“Viļāni ir cīši sarežgeita mozpiļsāta, jo faktiski sevkura škola bolstuos iz vītejūs dzeivuotuoju. Nu vysa kolektiva vītejī mes asam kaidi seši, septeni, bet kūpumā školā struodoj 22 pedagogi. Vysi tī, kas mes asam vītejī, mums jau ir puori 40 godu. Nu vīnys pusis labi, nu ūtrys slikti, tai kai muzykus školuos var struoduot specialisti tikai ar cīši šaurom kvalifikacejom,” stuosta Inta, atkluodoma, ka školuotuojus bīži viņ ir vysai problematiski atrast, tymā pošā laikā škola ir eipašs centrys Viļānūs.
“Taidā mozā piļsātā kai Viļāni es uzskotu, ka muzykys i muokslys škola centrej interesantuokūs cylvākus muokslā i kulturā.”
Vaicuota par tū, kai školānu skaitu ītekmej demografejis procesi vaļstī, Inta pīzeist, ka koč ari školānu skaita samazynuojums nav vārojams, sovys sekys itam vysam vys tik ir.
“Myusu, Viļānu, sabīdreiba kliust arviņ krīviskuoka, jo gods, jo klašu grupu komplekti kliust arviņ krīviskuoki, i tod ari mums, ka tu vēļ izlic sev lateņu, ka ir juosaryupej na viņ par profesionalū muokslu, bet ari par nacionalū, lokalū, vītejū, tod tev tei lateņa vēļ smoguoka ir, jo vys tik puorlīcynuot krīvu bārnu... spieļuot latgaliski voi latvyski. Tys ir sarežgeituok nikai, ka jis atīt i “ruļlej” iz čella vysu tū, teiksim, skaistū krīvu čella spēli. Cīši labi, bet jis tū var izdareit kotrā Moskovys muzykys školā, Minhenē ci Reigā, bet atrast tū ceļu, lai tys bārns labi jiutās ar tū latgaliskū, te nav runa tikai par tautysdzīsmem… Caur itū školu mes dabojam ari taidus eistus Latvejis piļsūņus, patīsus. Izgleiteiba vys tik ir tei, kas cylvāku nūlīk tī, kur jis ir. Deļtuo taida ir tei lateņa školai. Līkam spieļuot latvīšu muzykantu jaundorbus, tod mums ir muzykys kompoziceja, suocem poši komponēt. Es dūmoju, ka jau cytugod mes sovā muzykys konkursā spieļuosim tū, kū mes poši radejom. Tū sovu padareit profesionalu, tys tai svareigi, maņ redzīs.”
Vīna nu profesionaluo vierzīņa programom, kuru nu pārnejuo vuiceibu goda var vuiceitīs Viļānu Muzykys i muokslys školā, ir “Animacejis darbneica”. Pārnejā vosorā darbneicā radeita pyrmuo animacejis kina, kas topuse napīsaistūt nikaidu papyldspāku nu molys – sazeimāta, sakomponāta, īrunuota, īkustynuota, samontāta i nūdūta skateituoju vietejumam. Vysā gon tei ir jau trešuo kina, kas topuse Viļānu Muzykys i muokslys školā.
“Pyrmū reizi mes darejom tai, ka poši komponējom muzyku. Vysuvaira maņ patyka tys, kai tei ir originalmuzyka.
Tei nav tautysdzīšmu apdare, kū mes šūbreid doram jaunai multenei, taisam apdareitys, drupeit džeza stylā,” stuosta školys direktore Inta Brence, kura “Animacejis darbneicā” vuica vīnu nu sadaļu – muzykys kompoziceju.
Piļneigi patstuoveigi radeituo animacejis kina “Vinnejs Pūks Viļānos” ir bejuse ari pyrmuo nūpītnuo pīredze vairuokim jaunīšim, kuri pi tuos struoduoja, par pīmāru, bolsu īrunuotuojom Martai i Lindai.
“Tai kai tei beja pyrmuo pīredze, es varbyut eisti naizprotu, kai vajag tuos emocejis pareizi izpaust, jo kotrā animacejis fragmentā juorunoj koč kaiduos cytaižuokuos emocejuos – prīcā voi bāduos,” stuosta Linda.
Kai atkluoj školys direktore Inta Brence, jai Latgola i latgaliskais ir cīši svareigs, i izpratni par vītejūs sovpateibu svareigumu jei rauga veicynuot ari caur muokslu i kulturu školā. Aiz tuo ari ite radeituos animacejis kinys īrunuotys latgaliski.
“Viļāni ir tik daudzveideiga i tik naparosta piļsieteņa, lai ari mes atsarūnam pošā Latgolys videņā.
Es saprūtu, ka mes Viļuonūs tik moz asam dūmuojuši par tom boguoteibom, kas mums ir i es dūmoju, ka taišni Viļuonūs tei latgalīšu volūda ir cīši tyva latgalīšu literarejai volūdai. Mes raugam pīsaisteit koč kaidus leidzekļus, atrast koč kaidys īspiejis i dareit koč kū interesantu. Taitod boguotynuot naviņ pošim sevi, bet ari dūt sovu pīnasumu, davumu myusu skaistajai latgalīšu kulturai… Mes asam atroduši žanru, kas ir cīši demokratiskys. Žanrys, kas apvīnoj ituos te daudzuos storpnūzaris, kas ir myusu školā. Mes nūsadorbojam na viņ ar muokslu, bet ari ar muzyku, deju, mums ir profesionalais vierzīņs dejā i mums ir miļzeigs sapyns, kuru mes eistynuosim tyvuokajā pīcgadē, tys ir teatris. Praktiski mums ir vyss, kaba pylnvierteigi dorbuotūs animacejis i ni tikai animacejis nūzarē.”
Školuotuojs Dainis Poikāns ir "Animacejis darbneicys" vadeituojs, kurš pīktdīnem iz Viļānim braukoj nu Kuorsovys. Koč ari pats kasdīnā vaira struodoj ar zeimiešonu, animaceja i vītejūs aizaraušona ar animaceju aizdaguse ari jū. Turpynoj Daiņs:
“Ruodejuos tai, ka tei filma byus vaira taida aktiva, pīsuotynuota ar darbeibu, bet golā saguoja, ka tei ir vaira izzynūša, stuostūša, par koč kū viestejūša i tei darbeiba, aktivitatis aizīt ūtrajā planā. Tys beja nalels puorsteigums.”
