Kultūra

Baleta leģenda Arvīds Ozoliņš - magnētiska personība mākslinieces Beļcovas portretos

Kultūra

Rakstniecības un mūzikas muzeja rekonstrukcijas lietā pieļauj izlīgumu

Liepājas Valsts 1. ģimnāzijā atzīmē Zentas Mauriņas 120. dzimšanas dienu

Zentu Mauriņu 120. jubilejā jaunieši piemin Grobiņā un Liepājā

15. decembris ir diena, kad pirms 120 gadiem pasaulē nāca izcilā latviešu rakstniece, tulkotāja un domātāja Zenta Mauriņa. Lai godinātu viņas veikumu, šodien skolēni no dažādām Latvijas vietām satiksies Liepājas Valsts 1. ģimnāzijā, kur mācījusies Zenta Mauriņa. Jauniešiem notiks gan meistardarbnīcas, gan publiski lasījumi, kas vedinās domāt par tām cilvēciskajām vērtībām, par kurām savos darbos runā rakstniece.

Zentas Mauriņas piemiņas istabās, kas tapušas pirms 20 gadiem Grobiņā, muzeja vadītāja Maija Rolava Grobiņas ģimnāzistiem rāda filmu par daudzšķautņaino un arī pretrunīgi vērtēto personību. Pēteris Andersons mācās Grobiņas ģimnāzijas 11.a klasē:

„Atceros, ka jau 1. klasē nācām uz šejieni un mums stāstīja par Zentu Mauriņu, un kā viņa rakstījusi. Viņa ir īsts mūsu pilsētas simbols. Pagājušā gadā mums bija jāuzzīmē zīmējums par viņas garīgās higiēnas baušļiem – ir svarīgi uzticēties citiem, ir svarīgi būt labsirdīgam, darīt tā, lai citiem ir labi.”

Muzeja vadītāja Maija Rolava ir gandarīta, ka Zentas Mauriņas jubilejas pasākumos iesaistās tieši jaunieši.

Kā zināms, viņa bija vēl pavisam maza meitene, kad slimība liedza Zentai kustības, tajā pašā laikā neatņemot gara un dvēseles spēku ilgoties pēc virsotnēm.

„Kā jau Pēteris sacīja par cilvēcīgumu... Par cilvēcīgumu, par iekšējām sāpēm, par vēlmi dzīvot savā situācijā pilnvērtīgu dzīvi. Mēs ar skolēniem runājām, ko mēs katrs darītu tādā situācijā. Kā mēs to uztvertu? Vai mēs kļūtu par upuriem? Un ko mēs darītu, lai būtu šādā situācijā laimīgi,” pārrunātos tematus min Maija Rolava.

Atzīmējot Zentas Mauriņas 120. dzimšanas dienu, Liepājas Valsts 1. ģimnāzijā notiks vairāki pasākumi, kas veltīti rakstniecei. Tur simboliski izskanēs arī aktiera Ērika Vilsona lasītās Zentas Mauriņas tēva domas par mazo meiteni, - viņš, spītējot runām, ka meitenei atliek tikai mācīties rokdarbus, jo neko cita viņa ratiņkrēslā nevarēšot darīt, meitai ticējis un viņu atbalstījis.

Ar Zentas Mauriņas garu esmu sastapies arī senāk, saka aktieris Ēriks Vilsons, atceroties kādu tikšanās reizi ar Latvijas logopēdijas aizsācēju Elfrīdu Lauvu, kura personīgi pazinusi Zentu Mauriņu un viņai palīdzējusi.

„Kādā tikšanas reizē es apsēdos priekšnamā, kur saitēju kurpes. Viņa man jautāju, jaunais cilvēk, ko jūs darāt? Kā, atbildēju, saitēju kurpes! Vai tad nevarat pieliekties? Viņa, būdama 80 gadus veca, pieliecās un sasaitēja kurpes. Tās esot viņas ikdienas kustības, lai neiesērētu. Radās asociācijas ar Zentu Mauriņu, kura savu dzīvi pakārtojusi neatlaidīgam darbam, izglītībai. Tikai tad saņēmu nojausmu, kas ir Zenta Mauriņa,” stāsta Ēriks Vilsons.

Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas direktors Helvijs Valcis atklāj, ka īpašs pasākums notiks klasē, kurā mācījusies Zenta Mauriņa:

„Tas ir ēkas trešais stāvs. Man vienmēr ir bijis jautājums, kā viņa tur nokļuva. Viņu, protams, nesa ar visiem ratiņiem. Mums ģimnāzijā pēc renovācijas ir uzstādīts pacēlājs, tā izrādot cieņu un atceroties, ka mūsu skolā mācījās tik apdāvināta skolniece kāda bija Zenta Mauriņa.”

Liepājas Valsts 1. ģimnāzijā notiks sarunas bez pjedestāla un sarunas par patībām. Citējot muzeja vadītāju Maiju Rolavu - Zenta Mauriņa ir viena no īstās patības nesējām.

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti