VNĪ: Valsts ne vienmēr ir labākais kultūrvēsturisku objektu apsaimniekotājs

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Lai gan valsts un pašvaldību vēlme nodot atsevišķus tām piederošos objektus privātīpašnieku rokās bieži vien saskaras ar asu iedzīvotāju kritiku, sabiedrībai būtu jāsaprot, ka valsts ne vienmēr ir labākais kultūrvēsturisku objektu apsaimniekotājs, Latvijas Televīzijas raidījumā “Patiesības stunda” atzina AS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes loceklis Andrejs Milzarājs.

Milzarājs pastāstīja, ka daļa no valstij nozīmīgiem objektiem atrodas ministriju vai citu valsts iestāžu pārvaldījumā, līdz ar to par ēku apsaimniekošanu dažkārt atbild cilvēki bez vajadzīgās profesionālās kvalifikācijas. VNĪ rīcībā nonākušo ēku un objektu bēdīgais stāvoklis bieži vien norāda uz nepietiekamu iepriekšējo pārvaldnieku uzmanību un finansējuma trūkumu.

“VNĪ pašmērķis nav koncentrēt savā pārvaldījumā maksimāli daudz objektu, taču, ja vēlamies investēt, attīstīt un rekonstruēt, ir jāievēro noteikumi. Regulējums valstī ir pārāk stingrs, lai nodarbotos ar pašdarbību,” pauda Milzarājs.

Arī nekustamā īpašuma pakalpojumu uzņēmuma SIA “Latio” valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns bija skeptisks par valsts iestāžu spējām uzturēt kārtību tām piederošajos objektos.

Pēc uzņēmēja domām, sabiedrībai būtu jāizsver savas iespējas palielināt par nodokļu maksātāju naudu uzturamo muzeju skaitu un tā vietā jānodod tādas ēkas kā Stūra māja jeb Tetera nams privātīpašnieku rokās.

Tajā pat laikā Šīns atzina, ka Latvijas sabiedrība nav gatava šādiem lēmumiem – liberālo domu, pēc viņa teiktā, atbalsta tikai 4% iedzīvotāju. Turpretī citi esot bažīgi un nedroši, un jūtas nepiederīgi lielajai Eiropas tautu saimei.

Savukārt Latvijas Nacionālā mākslas muzeja vadītāja Māra Lāce kā pretēju piemēru minēja Ķemeru sanatorijas ēku. Sanatorija varējusi kļūt par lielisku kūrortvietu, taču nemākulīga privātpersonu darbošanās un valsts piekāpšanās procesos ir to novedusi pie šī brīža stāvokļa.

Lāce skaidroja, ka, pateicoties sabiedrības vēsturiskajai atmiņai un noteiktam sentimentam, virkne lietu kļuvušas par simboliem laikam, sabiedrībai, cilvēku grupai un noteiktām garīgām vērtībām. “Ja pieķeras šīm lietām - sākas sabiedrības pretreakcija, taču, manuprāt, ir jāpieķeras ļoti nopietnām lietām, lai tā notiktu,” sacīja Lāce.

Lai gan ekonomiskā krīze ir aktivizējusi jautājumus par tautai būtisku vērtību pārdošanu, jāsaprot, ka tas ir īslaicīgs ieguvums - kultūras objektam ar simbola nozīmi kļūstot par vienu rindu grāmatveža ekselī, sākas lielas problēmas, norādīja Lāce.

Vēstīts, ka bijušajai Valsts drošības komitejas ēkai Rīgā, Stabu ielā, jeb tā sauktajai Stūra mājai joprojām nav izdevies atrast īrniekus. Pagaidām vienīgais ēkas iemītnieks ir Okupācijas muzeja biedrība ar izstādi “Stūra māja”. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti