„Nevar vienā mēnesī visu sakārtot tā, lai nebūtu ārkārtas gadījumu," uzsver Zigmars Liepiņš, skaidrojot, ka, neskatoties uz iepriekšējās valdes izziņotajiem jauki pabeigtajiem deviņiem mēnešiem, nelaimīgā kārtā visas saistības pārliktas uz pēdējo kvartālu, tērējot nākotnei paredzēto.
Kā uzskatāmu piemēru Zigmars Liepiņš min Vāgnera tetraloģiju, kura, protams, vācu kritiķiem un tūristu auditorijai ir notikums, „jo visu Vāgnera tetraloģiju nekur daudz pasaulē neuzved".
„Tas ir rādītājs, ka mēs esam liela kultūras iestāde, kas spēj veikt Vāgnera iestudējumu," norāda Zigmars Liepiņš. „Beigu beigās, neraugoties uz izpārdotām zālēm festivāla laikā, šī tetraloģija ir nesusi apmēram 250 tūkstošu lielus zaudējumus."
Atbildot uz jautājumu, ko LNO valde darīs, lai vairs nepieļautu ārkārtas papildfinansējuma prasīšanu no valsts budžeta, Zigmars Liepiņš uzsver, ka pats galvenais ir skaidra darbības plānošana.
Protams, ka mēs vēl kādu laiku dzīvosim iepriekšējo notikumu ēnā, jo 2014.gada repertuārs ir tā sastādīts, tādā blīvumā salikts, ka tagad ar lielām pūlēm mēs mēģinām to dalīt," atzīst Liepiņš, skaidrojot plānošanas gaitu un uzsverot, ka neredzot neko īpašu, ja jādzīvo „sava maciņa ietvaros".
Tāpat Zigmars Liepiņš piekrīt apgalvojumam, ka iepriekšējā operas pārvaldes sistēma nav normāli darbojusies, norādot, ka tas ir pierādāms.
Komponists atklāj, ka domājis - LNO valdes priekšsēdētāja amatā viņam būs jārisina psiholoģiskas dabas jautājumi, taču izrādījies, ka jārisina finansiālas, psiholoģiskas, saturiskas un ļoti dažāda rakstura problēmas.
Kā iepriekš ziņots, gada pēdējā valdības sēdē otrdien vēlu vakarā ministri atbalstīja teju miljona latu piešķiršanu finanšu grūtībās nonākušajai Latvijas Nacionālajai operai. LNO saimnieciskās darbības stabilizēšanai tika piešķirts finansējums 418 392 latu apmērā, kā arī 59 827 latus grāmatvedības un uzskaites sistēmas licences atjaunošanai un 337 680 latu apmērā 2014. gada jauniestudējumu tapšanas nodrošināšanai.
