Ziemeļlatgalē jauns kultūrvēsturiskā tūrisma piedāvājums – «Linu ceļš»

Ziemeļlatgalē izveidots jauns kultūrvēsturiskā tūrisma piedāvājums – "Linu ceļš". Proti, Balvu novadā, pašā austrumu pierobežā no vasaras līdz rudenim var izzināt, atklāt, apgūt, sajust, nogaršot visu par un ap liniem, un ieklausīties vietējo saimnieku stāstos. Šķilbēnu pagasta atjaunotās Rekovas dzirnavas, kur top maize ar linsēklām, ir viens no "Lina ceļa" astoņiem pieturas punktiem. 

Ziemeļlatgalē jauns kultūrvēsturiskā tūrisma piedāvājums – «Linu ceļš»
00:00 / 05:10
Lejuplādēt

Rekovas dzirnavās saimnieko viena no pagājušās sezonas īstajām latvju saimniecēm Vija Kuļša.
"Pirmajā stāvā bija miltu malšana un otrajā stāvā apstrādāja vilnu un dzirnavas pastāvēja līdz 1980. gadam un pēc tam te stāvēja tukšs. Ēka nevienam nepiederēja, te sāka lietus tecēt iekšā, iebruka jumts un faktiski viss bija sadrupis. Un 2016. gadā zemnieku saimniecības "Kotiņi" saimniekam Aldim Ločmelim radās iespēja iegādāt ēku un saliekot galvas kopā, radās ideja, ka te varētu būt vietējās produkcijas veikaliņš," pastāstīja Kuļša.

Majestātiskā trīsstāvu pamatīgu laukakmeņu mūra ēka, kas atrodas pašā Balvi-Viļaka ceļa malā, ir sākusi dzīvot jaunu dzīvi, kur ikvienam ir iespēja nobaudīt vietējo Latgales produktu garšu dažādā izpildījumā.

"Mēs piedāvājam ēdienu no linsēklām, te ir linu eļļa, dažādus salātus, ko var gatavot ar linu eļļu. Linsēklas izmantojam pašu ceptā maizītē, sāļā baltmaize ar linsēklām," stāstīja Kuļša.
Linsēklas Rekovas dzirnavu ēdienkartē ir tikai viena no izejvielām, bet tieši tās ir centrālais varonis jaunajā Ziemeļlatgales kultūrvēsturiskā tūrisma piedāvājumā "Linu ceļš Ziemeļlatgalē".

"Latvija ir bijusi otrajā vietā linu eksportā un Latgales reģions bija viens no lielākajiem un mūsu apkaimē – Ziemeļlatgalē – tieši Viļakas pilsēta bija lielākais linu pieņemšanas, nodošanas centrs. Un pēc Otrā pasaules kara Viļakā darbību uzsāka linu fabrika, kas darbojās līdz pat 90. gadiem," linu nozīmi Ziemeļlatgalē uzsvēra Ziemeļlatgales biznesa un tūrisma centra pārstāve Inese Matisāne.

"Linu ceļā" kopumā var viesoties astoņās vietās – muzejos, pie linu audzētājiem, pie seno amatu pratējiem – tekstilmāksliniekiem un kolekcionāriem, pie linsēklu maizes cepējiem.

"Tika apzināti uzņēmēji un saimnieki, kam tuva ir linu tēma, un, kas ikdienā ar to nodarbojas. Ir iespēja gan uzzināt un apskatīt visu linu apstrādes procesu, ko var uzzināt Egļavas mežsaimniecības muzejā, senos darbarīkus aplūkot un dažādus interesantus uzdevumus veikt Senlietu un retro motociklu kolekcijā "Cīrulīši", bet gardumus varēs nobaudīt un meistarklasēs varēs piedalīties gan Rekovas dzirnavās, gan Zelču solā un interesanti, ka tieši Zelču solā ir saglabājušies šie linu mārki, bet tie, kas vēlas redzēt šos linus, tad jādodas uz zemnieku saimniecību "Kotiņi"," atzīmēja Matisāne.

"Linu ceļa" dalībnieki ir vietas ar senu stāstu par linu audzēšanu, apstrādi, tirdzniecību līdz mūsdienīgai saimniekošanai, uzsākot linu audzēšanu. Bet arī šodien Viļakā vēl rauga iedzīvināt seno tradīciju.

"Pirms kovida laikā bija linu lauciņi sasēti un septembrī nāca skolēni kopā ar folkloras kopu, Viļakas muzeju un vecajiem linu fabrikas strādniekiem un tika plūkti lini, tādā veidā godinot linkopību," sacīja Matisāne.

Šis kultūrvēsturiskais tūrisma piedāvājums domāts visiem, kas novērtē tradīcijas un vēlas izzināt, atklāt, apgūt, sajust, nogaršot visu par un ap liniem un ieklausīties vietējo saimnieku stāstos austrumu piereobežā Ziemeļlatgalē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt