VNĪ izbeidz līgumu par būvdarbu veikšanu Rakstniecības un mūzikas muzejā

Būvuzņēmējs - pilnsabiedrība „PMK un BBA” - nav veicis darbus līgumā noteiktā termiņā, nodarot būtiskus zaudējumus Latvijas valstij, tāpēc Valsts akciju sabiedrība „Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izbeidz līgumu ar būvuzņēmēju par būvdarbu veikšanu objektā „Rakstniecības un mūzikas muzejs” Rīgā, Pils laukumā 2, lsm.lv 16. februārī pavēstīja VNĪ pārstāvji.

2016.gada 28.aprīlī VNĪ noslēdza līgumu ar pilnsabiedrību „PMK un BBA” par Rakstniecības un mūzikas muzeja rekonstrukciju, paredzot būvdarbu izpildes termiņu līdz 2017.gada 26.janvārim.

VNĪ pārstāvis Arnis Blodons par Rakstniecības un mūzikas muzeja pārbūves līguma apturēšanu

Muzeja rekonstrukcijai piesaistīts Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finansējums, kura izmantošanu pilnā apmērā būvuzņēmējs ar savu neefektīvo būvdarbu plānošanu un to izpildes kavēšanu, ir apdraudējis.

VNĪ likumā noteiktā kārtībā pieprasīs būvuzņēmējam atlīdzināt būvuzņēmēja radītos zaudējumus valstij.

Lai pabeigtu būvdarbus, VNĪ atbilstoši Publisko iepirkumu likumam organizēs jaunu iepirkuma procedūru.

Savukārt būvnieki „Valsts nekustamo īpašumu” pārmetumus kategoriski noraida un plāno taisnību meklēt tiesas ceļā. Kā Latvijas Radio norādīja būvnieku apvienības pārstāvja „Baltic Builders Alliance” valdes priekšsēdētājs Ivo Čerbakovs, pats pasūtītājs vairākkārt veicis izmaiņas būvprojektā, kā rezultātā termiņos vairs nevarēja iekļauties.

Būvnieku pārstāvis Ivo Čerbakovs par Rakstniecības un mūzikas muzeja pārbūvi

„Atsedzot dažādas būvdarbu zonas, tika secināts, ka šim būvprojektam atbilstoši to nav iespējams izbūvēt. Šīs izmaiņas tika arī likumā noteiktajā kārtībā veiktas. Tas viss ir dokumentāli fiksēts, un būtībā tās nozīmīgākās izmaiņas kā sākās no vasaras, tā katru mēnesi tās ir bijušas pat vairākas. Tajā skaitā tādas nozīmīgas izmaiņas, ko vajadzēja saskaņot arī būvvaldē. Pēdējās no tām, kas skar arī ēkas konstruktīvo daļu, pasūtītājs būvvaldē iesniedza tikai 18.janvārī, bet mums tiek pārmests, ka mums būvdarbus vajadzēja pabeigt 26.janvārī," skaidro Čerbakovs.

"Tā ir absurda situācija, kas mums nav pieņemama,” uzsver Čerbakovs.

Tikmēr Kultūras ministrija (KM) 16.februārī izplatījusi paziņojumu, kurā aicina VNĪ paātrināt jauna būvnieka meklējumus, lai varētu pabeigt Rakstniecības un mūzikas muzeja ēkas pārbūves un restaurācijas darbus līdz šī gada beigām. Tāpat KM lūdz steigšus atrisināt jautājumu par muzeja pagaidu telpām.

"Ņemot vērā, ka VNĪ ir lauzusi līgumu ar līdzšinējo būvnieku un jauna būvnieka atrašana, kā arī pārbūve ievilksies, KM lūgs VNĪ iesniegt precizētu projekta īstenošanas grafiku, kā arī jau otro reizi ir lūgusi EEZ finansējuma donorvalstīm pagarināt finansējuma attiecināmības termiņu. Sarunās panākta vienošanās, ka attiecināmās izmaksas par pārbūves un restaurācijas darbiem, kas veikti līdz š.g. 30.aprīlim, varēs segt no EEZ līdzfinansējuma pie nosacījuma, ja darbi tiek pabeigti līdz š.g. beigām," norādīts KM paziņojumā.

Projekts „Rakstniecības un mūzikas muzeja rekonstrukcija” tiek finansēts programmas „Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana” ietvaros.

Jau vēstīts, ka pēc vairākkārt apstrīdētiem un Iepirkumu uzraudzības padomes apturētiem iepirkumiem un gara sarunu procesa VNĪ beidzot nodeva būvniekiem Rakstniecības un mūzikas muzeja ēku Vecrīgā pagājušā gada jūnijā.

KM jau 2012.gadā uzsāka risinājumu meklēšanu Rakstniecības un mūzikas muzeja pārbūvei. KM veica nepieciešamos priekšdarbus (programmas apstiprināšanu Ministru kabinetā (MK) un saskaņošanu ar donorvalstīm; MK noteikumu izstrādi un apstiprināšanu, u.t.t.), lai 2013.gada 1.novembrī VNĪ varētu uzsākt muzeja rekonstrukcijas projekta vadību.

"Muzeja ēkas stāvoklis bija slikts. Tehniskajā izpētē, kas tika veikta pirms būvniecības uzsākšanas, secināts - ēkas stāvoklis neļauj pildīt muzejam uzdotās funkcijas: ēkas fasāde un iekštelpas apdraud cilvēku drošību, ēka neatbilst universālā dizaina prasībām, esošais sanitāro mezglu aprīkojums nav pietiekams apmeklētāju ērtību nodrošināšanai, pamatu sēšanās dēļ radītie bojājumi nepieļauj kvalitatīvu ekspozīciju attīstību, pastāvīga mikroklimata trūkuma dēļ apgrūtināts darbs ar krājuma priekšmetu oriģināliem, nepieciešamība slēgt apmeklētājiem telpas, kuru estētiskais stāvoklis nav piemērots publisko pakalpojumu sniegšanai," skaidro Kultūras ministrija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt