Viļņas taksisti zina un prot aizvest uz jauno Modernās mākslas muzeju. Sākumā tas izbrīna, bet pēc tam kļūst skaidrs, ka tas viss pieder pie demokrātiskās privātā muzeja koncepcijas. Muzejs balstās uz tā dibinātāju un īpašnieku Viktora un Dangoles Butkus laikmetīgās mākslas kolekciju. Viņi sistemātiski kolekcionējuši lietuviešu mākslu, kas radīta pēc 1950. gada.
"Ideja ir brīnišķīga. Privātie modernās mākslas muzeji ir brīnišķīga tendence, kas parādās un uzplaukst tieši bijušās Padomju Savienības reģionos. Rudenī atklāja šādu privātu muzeju Gruzijā, šī paša perioda mākslas kolekciju. Tad sekoja Viktora Butkus kolekcija Viļņā, kas tika, mērķtiecīgi veidota,” Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” atzīst Latvijas Nacionālās mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce.
Viļņas muzejs piedāvā Lietuvas 20. gadsimta otrās puses mākslu, galvenokārt bāzējoties glezniecībā. Pasaulslavenā arhitekta Daniela Lībeskinda projektētais nams atrodas blakus vecpilsētai bez īpaša plašuma apkārt, garām kursē trolejbusi. Nav nekādu milzīgu ekstru, izņemot gliemežvākveidīgās trepes vidū, slīpas plaknes, kur sēdēt un lasīt vai bērniem spēlēties, lasītavu, kurā divi plauktiņi ir veltīti latviešu arī mākslai, un kinozāli. Telpās valda ļoti demokrātiska atmosfēra. Piektdienās muzejs strādā līdz pulksten 22. Sestdienā bijis pilns ar cilvēkiem, pie kases bija rindas. Sestdienās tur ekskursijas vada brīvprātīgie.
“Būs interesanti, kā funkcionēs un kā viņi mainīs ekspozīciju, kādus akcentus liks konceptuāli mākslas materiāla parādīšanā un kādas aktivitātes izskatīs tālāk arī cita mākslas materiāla parādīšanā,” saka Lāce.
Uzstādījums ir, ka ekspozīciju muzejā mainīs reizi pusgadā, bet kolekcijas autors Viktors Butkus kādā intervijā norādījis, ka šo muzeju uzturēs piecus gadus, lai saprastu, vai šāda privāta iniciatīva spēj pastāvēt. Pēc tam – tad jau redzēs.
Lāce arī norāda, ka Latvijā 2021. gadā paredzēts atklāt privāto mākslas muzeju, kuru veido mecenāts un kolekcionārs Jānis Zuzāns.
Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone skaidro, ka muzeja izveidē Viļņā būtiska detaļa – sabiedrība kopumā cīnījās par to, lai šī vieta, kas ir bijušais kinoteātris, kuru savā laikā gribēja privatizēt un izmantot citiem komerciāliem mērķiem, paliktu rezervēta kultūras un un sabiedrības mērķiem. Šo pūliņu rezultāts ir muzeja projekts.
Analizējot ieceri par Laikmetīgās mākslas muzeja izveidi Rīgā, kas varētu būt valsts, pilsētas un privātās partnerības īstenots projekts, Vilsone skaidro, ka ir nostiprināts sadarbības modelis ar valsti un sadarbība mērķēta kolekcijas eksponēšanā, kur paredzēts, kad muzejs būs uzbūvēts, valsts dos savu kolekcijas daļu, ko eksponēt muzejā.
“Privātā Laikmetīgās mākslas muzeja attīstību ir virzījuši mecenāti, kas ir bijušie "AB.LV" bankas īpašnieki un Borisa un Ināras Teterevu fonds. Privātie mecenāti turpina apņemšanos, un notiek muzeja projektēšanas darbi.
Mecenāti ir apņēmušies šo projektu izstrādāt līdz galam,” norāda Vilsone. “Tālāk jau būs diskusija, kādā veidā un ar kādu finansējumu, un ar kādu risinājumu varētu šo projektu īstenot.
Mums ir nepieciešams laiks, lai sakārtotos banku sektors, lai tiktu skaidrībā, kā banku likvidēs un kādu iespaidu tas atstāj uz vienu no Laikmetīgā mākslas muzeja mecenātu iespējām.”
Vilsone arī norāda, ka valdības deklarācijā ir iekļauta apņemšanās atrast veidu, kā turpināt sadarboties, lai projektu īstenotu.
Arvien ir arī aktuāls jautājums par sadalīto laikmetīgās mākslas kolekciju: viena kolekcijas daļa valsts gādāta, tajā 409 darbi, un tās glabātājs ir LNMM. Otra kolekcijas daļa gādāta par bankas "AB.LV" līdzekļiem, tā šobrīd ir bankas likvidatoru rokās. Kultūras ministrija ir rakstījusi bankas likvidatoriem vēstuli, vēršot uzmanību uz to, ka nav pieļaujama šīs kolekcijas sadalīšana, valsts vēlas šo kolekciju atgūt.
Lāce atzīst, ka mākslinieku ieinteresētība un viņu attieksme ir ļoti svarīga šīs kolekcijas sakarā.
"Daudzi mākslinieki pārdeva darbus šai kolekcijai tikai ar mērķi, ka būs šis topošais Laikmetīgās mākslas muzejs un viņu darbi tajā atradīsies," skaidro Lāce.
Viņa arī bilst, ka Latvijas Nacionālais mākslas muzejs uztraucas par šīs kolekcijas likteni.
