Šogad diktāts tika translēts arī sabiedrisko mediju portālā LSM.lv. Interesenti, kuri diktātu rakstīja tiešsaistē, kļūdu labojumu saņems savā e-pastā, bet tie dalībnieki, kuri diktēto tekstu rakstīja paši sev, savu veikumu var salīdzināt ar šo oriģināltekstu.
Osvalds Zebris
Krāsaina saule virs pelēkiem jumtiem
Visbrīnišķīgākais ir tas, ka viņa jau paspējusi pacelties un nu mirdz visā krāšņumā. Džeimss ir iznācis ārā tieši rītausmā, lai pieredzētu cilvēku reakciju. Pilsēta mostas negribīgi – skatītāju ir krietni mazāk, nekā viņš cerēja. Vien dāma baltā mētelī, sētnieks un atkritumu auto.
"Tā ir manis radīta…" sakāmo nepabeidzis, Džeimss paceļ augšup rādītājpirkstu, it kā viņš jau atkal savas klases priekšā skaidrotu kādu uz tāfeles uzrakstītu vārdu. Viņa klase ir sen izaugusi no hūdijiem un gotu zābakiem, savukārt tāfeles tagad atrodamas muzejā. Džeimsa audzēkņi ir aizgājuši savus ceļus, bet viņš – reiz mīlētais skolotājs – kļuvis aizmāršīgs un vēl aizdomīgāks pret visu svešādo. Un nu tieši viņš būs radījis šo brīnumu, kas mirdz iepretim presbiteriešu baznīcas tornim, norādot uz debesīm gluži kā tāds večuka pirksts. Atkritumu vedējs dūc kā bišu spiets, tad apstājas ielas vidū, jo šoferis beidzot būs pamanījis Džeimsa sauli.
"Tīrākā ambivalence," Džeimsam līdzās nostājas dāma baltā, "vai saprotat?"
"Jo vecāks, jo mazāk es ko saprotu…" Džeimsam aizraujas elpa, tāpēc ka parādība uzņem ātrumu, rotējot ap savu asi. Daudzkrāsaini stari vērpjas, aizķerot namu sienas un aptinot zvanu torni, un zvans dobji ieīdas.
"Lūsti taču beidzot!" čukst Džeimss, kuram baznīca vienmēr šķitusi kaitīga šai minimālisma arhitektūrā ieturētajai pilsētas daļai. Dziļas saknes laidusī celtne pat nesakustas. Plēsdams nost sludinājumus pieturā, sētnieks apliecina, ka brīnumi viņu neskar.
Džeimss aizmiedz acis, jo zina: tiklīdz atvērs, visi metaversa māņi būs izzuduši. Paliks vien pelēka pilsēta, kurā brīnumi nenotiek, tie nav vajadzīgi.
Kad Džeimss ir izmēģinājis viņa klases dāvāto virtuālās realitātes ķiveri, viņš saprot: no šī āķa vairs nenolēks. Retajos brīžos viņš izraujas no sintētiskās vides un atskārš, cik nejēdzīga ir kļuvusi reālā, jo robeža starp divām pasaulēm nupat izgaisusi. Ne tikvien dāma, sētnieks, atkritumu vedējs, bet arī viņš pats saullēktā var piederēt abām pasaulēm.
Džeimss paver plakstiņus, dziļi ieelpo un sajūt bērnības pavasaru smaržu, kad viņš klunkurēja uz skolu un sapņoja par krāsainu sauli virs pelēkiem jumtiem.
Pieturzīmju skaidrojumi meklējami šeit:
Diktāta atbilstību latviešu valodas normām pārbaudīs Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas profesore Andra Kalnača un Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas pētniece Baiba Saulīte.
Savukārt sestdien, 15. oktobrī, pulksten 18.20 ikviens varēs pārbaudīt savas zināšanas un rakstītprasmi latgaliski, jo Latvijas Radio Latgales studija un Latgaliešu kultūras ziņu portāls lakuga.lv jau sesto reizi organizē pasaules diktātu latgaliešu rakstu valodā. Šī gada diktātā aktieris Jānis Kronis lasīs fragmentu no rakstnieka un literatūrzinātnieka Valentina Lukaševiča esejas. Tas būs pieejams, sākot no pulksten 18.20 šeit.
