Stāstus apkopojusi vēsturniece un bibliotēkas pētniece Kristīne Zaļuma.
Sarunā ar Latvijas Radio Zaļuma stāsta: “Šajā ēkā mēs dzīvojām arī lielā šaurībā un, kā kolēģi atminas, tad tur, kur bija fonotēka, ir bijušas pieslietas kāpnes starp plauktiem, jo tur pa vidu bija vēl tādi gari plaukti uz iekšu sienā. Un darbinieces tur rāpās iekšā, kā caur šahtu, lai paņemtu grāmatas, bet apgriezties tur galā nevarēja un ārā bija jārāpjas atmuguriski, lai varētu izsniegt šos izdevumus. Tas ir pārsteidzoši, kad es skatos uz šiem kolēģiem, tas optimisms un vēlme būt kopā ar šo krājumu un mūziku šajos cilvēkos neapsīka arī šādos apstākļos.”
Latvijas Nacionālās bibliotēkas 101. dzimšanas dienas centrālā aktivitāte būs īpaša velo ekskursija “Ceļš uz Gaismas pili”. Ekskursijā būs iespēja kopā ar pilsētvides pētnieku un gidu Mārtiņu Eņģeli apmeklēt 12 vēsturiskos LNB Rīgas namus un klausīties stāstus par šo ēku likteņiem, arhitektūru un iemītniekiem.
Mārtiņš Eņģelis ir pilsētvides pētnieks un tūrisma kritiķis, kurš šajā sezonā pievienojies LTV žurnālistes Lilitas Eglītes 18 gadu garumā izlolotajam raidījumam “Ielas garumā”. Eņģeļa domas par pilsētām un to, kāpēc Rīgas centra ielu stāstus stāstīt ir visgrūtāk, lasāmas šeit.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas mājvieta Krišjāņa Barona ielā 3
Latvijas Nacionālās bibliotēkas rīcībā telpas šī nama otrajā stāvā atradās no 1959. līdz 2014. gadam.
Pirmā pasaules kara priekšvakarā Latvijas Amatnieku krājaizdevu sabiedrības darbība bija tiktāl paplašinājusies, ka radās nepieciešamība pēc piemērotām telpām. Ar šādu nolūku kase iegādājās gruntsgabalu Barona ielā 3, kur uzcēla namu ar plašām, ērtām telpām, ugunsdrošām tērauda velvēm un seifiem biedru vajadzībām.
Pēc arhitekta Jāņa Alkšņa godalgotā projekta nama celtniecība tika paveikta no 1911. līdz 1912. gadam. Neoklasicisma stilā būvēto iespaidīgo ēku dēvēja arī par “Zemgaļa kasi”, jo rīdziniekiem tā saistījās ar sabiedrības dibinātāja, zvērināta advokāta un vēlākā Latvijas Valsts prezidenta Gustava Zemgala vārdu. Bankas namā divos apakšējos stāvos atradās tirdzniecības un bankas telpas, bet augšējos – plaši un labiekārtoti dzīvokļi. Jau drīz ēkas pirmajā stāvā atklāja kinoteātri “Kino de Paris”.
1918. gada 17. novembrī, Latvijas valsts dibināšanas priekšvakarā, kases telpās notika vēsturiska sēde –
pēc ilgām pārrunām latviešu politisko partiju pārstāvji nodibināja Latvijas Tautas padomi un panāca kopēju vienošanos, ka Latvijai jāpastāv kā neatkarīgai valstij.
Šajā namā starpkaru periodā dzīvojušas Latvijā pazīstamas un bibliotēkas vēsturē svarīgas personas. Piemēram, 3. dzīvoklī – ievērojamais advokāts senators Kristaps Valters, un vēlāk arī izcilais čellists profesors Ēvalds Berzinskis ar kundzi operdziedātāju Helēnu Cinku-Berzinsku. 5. dzīvoklī mitinājās ārsts, Latvijas stomatoloģijas pamatlicējs Kārlis Barons, un savas dzīves pēdējos četrus gadus – arī viņa tēvs latviešu tautasdziesmu krājējs Krišjānis Barons. 1985. gadā apartamentos atklāja Krišjāņa Barona muzeju, kas tur darbojas vēl šodien.
6. dzīvoklī dzīvoja Gustavs Zemgals, bet 7. dzīvoklī – filologa un jurista, kā arī Valsts bibliotēkas vicedirektora Aleksandra Pavara ģimene. Starp citu, šis ir vienīgais dzīvoklis, kas mantots no paaudzes paaudzē un atrodas ģimenes īpašumā arī mūsdienās; 8. dzīvokli apdzīvoja advokāts un ievērojams sociāldemokrāts Fricis Menders, 9. dzīvoklī – pirmā diplomētā latviešu ārste un pirmā Rīgas pilsētas domniece Klāra Hibšmane, savukārt 10. dzīvoklī – tirgotājs un grāmatizdevējs Jānis Roze. Nama apakšējā stāvā atradās viņa grāmatu veikals un zīmogu un spiedogu darbnīcu – līdz 1940. gadam lielākā Latvijā.
Kopš 60. gadiem ēkas pirmajā stāvā atradās parfimērijas lielveikals “Pērle”, kas tur pastāvēja vairāk nekā 30 gadu, bet otrajā stāvā bibliotēka un tās Mūzikas literatūras lasītava ap šo laiku jau glabāja 130 000 vienību lielu nošu un literatūras krājumu. Maz zināms fakts, ka šī ilgus gadus bija vienīgā vieta Padomju Savienībā, kur brīvi varēja lasīt britu mūzikas žurnālu “Melody Maker”.
Ap 70. gadu vidu bibliotēkas telpas, virs kurām atradās dzīvokļi, bet zem tām – veikali, bija pārblīvētas. Dzīvokļu saimnieki vairākkārt bija appludinājuši bibliotēkas krājumu, un tā droša glabāšana bija apdraudēta. Darba apstākļus un mikroklimatu dažkārt ietekmēja arī nekvalitatīvi veiktie remontdarbi: pētniecības darba telpā ziemā bija neciešams aukstums. Nepieņemami apstākļi bija arī krātuvēs un lasītavā, tostarp vienā no telpām uz darbinieka galvas bija nokritusi armatūra; krātuves telpā griesti un sienas regulāri bija mitras, un pamazām gāja bojā skaņuplates.
1991. gada janvāra Barikāžu laikā šo nodaļu telpās iekārtoja vienu no Tautas frontes diennakts štābiem. Dežūras bija uzņēmušies bibliotēkas darbinieki. Divas telpas pārvērta par ēdamzālēm, vienu par guļamistabu un vēl vienu par virtuvi.
Kādreizējā terminologu kabinetā aiz aizslēgtām durvīm slēpa Ministru padomes arhīvu un Tautas frontes datortehniku, par ko zināja tikai pāris darbinieku.
Mūsdienās bibliotēkas otrā stāva telpas 2016. gadā ieguvušas jaunu īpašnieku, un nams ir arī vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas vēsturisko namu stāsti portālā LSM.lv:
Lai iepazītu arī pārējo namu pagātni, ''Spotify'' kanālā “Klausītava” un bibliotēkas mājaslapā pieejami audio ieraksti, kurus ieskaņojuši Gaismas pils darbinieki.
