Šobrīd kopumā Latvijā reģistrēts 8751 kultūrvēsturiskais piemineklis, lielāka daļa ir arhitektūras pieminekļi - vairāk nekā 3000. Labā stāvoklī ir 31,5% no šiem objektiem, 59% ir apmierinošā stāvoklī, neapmierinošā stāvoklī ir 7,1%, avārijas stāvoklī – 2%, bet bojā gājuši mazāk par procentu, stāstīja Dambis.
Pērn no pieminekļu izslēgti pieci objekti, bet iekļauti 54. Izslēgtie objekti izrādījās ar mazāku vērtību, bet iekļautie ir vērtīgāki. Nemitīgi notiek saraksta atjaunošana, saraksts nav sastindzis, bieži vien tas, ko pirms 20 gadiem neuzskatīja par vērtību, šobrīd ir vērtība, un gadās, ka tagad kādu objektu novērtē ar mazāku vērtību, jo mainās izpratne par pieminekļiem, klāstīja Dambis.
Iepriekš sarakstā iekļāva visus vērtīgos objektus neatkarīgi no to tehniska stāvokļa, bet, ja tas uzbūvēts tā, ka nevar pastāvēt ilgtermiņā, to arī nav iespējams saglabāt. Ir daudz tādu koka arhitektūras objektu Jūrmalā, bet, ja tie būvēti bez pamatiem, arī ļoti vienkāršā risinājumā, to saglabāšana ir problemātiska, skaidroja VKPAI vadītājs.
Viņš arī uzsvēra, ka tagad veidojas jauna izpratne par kultūrvēsturisko mantojumu – agrāk tā bija tikai arhitektūra, māksla un vēsture, bet „tagad runājam arī par teritoriju, vidi, noskaņu vidē”.
Pašlaik inspekcija plāno iekļaut pieminekļu sarakstā uzrakstu „Rīga” pie pilsētas robežām, kas ir pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu dizaina paraugs, un iepriekš par to vispār nerunāja. „Saraksts nekad nebūs gatavs, izmaiņas notiks,” uzsvēra Dambis.
Lai pievērstu uzmanību kultūrvēsturiskajam mantojumam šajā nedēļas nogalē visā Latvijā notiek Eiropas Kultūras mantojuma dienas, kurās šogad īpaši akcentēts Rīgas ielas kultūrvēsturiskais tēls dažādās Latvijas pilsētās. Kultūras mantojuma dienas šajās brīvdienās svin vairāk nekā 20 vietās visā Latvijā ar izstādēm, koncertiem, orientēšanās sacensībām un citiem pasākumiem.
Dambis atzina, ka tā ir ļoti skaista tradīcija, kas Eiropā iedibināta 1984.gadā, to mērķis ir atvērt kultūrvēsturisko pieminekļu mantojuma durvis un parādīt sabiedrībai tos objektus, kas bieži vien ikdienā ir slēgti.
Bet tradīcija arī attīstījās, tie ir svētki mantojuma vērtībai. Pirmajās Latvijā rīkotajās Kultūras mantojuma dienās izpratne par kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem bija fragmentārā un bija arī skepse. Tagad visi, kas piedalās šajos apsākumos, dara to ar sajūsmu un prieku, un novērtē kultūrvēsturisko mantojumu, un to ietekmējuši daudzi procesi sabiedrībā, tagad cilvēki vairāk uztver kultūrvēsturiskos pieminekļus kā vērtību, pauda Dambis.
