Viņš uzsvēra, ka 2014. gadā apstiprinātais JRT kopējais rekonstrukcijas budžets netika balstīts konkrētā būvprojektā, turklāt netika ņemta vērā pilsētvides specifika un mūsdienīga teātra prasības. Šis budžets nav atbilstošs projekta sarežģītībai un nozīmīgumam.
“Ja salīdzinām būvniecības izmaksas uz vienu kvadrātmetru, tad pēc 2014. gada aprēķiniem JRT viena kvadrātmetra būvniecība izmaksātu 1577 eiro, kas ir teju tādā pašā līmenī kā Ādažu kultūras centrs vai Stopiņu kultūras novada centrs, kur būvniecības izmaksas bija attiecīgi 1510 eiro kvadrātmetrā un 1623 eiro kvadrātmetrā. Taču šajā gadījumā mēs runājam par ēku ar augstu sabiedrisko nozīmi – Eiropas līmeņa teātri,” skaidroja Neimanis.
Pašlaik no aprēķinātā kopējā rekonstrukcijas budžeta 21 miljonu eiro veido būvniecības izmaksas, bet 10 miljonus eiro – būvuzraudzība, tehnoloģijas un aprīkojums, ārvalstu ekspertu darbs.
Projekta autore arhitekte Zaiga Gaile norādīja, ka vienlaikus plānotie risinājumi ir demokrātiski, tie nav ekskluzīvi.
“Šī projekta budžetu ietekmē ierobežotā vide – būvniecības apstākļi, pilsētas tīkli, apakšstacija, integrācija pilsētvidē, restaurācija, ievērojot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas prasības. Taču mēs iegūsim Eiropas līmeņa teātri, divkāršotu izmantojamo platību, lielo zāli ar vairāk nekā 500 sēdvietām pašreizējo 300 vietā. Unikāls risinājums ir divējādā akustika un skaņas izolācija, kādas nav nevienam citam objektam Latvijā,” pastāstīja Gaile.
Arī Neimanis apstiprināja, ka objekta būvniecības apstākļi būs sarežģīti: “Jau tagad zinām, ka JRT pazemes izbūvi var salīdzināt ar Dzintaru koncertzāles pazemes izbūves darbiem, savukārt integrāciju vidē – ar Mihaila Čehova Rīgas krievu teātri. Būvniecību apgrūtinās arī blakus esošās ēkas, jo būvniecības laikā tās sarežģīs piekļuvi objektam, un vienlaikus mēs vēlamies saglabāt komforta līmeni kaimiņiem.”
Neimanis arī atgādināja, ka JRT ir viena no 100 adresēm, ko VNĪ apņēmās būvēt termiņos un kvalitātē – tā, lai ar šo projektu varētu lepoties visa Latvijas sabiedrība.
“Kad jūs pēc diviem gadiem atnāksiet uz šo zāli, jums liksies, ka nekas nav mainījies, ka tā ir tā pati zāle. Bet mēs to pilnībā pārtaisām: mēs mainām slīpumu, paceļam augstumu, mainām kritumu un atbīdām balkonu atpakaļ. Tas nebūs nolasāms, bet es garantēju, ka no katras vietas būs ideāla redzamība un ideāla dzirdamība. Un trešā lieta – būs svaigs gaiss!” sola Gaile.
JRT pagaidu mājās Tabakas fabrikā gūtās mācības neļaušot ekonomēt uz kvalitāti, un arī iespēju projektā kaut ko samazināt ne VNĪ, ne arhitekte Zaiga Gaile neredz.
“Tur nevar neko noņemt nost, jo tur nav nekādu ekskluzīvu detaļu. Viss ir kā vecā mājā – pamatīgs, labs, ar pieklājīgu kvalitāti. Sāka runāt, ka ņemsim nost pazemes [dekorāciju] darbnīcas. Bet teātris uz to neparakstīsies,” skaidro Gaile. "Ja jāatsakās no pazemes apjoma, tad jāmaina projekts, un tas nozīmē atkal gadu, pusotru pārprojektēšanai. Tā kā mēs pašlaik neapsveram iespēju kaut ko optimizēt.”
JRT ar arhitektu izstrādāto projektu ir ļoti apmierināts un visvairāk baidās no taupīšanas uz kvalitātes rēķina, ar ko pašlaik diendienā jāsaskaras Tabakas fabrikā.
"Zinot, ka mēs ņēmām minimālo programmu no tā, kas teātrim ir vajadzīgs, es nevaru iedomāties, ko tagad no tā varētu mest ārā,” atzīst teātra direktore Gundega Palma.
Pašlaik projekts ir būvniecības iepirkuma otrās kārtas stadijā, kurā piedāvājumus iesnieguši divi no pieciem pretendentiem. Šie piedāvājumi vēl ir jāvērtē iepirkuma komisijai.
Jāpiesaista papildu budžets
"Līdztekus viens no svarīgākajiem soļiem, kas mums jāveic – ir jāpiesaista papildu budžets. Pašlaik mēs redzam trīs virzienus, kā mēs varam maksimāli optimāli iegūt papildu līdzekļus,” teica VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica.
Pirmkārt, VNĪ plāno piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu, atsevišķi izdalot energoefektivitātes darbus. Otrkārt, VNĪ pārskatīs esošos projektos neapgūto finansējumu. Treškārt, pēc tāmju izvērtēšanas un iepirkuma noslēguma tiks sāktas sarunas ar pasūtītāju – Kultūras ministriju.
“Mēs ceram, ka, veicot minētos soļus, mēs iegūsim visus nepieciešamos līdzekļus. Projekts ir unikāls un vērienīgs, jo mūsu mērķis ir mūsdienīgs teātris, saglabājot ēkas vēsturisko garu un mantojumu. Īstenojot to paredzētajā apjomā, ieguvēji būs visi – teātra komanda, sabiedrība un valsts,” sacīja Gruškevica.
Jaunajā projektā izmantoto telpu apjoms divkāršosies – no 5146 kvadrātmetriem (m2) uz 11 147 m2, un kopējais skatītāju vietu skaits sasniegs 840 līdzšinējo 400 vietā. Proti, paredzētas trīs skatītāju zāles – lielās Smiļģa zāles partera daļā būs 325 skatītāju vietas, bet balkonā – 175, lielajā “Black-box” zālē – 240, mazajā “Black-box” zālē būs 100 sēdvietu. Paredzēta vieta teātra kafejnīcai un bērnu istabai.
Papildus jaunajā projektā ir paredzētas trīs mēģinājumu zāles – lielā mēģinājumu zāle 282 m2 platībā, divas mazās mēģinājumu zāles 163 m2 un 126 m2 platībā. Otrais stāvs, kas ieguvis nosaukumu Radošais stāvs, tiks pilnībā atvēlēts aktieriem un citiem teātra darbiniekiem ar plašu virtuvi kopīgai tējas tasei, lugu lasījumiem vai jaunu ideju radīšanai. Savukārt pagrabstāvā būs moderna darbnīca.
Visā teātrī kopumā būs mūsdienīgs un starptautiskiem standartiem atbilstošs tehnoloģiskais aprīkojums.
Atbilstoši pilnsabiedrības “Zaigas Gailes birojs un partneri” izstrādātajam būvprojektam būvdarbi varētu tikt sākti šovasar – jūnija beigās, ja viss ritēs raiti un nebūs pārsūdzību. Darbi jāpabeidz līdz 2021.gada sākumam.
Precīzas JRT pārbūves izmaksas varētu būt zināmas nākamās nedēļas beigās, kad iepirkumu komisija izlems, kuram no atlasītajiem būvniekiem – pilnsabiedrībai "Rere būve 1" vai personu apvienībai "BBA un RT" – šo darbu uzticēt. Tad papildu finansējuma meklēšanā iesaistīsies arī Kultūras un Finanšu ministrija. Ja līdz jūnijam naudu neatradīs un līgumu ar būvniekiem nenoslēgs, teātra pārbūves termiņu nāksies pagarināt.
VNĪ šobrīd īsteno 32 nozīmīgus attīstības projektus, kuri iekļauti programmā “100 adreses Latvijas simtgadei’’, aptuveni 135 miljonu eiro apmērā. Uzņēmuma pārziņā ir vairāk nekā 500 ēku īpašumu 1,8 milj. m2 platībā un vairāk nekā 4100 zemes īpašumu vairāk nekā 10 milj. m2 platībā. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
KONTEKSTS
- Jaunais Rīgas teātris uz pagaidu mājvietu Tabakas fabrikā pārcēlās 2017. gadā. Pārcelšanās bija nepieciešama, lai varētu rekonstruēt ēku Lāčplēša ielā.
- “Tabakas fabrikas” restaurācijas gaitā VNĪ lauza līgumu ar “RBSSKALS Būvvadība” par termiņa neievērošanu, un darbus pārņēma SIA “Abors”. Tas sadārdzināja izmaksas par 1,1 miljonu.
- VNĪ restaurētā “Tabakas fabrikas” ēka izpelnījās asu profesionāļu kritiku par telpu neatbilstību teātra prasībām.
- Arhitekte Zaiga Gaile publiski pauda, ka nepieļaus “Abora” uzvaru JRT rekonstrukcijas konkursā.
