Viņa informēja, ka pārsvarā tiek izvestas gleznas, ikonas, dažādi vizuāli plastiskās mākslas priekšmeti, mēbeles, senie spēkrati un ieroči.
"Izvedēju vidū galvenokārt ir privātpersonas, bet kā nosūtītāji mēdz būt arī uzņēmumi - galerijas, antikvariāti un transporta firmas," norādīja Blusanoviča.
Vienlaikus viņa atzīmēja, ka kultūras priekšmetu izvest no valsts aizliegts, ja inspekcijai pieejamajās datubāzēs tiek konstatēts, ka tas ir zagts vai zudis. Tomēr pēdējo četru gadu laikā šādi gadījumi nav atklāti. Tāpat līdz šim kultūras priekšmeta izvešanai oficiāli nav pieteikts neviens nelegālos izrakumos iegūts arheoloģiskais artefakts.
Tomēr Blusanoviča norādīja, ka nelikumīgi rakšanas darbi arheoloģiskajās senvietās Latvijā joprojām ir problēma.
"Inspekcijas speciālisti regulāri apzina nodarītos postījumus un šos jautājumus risina sadarbībā ar Valsts policiju. Par šāda veida darbībām sodi tiek piemēroti saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu un Krimināllikumu. Inspekcijā ir izveidota arheoloģisko priekšmetu novērtēšanas ekspertu padome, kurā piedalās pārstāvji no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Latvijas Universitātes un Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta. Eksperti sniedz Valsts policijai padziļinātu informāciju par kriminālprocesos izņemto senlietu arheoloģisko nozīmi," pavēstīja Blusanoviča.
Jau ziņots, ka valdība atbalstīja noteikumus par valsts nodevu par kultūras pieminekļu, tostarp valstij piederošo senlietu, pagaidu izvešanu, kā arī mākslas un antikvāro priekšmetu pilnīgu izvešanu un pagaidu izvešanu no Latvijas. Noteikumi stāsies spēkā 2017.gada janvārī.
Valsts nodeva par inspekcijas atļauju, veicot ekspertīzi, kultūras priekšmeta legālās izcelsmes pārbaudi un izbraukuma apskati, ir 45,50 eiro, bet, veicot ekspertīzi, kultūras priekšmeta legālās izcelsmes pārbaudi un apskati - 37,53 eiro.
Savukārt par inspekcijas atkārtotu atļauju, veicot ekspertīzi, kultūras priekšmeta legālās izcelsmes pārbaudi un apskati, valsts nodeva ir 14,74 eiro.
