Šobrīd VKKF naudu dažādiem projektiem piešķir konkursos deviņās kultūras nozarēs. Tāpat arī mērķprogrammu konkursos, kas atbilstošas katra gada īpaši būtiskām aktualitātēm, jubilejām, piemēram, Raiņa un Aspazijas jubilejai vai valsts simtgadei.
Tomēr LKA pētījuma rezultāti norāda, ka, lai panāktu izlīdzinātu atbalstu visām nozarēm, līdzšinējais nozaru sadalījums būtu pilnveidojams.
VKKF vadītājs Edgars Vērpe norāda, ka VKKF nākamgad mēģinās meklēt citu formulu finansējuma sadalījumam starp nozarēm, ņemot vērā valsts ieguldījumu šajās nozarēs, kā arī atdeves un citus kritērijus.
Pētījuma vadītāja teic, tieši projektu izvērtēšana iesniedzēju aptaujās izskan kā viena no būtiskākajām problēmām.
"Ceturtā daļa kvantitatāvās aptaujas respondentu norādīja, ka ekspertu lēmuma subjektivitāte ir viens no traucēkļiem," stāsta LKA Zinātniskās pētniecības centra vadītāja Anda Laķe, "taču tad, kad mēs runājām par ekspertu lomas samazināšanu, kultūras cilvēku domas dalījās. Vieni teica, ka ir ļoti labs šis veids, kā eksperti pieņem lēmumus. Citi teica, ka tas ir slikts veids."
Tāpat 200 lappušu plašā pētījuma būtiskākajos secinājumos rosināts vairāk informēt sabiedrību par VKKF atbalstītajiem projektiem.
"Aktīvāk komunicēt rezultātus, aktīvāk komunicēt ieguldījumus, pasākumus, kam finansējums tiek piešķirts, gan finansējuma saņēmējiem, gan pašam fondam," norāda Laķe.
Līdz ar jaunās valdības darba uzsākšanu VKKFvadītājs cer, ka izdosies atgriezties pie kādreizējās situācijas, kad kultūras projektu atbalstam tieši VKKF kasē iekrita 3% no alkohola un tabakas akcīzes nodokļu ieņēmumiem un daļa no azartspēļu ieņēmumiem.
"Finansējums ir par mazu, lai visus atbalstītu, tad rodas problēma, ka ekspertiem jāizšķiras - viņi var atbalstīt vienu vai divus no labajiem projektiem. Pie šāda naudas daudzuma tas nebūs atrisināms vienalga, lai ko mēs izdomātu," uzsver Vērpe.
Šogad VKKF budžets ir nedaudz virs 10 miljoniem, ieskaitot administratīvos izdevumus. Tuvākais projektu konkurss – no 4. līdz 29. aprīlim.
