No mūzikas norisēm balsotājus visvairāk uzrunājis Latvijas Radio kora sakrālo dziedājumu koncerts „Gaismas ceļā” 13. martā Vecajā Svētās Ģertrūdes baznīcā un koncerts „Kančeli, Perts un Vasks Lielajā Piektdienā” Rīgas Domā 29. martā.
Vizuālajā mākslā visspilgtāko iespaidu atstājusi Ingas Šteimanes kūrētā izstāde “Wilnis 2x.Vilnis Zābers (1963-1994)” Rīgas Mākslas telpā. Varam secināt, ka latviešu mākslas baudītāji labprāt novērtē ne tikai klasiķu kolekcijas, bet ir gatavi atvērties netradicionālākām mākslas formām.
Kārļa Lāča, Jāņa Elsberga, Evitas Mamajas un Dž. Dž.Džilindžera kopdarbs „Oņegins” – mūzikls pēc Aleksandra Puškina darbu motīviem Dailes teātrī - guvis visvairāk balsu nominācijā „Teātris”, savukārt kino sadaļā uz nākamo balsojuma kārtu pārceļo Jāņa Norda drāma “Mammu, es Tevi mīlu”. Cerēsim, ka šajā nominācijā, kurai pērn klājās ne pārāk labi pašu filmu trūkumu dēļ, piepulcēsies vēl citi kinodarbi.
Nominācijā „Literatūra” pārliecinoši uzvarējis Jāņa Joņeva romāns „Jelgava 94”, savukārt kā pirmais pretendents nominācijā „Gada notikums kultūrā” ir nosaucams Federiko Garsijas Lorkas „Lekciju” krājums, kuru latviskojis dzejnieks Edvīns Raups. Pagaidām kā vienīgais projekts nominācijā „Pārsteigums” ir XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku zīmes „Skaņu vijums vainagā” iedziedāšanas akcija.
Balvu „Kilograms kultūras” raidījums „100g kultūras” izveidoja 2011. gada sākumā. Kandidātu izvirzīšanas un vērtēšanas sistēmu veido gan raidījuma „100g kultūras” komanda, gan Latvijas Televīzijas žurnālisti, kuri raidījumos atspoguļo kultūras notikumus Latvijā. Katru ceturksni kultūras notikumu kategoriju skaits var būt mainīgs, taču nepārsniedz astoņas nominācijas, kurās virza ne vairāk kā trīs notikumus.
