Viļānu muižu atdzīvina ar mūzikas vakariem

Lai atdzīvinātu Viļānu muižu, jau trešo gadu muižas pagalmā tiek organizēts mūzikas vakars, kurā ikvienam tiek atgādināts, ka Viļānos ir muiža, kas netiek izmantota. Šobrīd muižas ēka stāv tukša un, laikam ejot, tās stāvoklis kļūst arvien bēdīgāks. Vietējie cer, ka jau drīzā nākotnē muižā atkal varētu būt dzīvība. Viļānu muižas mūzikas vakarā bija arī Lāsma Zute.

Viļānu muižaLāsma Zute

    Viļānu muižas kungu māja ir nozīmīgs kultūrvēsturisks piemineklis, kas ir labi saglabājies klasicisma perioda piemērs. Muiža kopš 2016.gada iekļauta vietējās nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā. Ēka gan šobrīd ir tukša un netiek izmantota, taču, lai pievērstu sabiedrības uzmanību, tiek rīkoti muižas mūzikas vakari.

    „Šis ir Viļānu muižas mūzikas vakars, kas notiek jau trešo gadu, ideja ir atdzīvināt muižu, jo viņa ir diezgan kritiskā stāvoklī, un mēs vēlamies, lai cilvēki atkal apdzīvo to, lai ir kopta teritorija. Un nākotnē ir projekts atjaunot muižu, vēlas piesaistīt finansējumu,” stāsta Viļānu kultūras nama speciāliste Anna Kļaviņa.

    Muižas ēka ir divstāvu, ar gaišu fasādes krāsojumu, logu apdarēm un divām, nelielām kolonām. Muiža gan slēpj savu vecumu. Precīzu ziņu par tās sākotnējo vēsturi nav.

    „Mēs nevaram pateikt šīs ēkas dzimšanas dienu, vai kad šī ēka tika uzcelta, bet mēs varam stabili pateikt, ka 1839.gadā, pēc citiem avotiem 1842.gadā, Viļānu muižu iegādājās Janovski,” stāsta Viļānu novadpētniecības muzeja vadītāja Margarita Skangale.

    Vikentijs Janovskis blakus muižas ēkai Maltas upes krastā uzcēla trīsstāvu linu fabriku, kas bija viena no lielākajām cariskajā Krievijā, fabrikā strādāja 200 darbinieku. 19.gadsimta beigās, pateicoties Janovskiem, uz Viļāniem tika uzaicināta poļu pētniece Stefānija Uļjanovska, kura, vairākus gadus dzīvojot Viļānos, aprakstīja vietējo cilvēku dzīvi, ģērbšanos, svētku svinēšanas tradīcijas, vietējo folkloru. Laika gaitā muižai mainījās gan saimnieki, gan pielietojums. Otrā pasaules kara laikā šeit uzturējās vācu karaspēks, kas atkāpjoties uzspridzināja vairākas ēkas Viļānos, viņu plāns bija uzspridzināt arī muižu, tomēr tā nenotika. Cieta vien muižas iekšpuse, tā pilnīgi izdega. Atjaunojot to, šeit saimniekoja skolēni līdz laikam, kad Viļānos tika uzcelta jauna skolas ēka. Muižā kādu laiku, gaidot jaunus dzīvokļus, dzīvoja skolotāji.

    „Skolotāji pamet ēku 20.gadsimta 90.gados, tad no šī laika, šī ēka vairāk vai mazāk stāv pustukša”.  

    Šobrīd blakus muižas ēkai atrodas Viļānu mūzikas un mākslas skola, kurai  savās telpās ir kļuvis par šauru, cerība ir skolai ar laiku iekārtot telpas muižas ēkā, tomēr viss apstājas pie finansēm. Šobrīd vien skolēni paši, lai uzlabotu muižas ēkas fasādi, izrotā tās logus ar saviem lielformāta mākslas darbiem.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Kultūrtelpa
    Kultūra
    Jaunākie
    Interesanti