Lai gan tāpat kā citām valsts iestādēm līdz ar krīzi opernamam krietni samazināja valsts finansējumu, šeit jostas tā īsti savilktas netika. Un aizkulisēs neslēpa, ka saimniekošana operā nereti notiek, nerēķinoties ar budžetu. 2011.gada beigās izrādījās, ka operai atkal sakrājušies pusmiljona latu lieli parādi, un uz mirkli sašķobījās ilggadējā iestādes vadītāja Andreja Žagara krēsls.
Tomēr par spīti solījumiem ātri tikt skaidrībā ar patieso situāciju un sīki smalki vētīt Žagara saimniekošanu, operas audita rezultāti noteikti kā ierobežotas pieejamības informācija. Bet gandrīz vienīgais publiskais secinājums no tā – operai vajag vairāk naudas. Un pērn Baltajam namam atkal piešķīra papildus vairāk nekā miljonu latu.
Opera pati norāda, ka pērno gadu beigusi ar 126 000 latu lielu peļņu. Taču „Lursoft” datu bāzē atrodamā iestādes finanšu analīze liecina, ka tai parādu joprojām ir vairāk nekā apgrozāmo līdzekļu. Bet tas nozīmē risku atkal nespēt nokārtot īstermiņa parādsaistības.
„Šobrīd mēs esam novērsuši gan parādu, gan iztrūkumu pamatdarbībā, un šobrīd problēmu vairs nav. Tas, kas ir šī brīža gada pārskatā, ir saistīts ar skatuves rekonstrukciju, mēs pabeigsim skatuves rekonstrukciju, kurai arī ir finansējums, un viss plāns iet pēc attīstības scenārija, kā bija plānots,” tagad saka kultūras ministre Žaneta Jaunzeme - Grende (VL – TB/LNNK).
Žagara oponenti gan uzsver, ka operas vadītāja saimniekošanas stils šajā laikā mainījies nav un, kur paliek it kā konkrētiem mērķiem piešķirtā nauda, ne vienmēr ir skaidrs pat iestādes darbiniekiem. „Neviens jau nestrīdas, ka mersedess laba mašīna. Vienīgais, vai mēs varam to atļauties? Tā arī audita rezultāti joprojām nav publiskoti,” saka LNO orķestra arodbiedrības vadītājs Aldis Grunde (VL–TB/LNNK) un piebilst: „Bet pēc mūsu informācijas, tas bija viens no nosacījumiem, lai mēs varētu iet to attīstības scenāriju, ko valdība apstiprināja, - tam bija vajadzīgi 1,2 miljoni, un pirmais darbs, kas bija jāizdara, bija jāatjauno slodzes. Slodzes joprojām nav atjaunotas. Var jau būt, ka bija vēl kādi parādi, ko pusotru gadu atpakaļ kāds neuzrādīja, varbūt ka tur vajadzēja iztērēt.”
Ministre gan uzsver, ka arodbiedrība acīmredzot ir ko pārpratusi, jo papildu piešķirtā nauda operā esot iztērēta plānotajiem mērķiem un parādu nav.
Savukārt nodrošināt, lai regulāras naudas “piešprices” nebūtu vajadzīgas turpmāk, ir jaunveidojamās valdes uzdevums. Pēc vairāk nekā pusotra gada kavēšanās ministrija šonedēļ beidzot izsludinās konkursu uz trim valdes locekļu vietām.
Te gan vēl ir jautājums par kandidātiem izvirzītajiem kritērijiem, kurus pat atbildīgās ministrijas vadība skaidro atšķirīgi. Līdz ar to tā arī nepaliek skaidrs, vai pretendentiem obligāti nepieciešama pieredze valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības vadībā. Taču šis nosacījums ir būtisks, jo, prasot obligātu pieredzi valsts iestādē, tiek automātiski izslēgti profesionāļi no privātās sfēras.
Vienlaikus ministrija neslēpj, ka labprāt Žagaru kā māksliniecisko vadītāju redzētu operas vadībā arī turpmāk. Bet no prognozēm, cik liela varētu būt konkurence uz valdes krēsliem operā, atturas. „Tas, ka Andrejs Žagars būtu ļoti vērtīgs kā valdes loceklis, es neizslēdzu arī valdes priekšsēdētājs, tā ir pilna iespēja. Un es būtu tikai gandarīts, ja viņš šādā konkursā piedalītos. Tas, kas ir bijis strīdu pamats, ir - vai tā ir šodienas domāšanai atbilstoša, laba pārvaldība. Jo tomēr tās ir lielas valsts finanses, kā jūs zināt, valsts dotācijas. Un, šķiet, ka tā nav izcili laba pārvaldība,” norāda LNO valdes konkursa komitejas vadītājs Jānis Dripe.
Par spīti jau pagājušajā nedēļā dotajam solījumam, interviju Latvijas Televīzijai Žagars atcēla desmit minūtes pirms norunātā laika. Tā būtu bijusi telefonintervija, jo operas vadītājs kārtējo reizi ir ārzemēs. Kopumā kopš gada sākuma Žagars komandējumos pavadījis 35 darba dienas.
