„Mes faktiski pastuovom iz pošfinansejuma, moksojam bīdru naudu i poši moksojam ari par myusu uzatureišonu Latvejis Nacionalū bīdreibu kulturys nomā, mes asam ituos asosiacejis bīdri. Nazkod deļ ituo myus daudzi nasaprota, deļkuo mes tī asam, jo tī tok apsavīnoj vysaidys mozuokumtauteibys, bet jius tok asat latvīši. Nui, mes asam latvīši i nikur i nikod sevi nastotom kai mozuokumtauteibu. Mes asam kulturys bīdreiba. Vys tik tai kulturys bīdreibai koč kur vajag ari palikšonys. Vīnu breidi, ka mes bejom gondreiž iz īlys, taišni itei asociaceja myus pajiema sovā paspuornē,” stuosta L.Leikuma.
Sovpus „Trešō zvaigzne” vacbīdrs Alberts Mozga bīdreibā dorbojās nu tuos septeņpadsmituo pastuoviešonys goda, kai tikū izzynuojs, ka Reigā taida ir. Pats Alberts ir dzims i audzs Latgolā. „Asu dzims Lubuona pusē. Muote ar mani runuoja tikai latgaliski. Maņ ir svareigi runuot muotis volūdā. Ka es suoku īt četrgadeigejā Cakulu skūlā, es pat nazynuoju, kas tei taida latvīšu volūda ir. Maņ tei beja tikpoš kai svešvolūda, pylnā vuorda nūzeimē. Guoja laiks i mes tur lauzejomēs tymā volūdā īškā. Vieļuok Reigā i ari armejis laikūs šaļtim beja tai, ka godim latgalīšu volūdu nadzierdeju.”
Reigys latgalīšu bīdreibai „Trešō zvaigzne” ir loba sadarbeiba gon ar bīdreibom Latgolys regionā, gon latgalīšu bīdreibom uorzemēs. Jau daudzus godus jī aktivi komunicej i sasateik ari ar Sibira latgalīšim i turīnis latgalīšu bīdreibu.
„Mes pat tī asam sareikuojuši vīnu latgalistikys konfereņci. Beja svineiguo piecpušdīne i tī Leonards Latkovskis [viesturnīks] saceja runu. Jis ar tū runu tai aizčēra tī dzeivojūšūs latgalīšus, kas tī ir jau trešajā paaudzē, bet jī vēļ saprūt i ruonoj latgaliski, i jim ir duorga Latgola. Es uzskotu, ka tei beja tik organiska rītumu i austrumu diasporys savīnuoša, ka nivīna sabīdryskuo organizaceja, atbiļdeigī varys organi tuo navar dabuot gotova,” stuosta L.Leikuma.
Stuostūt par tū, ar kaidu nūskaņu i sajiutom sovulaik tyka veiduota itei bīdreiba, kai ari par apleicejūs na latgalīšu attīksmi, sarunā kluotasūši bīdri pīzeist, ka pīdzeivuoti vysaiži breiži. Vysa vaira skumdynoj, kod poši latgalīši, izbraucūt nu dzimtinis, aizalīdz sovu sakņu ci nūsastuoj preteimā.
„Tys ir lītai stypri traucejūši, jo saīt tai, ka mes ite, Reigā, gribim koč kū dabuot gotovu, izsist, paleidzēt, a mums tiuleņ soka, bet jius tok tī poši navarit sasaprast. Tiuleņ buož acīs. I kū tod tu vari kaidam pīruodeit, par koč kaidu latgalīšu vīnuoteibu, kūpeigu lītu, kūpeigom idejom. Mes poši reizem najādzom pastuovēt kai vīna lela vīnuoteiba. Dīvamžāļ,” soka L.Leikuma.
Lidija uzsver, ka latgalīši nikod i nikur sevi nav pozicionējuši kai atsevišku tautu – mes asam tī poši latvīši. Vīneigais izjāmums varātum byut iz Sibiri sovulaik izbraukušī latgalīši. „Sibira kontekstā latgalīšus var skaiteit par atsevišku tautu, jo tai jī tī tyka postulāti i latgalīšu volūdu par atsevišku volūdu. Tymā laikā latgalīšu volūdai ar Vidzemis i Kūrzemis volūdu vēļ nabeja nikaida sakara, jo jī tak tūlaik nūbrauce vēļ leidz 1917.godam. Jī tok nūbrauce ar sovu dzymtū volūdu, kas beja latgalīšu. I voi jim niule juosoka, ka jī nūbrauce ar dialektu? Nā, saprūtams, ka jī nūbrauce ar muotis volūdu i tai jī vysod tū ir postuliejuši. I tai jī tī gon tehnikumā vuicejuos latgalīšu volūdā, gon ari gruomotys jim izdeva na „latgalskom jazike” (latgaliešu valodā)... Jim tī pat dokumentūs raksteja, ka jim ir atseviška tauteiba – latgalīts. Tī “latvīts” raksteja tim, kas beja nu Vidzemis, Kūrzemis guberņu. Sovpus tam, kas izbraucs nu Vitebskys gubernis raksteja, ka jis ir latgalīts,” skaidroj L.Leikuma.
Pīsaskarūt volūdys temai i slaviskajam Latgolā, Lidija pīzeist, ka tai eistyn ir, ka krīvvolūdeigim ir vīgluokai īsavuiceit latgalīšu volūdu nikai latvīšu. „Latgalīšu volūdys skaņu izruna vaira atbylst slavu volūdom. Par pīmāru, mums ir tai saucamī meikstī leidzskani... Mums ir meikstī i cītī leidzskani, taipoš kai leitovīšu volūdai. Raksteibā mes itū atškireibu navarim paruodeit, bet tī tok ir lela starpeiba. I, ka mums byutu tys meikstūs leidzskaņu apzeimuojums, mes izreiz varātum adekvatuok puorskaiteit tekstu i izreiz vysu saprast. Mes tuo nadoram, jo nu suokuma myusu raksteibā tys nav īsaguojs. I niu tik krasai maineit vysu, ļauds galeigi napījimtu. Redzit, jau vīna poša burta maiņa kū nūzeimoj - streidi 30 godu garumā. Bet ituo byutu vādzejs. Aiz tam krīvi ci kaids cyts Latgolā dzeivojūšais krīvvolūdeigais dreižuok īsavuica latgalīšu volūdu nikai latvīšu, jo fonetiski juos ir leidzeiguokys.”
Lidija Leikuma ari uzsver, ka Latveju nūturēs Latvejis lauki, kur nazkod cylvāks dzeivuoja saskaņā ar dobu, “kur jis vuicejuos vysa kū nu sovutāvu i vactāvu i kur beja paaudžu saikne, kas niule ir pagaisuse gondreiž voi piļneibā. Kur vaļdeja dzymtuo volūda.”
