusies latviešu rakstu valoda, kas ir raksturīgs tās dažādiem teritoriāliem paveidiem, gramatikai, leksikai, frazeoloģijai, ar ko atšķiras bērnu un jauniešu valoda, preses, reklāmas un tulkojumu valoda. Grāmatā sniegta informācija par vārdnīcām un terminoloģijas attīstības vēsturi. Grāmatas lapaspusēs vēstīts, kas un kāpēc valodā mainās, kāda ir bijusi valodas politika valstī un kādai tai vajadzētu būt.
Nodaļas ir rakstījuši attiecīgā jautājuma speciālisti, taču grāmata „Latviešu valoda" domāta plašam lasītāju lokam, neraugoties uz tās specifiski zinātnisko saturu.
„Ja mēs runājam par grāmatas mērķauditoriju, tad tā būtu ne tik daudz valodnieki, kā visi, kam interesē latviešu valoda, tai skaitā arī cilvēki, kas mācās latviešu valodu," norāda izdevuma atbildīgais redaktors – LU Humanitāro zinātņu fakultātes profesors un Valsts valodas komisijas priekšsēdētājs profesors Andrejs Veisbergs, skaidrojot, ka vidusmēra cilvēks ar valodu saprot mācību grāmatas, vārdnīcas un gramatikas, taču valoda ir daudz kas vairāk un grāmatā ir apkopota daļa no tā, kas ir valoda.
